Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē laika posmā starp 1040. gadu beigām un 1054. gadu kā viens no vecākajiem starp 6 vai 7 dēliem. Nosaukts par godu pirmajam Polockas vikingu ķēniņam Ragnvaldam (Ragnvaldr). Vēl arvien nav skaidrs, vai senkrievu hronikā minētais "Polockas kņazs Rogvolods vai Boriss" (кнѧзь Полотьскыи Рогволдъ, или Борисъ) ir viena vai divas personas. Vairums mūsdienu vēsturnieku pieņem, ka Boriss ir bijis Rogvoloda Vseslaviča kristīgais vārds. Tādā gadījumā 1067. gadā viņš kopā ar tēvu un brāli Dāvidu tika saņemts gūstā un ieslodzīts cietumā Kijivā.
1101. gadā pēc viņa tēva nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Pēc viena uzskata viņš uzreiz mantoja Polockas kņaza troni un tajā pašā gadā vadīja Polockas karaspēku karagājienā pret polovciešiem. Pēc cita uzskata viņš mantoja Druckas zemi un bija tās kņazs līdz 1127. gadam, kad pēc brāļa Borisa nāves kļuva par Polockas kņazu.
1102. gadā viņš dibināja Borisovas pilsētu.
1106. gadā viņš kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret zemgaļiem un cieta sakāvi. Iespējams, ka jau tad tika atstādināts no kņaza amata. Pie galvenajiem tirdzniecības ceļiem viņš lika iekalt laukakmeņos krustus, no kuriem daži saglabājusies līdz mūsu dienam un tiek dēvēti par Borisa akmeņiem.
1127. gadā Kijivas lielkņazs Mstislavs I Vladimirovičs devās karagājienā pret Polocku. Kijivas lielkņazs viņu atjaunoja amatā jau kā savu vasali vai, pēc cita uzskata, iecēla viņu gāztā Polockas kņaza (Borisa?) vietā.
Rogvolods mira 1128. gadā.
Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Усяславіч, Ростислав Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra, miris trimdā Cargradā. Viņa dēli esot kļuvuši par lietuviešu dižkunigaišu dinastijas ciltstēviem.[2]
Literatūra
Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)