|
Princese Diāna
Velsas princese Diāna (dzimusi Diāna Frānsesa Spensere 1961. gada 1. jūlijā, mirusi 1997. gada 31. augustā) bija Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes locekle un viena no pasaulē atpazīstamākajām un iemīļotākajām personībām. Diāna kļuva par Velsas princesi, 1981. gadā apprecoties ar princi Čārlzu, kurš bija troņmantnieks. Viņas harizma, sirsnība un apņemšanās palīdzēt citiem padarīja viņu par vispasaules iedvesmas avotu, īpaši humāno jautājumu sfērā.[1] Diāna aktīvi iesaistījās labdarības projektos, vēršot uzmanību uz sabiedrībā neērtiem tematiem, piemēram, HIV/AIDS jautājumu un kājnieku mīnu problēmu. Viņa arī kļuva par modes ikonu, kuras stils ietekmēja masu kultūru un nostiprināja viņas tēlu kā “tautas princesi”.[2][3] Diānas dzīvi bieži pavadīja pastiprināta preses uzmanība, un viņas traģiskā nāve autoavārijā 1997. gadā šokēja pasauli, raisot plašas sēras un diskusijas par mediju ētiku. Princese Diāna atstāja paliekošu mantojumu, kas izpaudās viņas labdarības projektos un ietekmē uz karalisko ģimeni, padarot britu monarhiju pieejamāku un tuvāku sabiedrībai. Viņa tiek pieminēta kā līdzjūtības, cilvēcības un modernās sievietes simbols. Bērnība un izglītībaPrincese Diāna kā Diāna Frānsesa Spensere piedzima 1961. gada 1. jūlijā Sandringemā, Norfolkas grāfistē, Apvienotajā Karalistē. Viņa bija trešais bērns Edvarda Džona Spensera, Oltorpas vikonta, un viņa sievas Frānsesas Šendas Kudas ģimenē, kas piederēja pie dižciltīgas Spenseru dzimtas — pie vienas no senākajām un ietekmīgākajām britu aristokrātijas dzimtām. Diānai bija divas vecākās māsas, Sjūzena un Džeina, kā arī jaunāks brālis Čārlzs. Ģimene dzīvoja Parkhausas muižā, kas atradās uz karaliskās Sandringemas īpašuma zemes. Diānas bērnība bija samērā tradicionāla, taču to ietekmēja vecāku sarežģītās attiecības un šķiršanās 1969. gadā.[4] Pēc vecāku šķiršanās Diāna ar māsām un brāli palika tēva aizgādībā. Skolas gadus Diāna pavadīja vairākās privātskolās. Sākumā viņa apmeklēja Silfīldas skolu Norfolkā, bet vēlāk tika nosūtīta uz meiteņu internātskolu Ridlsvortholā (Riddlesworth Hall). Diāna skolā neguva augstus akadēmiskos panākumus, taču viņa izcēlās ar muzikālajām dotībām un sportistes talantu, īpaši peldēšanā un baletā. Pēc tam Diāna turpināja mācības Vesthītas meiteņu skolā (West Heath Girls' School) Kentā, taču to pameta, nepabeidzot šo skolu. Neraugoties uz akadēmiskajām grūtībām, Diāna izcēlās ar līdzjūtību un rūpēm par citiem. Viņa bērnībā sapņoja kļūt par balerīnu, tomēr no šī sapņa nācās atteikties auguma dēļ.[5] Pēc tam viņa Londonā īslaicīgi strādāja par bērnudārza audzinātāju un piestrādāja citos mazākos darbos. 1975. gadā, kad Diānas tēvs kļuva par Spenseru grāfu, viņa ieguva lēdijas titulu. Diānas agrīnie gadi izveidoja viņas personību — vienkāršību, siltumu un līdzjūtību, kas vēlāk padarīja viņu par sabiedrībā iemīļotu personību. Laulība ar princi Čārlzu Princese Diāna un princis Čārlzs pirmo reizi iepazinās 1977. gadā, kad Čārlzs, būdams trīsdesmit gadus vecs troņmantnieks, satikās ar Spenseru ģimeni. Sākotnēji viņš bija attiecībās ar Diānas vecāko māsu Džeinu Spenseri, tomēr Diāna atstāja iespaidu uz Čārlzu ar savu sirsnību un dabisko šarmu. 1980. gadā pāra attiecības kļuva romantiskas, un jau 1981. gada februārī viņi oficiāli paziņoja par saderināšanos. Saderināšanās laikā Diāna saņēma safīra, dimanta un zelta saderināšanās gredzenu, kas vēlāk kļuva par ikonisku simbolu. Viņu kāzas notika 1981. gada 29. jūlijā Svētā Pāvila katedrālē Londonā, kļūstot par vienu no visvairāk skatītajiem notikumiem pasaulē — tās tiešraidē vēroja aptuveni 750 miljoni cilvēku.