Spilves lidosta

Spilves lidosta
Lidostas galvenā ēka
Skats uz Spilves lidlauka termināli un perona stāvoklis 2021. gadā
IATA: nav – ICAO: EVRS
EVRS Rādīt kartē "Latvija" EVRS Rādīt kartē "Rīga" Lidostas atrašanās vieta Latvijā un Rīgā
Pamatinformācija
Tips	Civilā
Īpašnieks	Nodibinājums "Lidlauks Spilve"
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Augstums vjl	5 ft / 1.6 m
Koordinātas	56°59′31″N 24°4′28″E / 56.99194°N 24.07444°E / 56.99194; 24.07444Koordinātas: 56°59′31″N 24°4′28″E / 56.99194°N 24.07444°E / 56.99194; 24.07444
Mājaslapa	www.spilve.org
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma 14/32 1000 (Nesertificēts) Asfalts

Spilves lidosta (ICAO: EVRS), (agrākie nosaukumi: Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928—1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta) ir vispārējās aviācijas nesertificēts lidlauks Rīgā.^[1] Līdz lidostas «Rīga» atklāšanai 1975. gadā bija Rīgas galvenā lidosta. Lidlauks sertificēts (2014) vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā laikā.^[2] Lidlaukam ir viens 1000 m garš (vēsturiski — 1650 m) un 23 m plats asfalta seguma skrejceļš, kas paredzēts lidaparātiem līdz 5700 kg.

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau Pirmā pasaules kara laikā. Skrejceļa vēl nebija, un nosēšanās tika veikta pļavā.^[3]

1921. gada jūlijā vācu Danziger Luft-Reederei GmbH piederošā lidmašīna Fokker veica pirmo pasažieru lidojumu no Dancigas brīvpilsētas uz Rīgu, septembrī caur Rīgu uz Tallinu. Līdz 1921. gada augustam šajā maršrutā lidoja arī Dancigas pasta lidmašīnas Danziger Luftpost ar Junkers F 13 lidmašīnām.^[4]

1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā.^[5] Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas—Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. Lidostā atradās Latvijas Kara ministrijas angāri, Aizsargu aviācijas angārs un civilie angāri Rīgas—Liepājas lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Gaisa ostā 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta uzcēla jaunu stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmām telpām un restorānu, pastu, muitu, policiju, komandantūru un meteoroloģisko staciju. Lidmašīnu ģeogrāfisko pozīciju noteikšanai gaisā kalpoja Telefunken sistēmas goniometriskā stacija. 1930. gadā Satiksmes ministrijas Gaisa satiksmes daļa sāka reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas un Latvijas lidmašīnām piešķīra pazīšanas zīmi YL.

1921. gadā uz Rīgu caur Mēmeli (Klaipēdu) sāka regulāri lidot Vācijas aviokompānijas Lloyd Luftdienst lidmašīnas. No 1922. līdz 1927. gadam Igaunijas lidsabiedrība Aeronaut veica regulārus lidojumus Tallina—Rīga, bet no 1924. līdz 1927. gadam Tallina—Rīga—Mēmele—Kēnigsberga. Līdztekus 1923.—1925. gadā arī Latvijas Gaisa Satiksmes Akciju Sabiedrība kopā ar Skandinaviens Luftrouter veica lidojumus Rīga—Mēmele—Kēnigsberga—Danciga—Berlīne un Rīga—Tallina.

1928. gadā Spilves lidostu iekļāva Vācijas—PSRS gaisa satiksmes sabiedrības Deruluft tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Berlīnes uz Maskavu (līdz 1931. gadam), Tallinu un Ļeņingradu (līdz 1936. gadam). Pēc Deruluft likvidēšanas 1936. gadā Berlīnes—Rīgas—Tallinas—Helsinku gaisa satiksmes līniju pārņēma Vācijas valsts aviokompānija Lufthansa, kas izmantoja astoņpadsmitvietīgas lidmašīnas.

