Pazemes ūdeņiPazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos. Lielākā daļa no tiem atrodas Zemes virskārtas augšpusē, tomēr tie var būt līdz 14 km dziļumā. Dzeramais ūdens visbiežāk tiek iegūts no pazemes ūdeņiem, rokot akas vai veicot urbumus. Ja pazemes ūdeņi nonāk zemes virskārtā, veidojas avots vai avoksnājs. Pazemes ūdeņi parasti lēni, bet nepārtraukti pārvietojas, sūkdamies lejup caur iežiem vai brīvākās vietās plūstot kā upes. Kopējais pazemes ūdeņu daudzums ir 66 reizes lielāks nekā virszemes upēs un ezeros esošais.[1] Ja pazemes ūdeņus pie jūras izsūknē, to vietā ieplūst sālsūdens un sabojā dzeramo ūdeni. Tāpat, ja netālu no sūknēšanas vietas grunts ir piesārņota, atkritumi var iekļūt sūknējamos pazemes ūdeņos.[1] Pazemes ūdeņus sīkāk iedala:
Atkarībā no ūdens nesošo iežu tukšumu sastopamības, gruntsūdeņi tiek iedalīti:[2]
LatvijāLatvijā pazemes ūdeņiem ir galvenā nozīme dzeramā ūdens apgādē. Termālos ūdeņus Latvijā neizmanto, bet nākotnē tas ir iespējams, it īpaši Liepājas apkārtnē. 500 metru dziļumā to temperatūra sasniedz +30. Minerālūdeņu izplūdes tuvumā ierīkotas sanatorijas (Cēsīs, Ķemeros, Baldonē), tos pilda pudelēs pārdošanai.[3] Skatīt arīAtsauces
|