Radvili, arī Radivili un Radzivili (lietuviešu: Radvilos, latīņu: Radwilli, Radewilli, baltkrievu: Радзівілы, poļu: Radziwiłłowie) ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam.
Vēsture
Dzimtas vārds cēlies no Traķu vaivada Radvila Astika dēla (lietuviešu: Radvila Astikaitis, baltkrievu: Радзівіл Осцікавіч; ap 1384-1477) vārda. Zināms, ka viņa tēvs Astiks, pēc kristīšanās Kristīns (lietuviešu: Kristinas Astikas, baltkrievu: Крысцін Осцік; ap 1363-1442/1444) bija Viļņas kastelāns un viens no Lietuvas dižkunigaiša Vītauta Dižā uzticamiem atbalstītājiem, kas piedalījās Toruņas līguma (1411) un Melnas līguma (1422) parakstīšanā ar Vācu ordeni.
Horodlo sanaksmē bajāra Radvila dzimta ieguva ģerboni ar trim taurēm,[1] viņa dēls Lietuvas lielkanclers Nikolajs Radvilietis, saukts Vecais (lietuviešu: Mikalojus Radvilaitis, poļu: Mikołaj Radziwiłłowicz, latīņu: Nicolaus Radziwil Priscus; ap 1450–1509) sāka lietot tēvavārdu kā dzimtas vārdu.
Viņam bija trīs dēli, kas kļuva par trīs Radvilu dzimtas atzaru ciltstēviem:
Nikolajs II Radvils, saukts "poļu draugs" (lietuviešu: Mikalojus Radvila, poļu: Mikołaj Radziwiłł Amor; 1470–1521), Lietuvas lielkanclers
Nikolajs III Radvils (ap 1492-1530), Žemaitijas bīskaps (1515/1522-1530)
Jurģis I Radvils, saukts Herkuls jeb Uzvarētājs (lietuviešu: Jurgis Radvila, poļu: Jerzy Radziwiłł Herkules; 1480–1541), Lietuvas lielhetmanis (1531—1541), Biržu-Dubiņģu atzara ciltstēvs
Nikolajs Radvils Rudais (1512-1584), Traķu vaivads (1550—1566), Lietuvas lielhetmanis (1553—1566), Viļņas vaivads (1566—1579), Lietuvas kanclers (1566—1579)