Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (poļu: Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk, dzimis 1823. gada 6. decembrī, miris 1896. gada 29. septembrī) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.[1] DzīvesgājumsDzimis 1823. gada 6. decembrī (24. novembrī pēc vecā stila) tagadējā Pilskanes pagastā Šlosbergas muižas īpašnieka grāfa Miķeļa Plātera un viņa sievas Izabellas Helēnas Zībergas ģimenē. Kā militārais inženieris dienēja Krievijas impērijas armijā, pēc atvaļināšanās 1855. gadā apprecējās ar Mariju Terēzi Elizabeti Borhu (1834-1875). Saimniekoja Arendoles, Kalupes un Kaldabruņas muižās. Dzīvojot Kalupes muižā, 1860. gadā izveidojis parku, iekārtojis alus darītavu un 1861. gadā devis līdzekļus Kalupes baznīcas celšanai. 1858. gadā ievēlēts par Daugavpils apriņķa šļahtas maršalu. 1860. gadā viņš piedalījās Vitebskas guberņas juridiskajā komisijā, kas sagatavoja dokumentus dzimtbūšanas atcelšanai Latgalē 1861. gada 19. februārī, bija Daugavpils ģimnāzijas goda kurators. Janvāra sacelšanās laikā atbalstīja Polijas-Lietuvas kopvalsts atjaunošanu nevardarbīgā ceļā, 1862. un 1863. gadā piedalījās "balto" kongresos Varšavā. Pēc atgriešanās dzimtenē pēc 1863. gada uzturējās Malnavas muižā. Miris 1896. gada 29. septembrī Vīnē. BērniViņa ģimenē piedzima 6 bērni.
Atsauces |