|
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas[1] (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ. Pupiņu dabiskā izcelsmes vieta ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Šī auga sēklas — pupiņas — satur daudz olbaltumvielu, tas ir ļoti vērtīgs uzturā lietotais augs. Tiek audzētas daudzās valstīs, īpaši subtropu un mērenās joslas zemēs, un ir viens no nozīmīgākajiem kultūraugiem jaunattīstības valstīs. Pupiņas nevajag jaukt ar pupu (vīķu) ģints (Vicia) vai Vigna ģints sugām, kas arī tiek plaši kultivētas un vizuāli ir līdzīgas. Apraksts Pupiņām ir trīsstaraini saliktas lapas. Stublājs ir stāvs un vijīgs, var izaugt līdz 0,6 metru garumam. Ziedi ir baltā vai tumši purpura krāsā, nekārtni, tauriņveidīgi, sakārtoti ķekaros. Apputeksnēšanu veic dažādi kukaiņi. Tā auglis ir pāksts. Pupiņas vislabāk aug augsnē, kuras pH līmenis ir 7,5, un gaisa temperatūra aptuveni +25 °C.[2] IndīgumsVārītas pupiņas ir veselīgas, bet, lietojot uzturā svaigā veidā vai nepietiekami izvārot, tās var būt veselībai bīstamas.[3] To sastāvā atrodas lektīns. Pirms gatavošanas ir svarīgi pupiņas vairākas stundas mērcēt un pirms vārīšanas mērcēšanas ūdens noteikti ir jānolej un tām jāuzlej jauns, svaigs ūdens. Svaigu un nepietiekami vārītu pupiņu ēšana var izraisīt nelabumu, vemšanu un caureju.[4] Parasti šie simptomi izzūd dažu stundu laikā pēc šādu pupiņu ēšanas. Atsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