1932. gada 17. augustā Polijas aviokompānija LOT ar astoņvietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus transkontinentālajā gaisa satiksmes līnijā Helsinki—Tallina—Rīga—Viļņa—Varšava—Ļviva—Bukareste—Sofija—Saloniki—Atēnas, ar pagarinājumu līdz Palestīnai. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā.^[6] Zviedrijas aviosabiedrība Aerotransport (vēlāk A.B.A.) ar divpadsmitvietīgām lidmašīnām un padomju Aeroflot ar desmitvietīgām, sešpadsmitvietīgām un divdesmitvietīgām lidmašīnām no 1937. gada 1. jūnija veica lidojumus maršrutā Stokholma—Rīga—Maskava.

1937. gada 15. jūnijā atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga—Liepāja, kuru apkalpoja pirmā latviešu valsts aviosabiedrība "Valsts gaisa satiksme" ar divām septiņvietīgām lidmašīnām. Sākot no 1938. gada gaisa satiksme notika visu gadu. Līdz 1939. gadam ticis plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga—Ventspils—Liepāja un Rīga—Krustpils—Daugavpils, kas tomēr netika realizēts.^[7] Spilves lidosta strauji attīstījās — ja 1936. gadā tika reģistrēti caurmērā 40—50 pasažieru dienā, tad 1938. gadā jau 100 pasažieru dienā (ieskaitot tranzīta pasažierus).

• 
  Junkers F 13 lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas 1921. gadā sāka lidot no Rīgas uz Mēmeli (Klaipēdu), tālāk uz Dancigu (Gdaņsku)
• 
  Sablatnig P.III lidmašīna. Līdzīgas lidmašīnas kopš 1922. gada lidoja no Rīgas uz Tallinu, vēlāk arī uz Klaipēdu
• 
  Junkers Ju 52/3m lidmašīna Tallinas lidostas ūdens terminālī
• 
  LOT Lockheed Model 10A Electra lidmašīna Tallinas lidostā, kas lidoja līnijā Varšava—Viļņa—Rīga—Tallina—Helsinki

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā 12.00 Spilves lidlauka ieņemšanā piedalījās 6 tanki, bet 18. jūnijā Spilves lidlaukā nosēdās PSRS Gaisa karaspēka lidmašīnas. Okupācijas vara 1940. gadā atjaunoja pasažieru reisus uz Tallinu, Ļeņingradu un Maskavu, lidojumiem izmantojot vācu lidmašīnu Junkers Ju-52 un padomju lidmašīnas P-2, Po-2.^[9]

Jau pirmajā dienā pēc uzbrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā Vācijas kara aviācija bombardēja Spilves aerodromu un nopostīja lidostas angārus. Lidostu rekonstruēja vācu kara aviācijas vajadzībām, kas Spilves gaisa ostu sāka izmantot kā militāru lidostu. 1941. gada 27. oktobrī Lufthansa atsāka arī civilos lidojumus uz Berlīni un Helsinkiem.^[10] 1944. gada 11. oktobrī Spilves aerodroms tika atkārtoti nopostīts.

Pēc Otrā pasaules kara civilo aviāciju Latvijā regulēja civilās aviācijas pārvalde, kas atradās PSRS Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Kā pirmos atjaunoja lidojumus uz Maskavu, Tallinu, Kauņu, Liepāju un Daugavpili. Vēlāk Rīgas Centrālā lidosta kļuva par Vissavienības nozīmes lidostu. Pasažieru pārvadājumus no Rīgas veica ne vien no Spilves, bet arī no Rumbulas lidostas. Lidojumiem tika izmantotas lidmašīnas Li-2, no 1959. gada kā sanitārā aviācija arī Jak-12. An-2 veica lidojumus uz Ventspili, Rēzekni un 1962. gada vasarā arī uz Kuldīgu. Sākumā ap 1960. gadu Il-14 lidoja uz Liepāju un Maskavu. Kad 1960. gadā avioparku papildināja Il-18, tie veica reisus uz Maskavu un tālākiem gala punktiem jau no Rumbulas lidlauka. Vēlāk avioparku papildināja Jak-40 un An-24 lidmašīnas, kas veica reisus uz galapunktiem ap 1200 km rādiusā no Rīgas.^[9]

1954. gada maijā tika pabeigta Rīgas Centrālās lidostas jaunā ēka padomju neoklasicisma stilā (arhitekts S. Vorobjovs). Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, vienlaicīgi uzņemot pāri par 50 lidmašīnām. Pēc lidostas "Rīga" izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja Rīgas Civilās aviācijas institūta studenti.