[6] Diāna kāzās uzvilka dizaineru Deivida un Elizabetes Emanuelu veidotu kleitu, kas kļuva par 1980. gadu modes ikonu. Laulībā ar Čārlzu no 1981. līdz 1996. gadam viņa bija pazīstama kā Velsas princese. Diāna un Čārlzs kļuva par divu prinču vecākiem — 1982. gada 21. jūnijā piedzima Viljams Arturs Filips Luijs, un 1984. gada 15. septembrī piedzima Henrijs Čārlzs Alberts Deivids (plašāk pazīstams kā Harijs). Diāna bija mīloša un gādīga māte, kas, neskatoties uz karaliskās dzīves ierobežojumiem, centās nodrošināt saviem bērniem normālu un siltu bērnību.[7] Tomēr Diānas un Čārlza laulība nebija laimīga. Laulības problēmas kļuva publiski redzamas jau 1980. gadu beigās, kad pāris bieži tika fotografēts atsevišķi un parādījās baumas par savstarpēju atsvešināšanos.[8] Šķiršanos vēl vairāk saasināja abpusējie pārmetumi un abu attiecības ar citiem partneriem — Čārlzam ar Kamillu Pārkeri Boulzu un Diānai ar vairākiem citiem sabiedrībā pazīstamiem vīriešiem. 1992. gadā pāris paziņoja par šķiršanos, un 1996. gadā viņu laulība tika oficiāli izbeigta. Laulības iziršana, kas tika pastiprināti atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, pievērsa sabiedrības uzmanību Diānas emocionālajai cīņai, vienlaikus nostiprinot viņas tēlu kā sievietei, kas spēja saglabāt savu cilvēcību un spēku, neskatoties uz grūtībām. Sabiedriskais darbs un labdarībaPrincese Diāna bija pazīstama ar dziļo līdzjūtību un nesavtīgo darbu dažādās sabiedrības labklājības jomās. Viņas aktīvā iesaistīšanās labdarībā padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajām figūrām, kas iestājās par sociālajiem jautājumiem un palīdzēja pievērst pasaules uzmanību dažādām humānajām krīzēm.  1980. gados, kad HIV un AIDS pacienti bieži tika pazemoti un kaunināti, princese Diāna kļuva par vienu no pirmajiem sabiedrībā atpazīstamajiem cilvēkiem, kas atklāti pievērsās šim jautājumam. Viņa slimnīcās apmeklēja AIDS pacientus, un 1987. gadā šokēja sabiedrību, kad viņa sirsnīgi apskāva un sarokojās ar HIV pozitīvu pacientu, kliedējot mītus par to, ka slimība varētu izplatīties caur vienkāršu fizisku kontaktu.[9] Šī rīcība ievērojami palīdzēja mazināt aizspriedumus un veicināja sabiedrības izpratni par slimību. 1997. gadā princese Diāna pievērsās globālai kājnieku mīnu problēmai, kopā ar organizāciju Halo Trust apmeklējot mīnētas teritorijas Angolā.[10] Viņas iešana cauri mīnētajām teritorijām, valkājot aizsargtērpu, kļuva par ikonisku soli, kas simbolizēja viņas drosmi un atbalstu šo ieroču izskaušanai. Viņa iestājās par Otavas līgumu, kura mērķis bija aizliegt kājnieku mīnu izmantošanu un izplatīšanu, un būtiski veicināja sabiedrības uzmanības pievēršanu šim jautājumam. Diāna aktīvi iesaistījās dažādās iniciatīvās, kas palīdzēja bērniem, īpaši tiem, kas cieta no slimībām, nabadzības vai vardarbības. Viņa regulāri apmeklēja bērnu slimnīcas, sniedza emocionālu atbalstu un vāca līdzekļus medicīniskajai palīdzībai. Viņas rūpes par bērnu veselību ietvēra arī atbalstu bērniem ar vēzi, garīgās veselības problēmām un invaliditāti. Princese Diāna bija patronese vairākām labdarības organizācijām, tostarp Great Ormond Street Hospital un British Red Cross. Viņas darbs aptvēra dažādas jomas — no bezpajumtnieku atbalsta līdz ēdiena nodrošināšanai cilvēkiem attīstības valstīs. Viņas mērķis bija iedvesmot pasauli izturēties līdzjūtīgāk un saprotošāk pret trūcīgajiem un marginalizētajām grupām. Diāna labdarībā sniedza gan finansiālu, gan emocionālu ieguldījumu, kas mainīja sabiedrības skatījumu uz daudzām pasaules problēmām. Viņas neformālā un personiskā pieeja guva plašu atzinību un kļuva par iedvesmas avotu nākamajām paaudzēm. Nāve1997. gada 31. augustā lēdija Diāna gāja bojā autokatastrofā Parīzes tunelī kopā ar savu draugu Dodi al Fajedu un šoferi Anrī Polu, kad viņiem pakaļ dzinās reportieri.[11] Viņas traģiskā nāve šokēja pasauli, raisot plašas sēras un diskusijas par mediju ētiku. Diānas bēres 1997. gada septembrī televīzijā visā pasaulē vēroja 2,5 miljardi cilvēku.[12] Atsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
.svg){kind=small}
