Rūds van Nistelrojs

Rūds van Nistelrojs
	; Van Nistelrojs 2017. gadā
Personas dati
Pilns vārds	Rutgeruss Johaness; Martinuss van Nistelrojs
Dzimis	1976. gada 1. jūlijā (48 gadi)
Dzimšanas vieta	Osa, Nīderlande
Augums	188 cm
Sporta veids	futbols
Pozīcija	uzbrucējs
Kluba informācija
Klubs	Leicester City FC (galvenais treneris)
Jauniešu klubi
1981–1990	Nooit Gedacht
1990–1991	RKSV Margriet
1991–1993	Den Bosch
Profesionālie klubi
Nacionālā izlase
Vadītās komandas
2014–2016	Nīderlande (asistents)
2018–2021	PSV Eindhoven (jaunieši)
2019–2022	Nīderlande (asistents)
2021–2022	Jong PSV
2022–2023	PSV Eindhoven
2024	Manchester United (asistents)
2024	Manchester United (pagaidu treneris)
2024—	Leicester City FC
	† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Rutgers Johanness Martins van Nistelrojs (nīderlandiešu: Rutgerus Johannes Martinus (Ruud) van Nistelrooy; dzimis 1976. gada 1. jūlijā Osā) ir nīderlandiešu futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Kopš 2024. gada decembra Anglijas Premjerlīgas kluba Leicester City FC galvenais treneris.^[1]

2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Futbolista karjera

Karjeru sācis klubā Den Bosch. 1997. gadā pārgāja uz Heerenveen. Tajā aizvadīja tikai vienu sezonu un 1998. gadā pievienojās PSV Eindhoven. 1998.—1999. un 1999.—2000. gada sezonās kļuva par Eredivisie labāko vārtu guvēju, kā arī tika atzīts par līgas labāko spēlētāju. 2000. un 2001. gadā PSV sastāvā kļuva par Nīderlandes čempionu.

2000. gadā tika pānākta vienošanās par pāreju uz Anglijas Premjerlīgas klubu Manchester United, taču spēlētājs guva nopietnu traumu un pāreja tika atlikta. 2001. gadā tomēr pievienojās Mančestras komandai un tajā aizvadīja piecas sezonas. 2002.—2003. gada sezonā kļuva par Premjerlīgas labāko vārtu guvēju. Trīs reizes bijis labākais vārtu guvējs UEFA Čempionu līgā. 2002.—2003. gada sezonā ar komandu uzvarēja Premjerlīgā, 2004. gadā kļuva par FA kausa ieguvēju.

2006. gadā pārgāja uz Spānijas klubu Madrides "Real". 2006.—2007. gada sezonā kļuva par La Liga labāko vārtu guvēju, iegūstot Pičiči balvu. Divas reizes kļuva par Spānijas čempionu. Turpinājumā spēlēja arī Vācijas Bundeslīgas klubā Hamburger SV. Karjeru noslēdza 2012. gadā, pārtāvot Málaga CF.

Nīderlandes izlasē debitēja 1998. gada 18. novembrī draudzības spēlē pret Vācijas izlasi. Pirmos vārtus izlases labā guva 1999. gada 28. aprīlī pret Maroku. Pārstāvēja izlasi 2006. gada FIFA Pasaules kausā, kā arī divos Eiropas čempionāta finālturnīros (2004, 2008). 2004. gadā ar izlasi aizkļuva līdz pusfinālam, izcīnot bronzas godalgu. Pēdējo spēli izlasē aizvadīja 2011. gada 29. martā pret Ungāriju. Kopumā izlasē nospēlējis 70 spēles un guvis 35 vārtus.^[2]

Trenera karjera

2014. gada martā kļuva par vienu no Gīsa Hidinka asistentiem Nīderlandes izlasē. Bija treneru sastāvā 2014. gada FIFA Pasaules kausā. Kad Hidinks galvenā trenera amatu atstāja, turpināja darbu Danija Blinda vadībā. 2016. gadā darbu Nīderlandes izlasē atstāja. No 2018. līdz 2021. gadam trenēja jauniešu komandas PSV Eindhoven. 2019. gada decembrī atgriezās trenera asistenta darbā Nīderlandes izlasē, kad to vadīja Ronalds Kūmans.

2021.—2022. gada sezonā bija PSV rezerves komandas Jong PSV treneris. 2022. gadā tika apstiprināts par PSV Eindhoven galveno treneri.^[3] 2022. gadā ieguva Nīderlandes Superkausu jeb Johan Cruijff Schaal, 2023. gadā uzvarēja Nīderlandes kausa izcīņā. 2024. gada jūlijā sāka strādāt par Manchester United galvenā trenera Erika ten Haga asistentu, bet tā paša gada oktobrī pēc E. ten Haga atlaišanas kļuva par pagaidu galveno treneri.^[4] Viņa vadībā dažādos turnīros Manchester United aizvadīja četras spēles (3 uzvaras un 1 neizšķirts), līdz galvenā trenera amatā stājās Rubens Amorims.