Aviācijas centrs "Spilve" 1990. gados tika izmantota kā privāto lidojumu un izpletņlēcēju treniņu lidosta. 2001. gadā lidostas ēku izmantoja Latvijas Jaunā teātra institūta izrādei "Izslāpušie putni" un festivāla "Homo novus" noslēguma pasākumam. Rīgas domes īpašuma departaments 2002. gadā Spilves lidostas ēku uz 25 gadiem iznomāja SIA "Baltijas projektu birojs". Dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni netika realizēti un arhitektoniski interesantā lidostas termināla ēka atradās kritiskā stāvoklī.^[11]

2015. gadā uzņēmums "Aerobig plus" veica lidostas ēkas atjaunošanu. Namā izvietojies Aviācijas muzejs, un tiek plānots to pārvērst par kultūras centru.^[3]

• 2011. gada 18. februārī SIA „TEKARA” lidmašīnai Tecnam P92-JS (cn 069) ar reģistrācijas numuru YL-ROS neizdevās pacelšanās, tā pārbrauca pāri skrejceļam un nobrauca nost no skrejceļa.^[12]
• 2002. gada 6. decembrī privāts Grumman American AA-5 Tiger nogāzās netālu no Spilves lidlauka (vietas, kur AA-5 Tiger pacēlās) pēc augstsprieguma vadu aizķeršanas. Avārijā cieta lidmašīnas pilots Arhipovs un viņa pasažieris, 42 gadus vecais Ilmārs Kaņeps, kuriem mediķi pēc nogādāšanas Rīgas traumatologijas slimnīcā konstatēja mugurkaula lūzumus.^[13]
• 20. gadsimta 80. gadu vidū Il-76 (cn 01-03) ar reģistrācijas numuru CCCP-86711 ietriecās lidostas celtnī manevrēšanas laikā.^[14][15]
• 1961. gada 13. augustā Aeroflot lidmašīna Ilyushin Il-18B (cn 188000502) ar reģistrācijas numuru CCCP-75653 miglā pārbrauca pāri skrejceļam un nonāca Daugavgrīvas šosejas otrā pusē.^[16]
• 1952. gada 19. jūlijā Aeroflot lidmašīna Lisunov Li-2 (cn 18420702) ar reģistrācijas numuru CCCP-L4197 veica treniņlidojumu no Spilves, kad apkalpe kļūdījās ar degvielas sistēmu, un abi dzinēji aizdegās. Lidmašīna zaudēja ātrumu, apstājās un avarēja lidostas perimetrā. Visi 4 cilvēki lidmašīnā gāja bojā.^[17]
• 1951. gada 28. martā Aeroflot lidmašīna Lisunov Li-2 (cn 18420703) ar reģistrācijas numuru CCCP-L4198 veica mācību lidojumu no Spilves sliktos laikapstākļos. Piezemēšanās laikā stiprā lietū lidmašīna izslīdēja un avarēja.^[18]
• 1941. gada jūlijā PSRS gaisa spēku Douglas DC-2-115F iznīcināja vācu Luftwaffe, kamēr tas stāvēja uz manevrēšanas ceļa.^[19]
• 1931. gada 30. oktobrī treniņa lidojumā Spilves lidlaukā avarēja VEF I-12 lidmašīna. Gāja bojā Toms Gailītis.^[20]

• Starptautiskā lidosta "Rīga"
• Rumbulas lidosta
• Spilve

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spilves lidosta.
• Spilves lidostas fotogrāfijas Latvijas aviācijas vēstures saitā Arhivēts 2009. gada 31. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Аэропорт «Спилве» (krieviski)
• Vācu Lufthanza atklāj satiksmi starp Rīgu un Berlīni 1937. gadā (video)
• Latvijas aviācijas kopienas saite SPILVE.LV (krieviski) (angliski)