Rietumsumatra

Rietumsumatra
Sumatra Barat
—  province  —
Karogs Ģerbonis
Koordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°E / -1.000; 100.500Koordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°E / -1.000; 100.500
Pārvaldes centrs	Padana
Oficiālā valoda	indonēziešu valoda
Valsts	Indonēzija
Dibināts	1957
Administratīvais iedalījums	19 7 pilsētas Bukitingi Padana Padanpandžana Pariamana Pajakumbuha Savahlunto Soloka 12 apriņķi Agama Dharmasraja Limapuluha Mentavaju salas Padanpariamana Pasamana Sudžundžuna Soloka Dienvidsoloka Pesisirselatana Tanahdatara Rietumpasamana
Platība
- Kopā	42 012,89 km²
Iedzīvotāji (2020)
- Kopā	5 534 472
- Blīvums	131,7/km²
- Konfesijas	musulmaņi (97,5%) kristieši (2,3%)
- Etniskais sastāvs	minankabau (88%) bataki (4%) javieši (4%) mentavaji (1%)
Laika josla	WIT (UTC+7)
Mājaslapa: www.sumbarprov.go.id
Rietumsumatra Vikikrātuvē

Rietumsumatra (indonēziešu: Sumatra Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts rietumos, aizņem Sumatras salas centrālās daļas rietumkrastu. Iekļauj Mentavaju salas Indijas okeānā. Administratīvi iedalās septiņās pilsētās un divpadsmit apriņķos. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Padana.

Līdz islāma ienākšanai minankabau apdzīvotajās teritorijās šeit pastāvēja vairākas nelielas karalistes. 17. gadsimtā liela daļa minankabau teritoriju konsolidējās Pagarujunas karalistē, kas bija vasaļattiecībās ar Ačehas sultanātu. Gadsimta beigās minankabau teritorija nonāca Nīderlandes Austrumindijas kompānijas ietekmē. No 1795. līdz 1819. gadam Sumatras rietumu krasts nonāca Lielbritānijas kontrolē, bet vēlāk atgriezās Nīderlandes ietekmē. Šajā laikā radās arī provinces tagadējais nosaukums, kura nīderlandiešu dokumentos tika dēvēta Hoofdcomptoir van Sumatra's Westkust — ‘Sumatras rietumkrasta virspārvalde’.

Pēc Indonēzijas neatkarības iegūšanas Rietumsumatra sākotnēji tika iekļauta Sumatras provincē, bet jau pēc četriem gadiem tika izdalīta Centrālās Sumatras provincē. Tagadējās robežās kopš 1957. gada.

Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā, pārstrādes rūpniecībā un kalnrūpniecībā.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir minankabau tautības, kā arī bataki un javieši. Pēc konfesionālās piederības province raksturīga ar lielu musulmaņu (97,4%) īpatsvaru. 2,2% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 1,3% — protestanti, bet 0,9% — katoļi.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumsumatra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

s d l Indonēzijas administratīvais iedalījums galvaspilsēta: Džakarta Sumatra Ačeha Banka-Belituna Benkulu Dienvidsumatra Džambi Lampuna Riau Riau Salas Rietumsumatra Ziemeļsumatra Java Austrumjava Bantena Centrālā Java Džakartas īpašais galvaspilsētas reģions Jogjakartas īpašais reģions Rietumjava Kalimantāna Austrumkalimantāna Centrālā Kalimantāna Dienvidkalimantāna Rietumkalimantāna Ziemeļkalimantāna Mazās Zunda salas Austrumu Nusa Tengara Bali Rietumu Nusa Tengara Sulavesi Centrālā Sulavesi Gorontalo Dienvidaustrumu Sulavesi Dienvidsulavesi Rietumsulavesi Ziemeļsulavesi Moluku salas Moluku Ziemeļmoluku Rietumu Jaungvineja Centrālā Papua Dienvidrietumu Papua Dienvidpapua Kalnienes Papua Papua Rietumpapua