PatskanisPatskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu. Latviešu valodā ir 12 patskaņi,[1] bet 9 patskaņu burti, jo daži burti apzīmē vairākas skaņas.[2] Patskaņus iedala īsajos (a, e (šaurais), e (platais), i, u, o) un garajos (ā, ē (šaurais), ē (platais), ī, ū, o) patskaņos.[2] Patskaņi Starptautiskajā fonētiskajā alfabētāIPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas. Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc mēles pacēluma. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: [ɑ] (latviešu valodas patskanis <a>) ir izrunājams ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet [u] ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu. Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā — patskaņa rindas. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā [e] — latviešu valodas šaurais patskanis <e>), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā [ɔ] — latviešu valodas patskanis <o>) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi. Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir noapaļots (labializēts), bet kreisajā — nenoapaļots (nelabializēts) patskanis.
Atsauces
Ārējās saites
|