|
Stirnas
Stirnas, stirnu ģints (Capreolus) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Ruminantia). Stirnu ģintī ir 2 sugas.[1] Ilgu laiku tika uzskatīts, ka stirnu ģintī ir tikai viena suga ar vairākām pasugām. Tomēr pēc padziļinātiem pētījumiem stirnu Eiropas pasuga tika atzīta par atšķirīgu sugu no Āzijas pasugas. Lai gan morfoloģiski tās ir ļoti līdzīgas, aizdomas, ka abas pasugas tomēr nepieder vienai sugai radīja fakts, ka hibridizējoties pēcnācēji nespēja vairoties.[2] Izplatība Stirnas ir sastopamas visā Eirāzijas teritorijā, bet abu sugu izplatības areāls gandrīz nepārklājas. Eiropas stirna dzīvo Eiropā, bet ir sastopama arī Mazāzijā un Kaukāzā. Tās izplatības austrumu robeža ir Krievijas pašos rietumos, bet Sibīrijas stirnas izplatība sākas pie Urāliem.[3] Abu sugu izplatība pārklājas Kaukāza kalnos, turklāt Eiropas stirna mājo kalnu dienviddaļā, bet Sibīrijas stirna ziemeļdaļā. Kopumā Sibīrijas stirna sastopama Ķīnā, Kazahstānā, Korejā, Mongolijā un Krievijā.[4] Latvijā ir sastopama viena stirnu ģints suga — Eiropas stirna (Capreolus capreolus). Izskats un īpašībasMorfoloģiski abas sugas ir ļoti līdzīgas viena otrai, tikai Sibīrijas stirna ir nedaudz lielāka nekā Eiropas stirna.[5] Salīdzinot ar citām briežu dzimtas sugām, stirnas ir samērā nelielas un smalki veidotas. Tām ir salīdzinoši īsi, stāvi ragi, kuri aug tikai tēviņiem. To apmatojums vasarā ir sarkanbrūns ar pelēcīgu sejas matojumu. Ziemā tās kļūst pelēkas, tumši brūnas vai pat gandrīz melnas. Aste ir ļoti īsa. Atšķirībā no citiem briežu dzimtas tēviņiem, stirnu buks jaunos ragus sāk audzēt uzreiz pēc veco nomešanas. Stirnas pamatā barojas ar zālaugiem, koku lapām, ogām un jauniem dzinumiem. tām ļoti garšo jauna zāle, jauni asni, augi, kuri ir sulīgi un kuros ir augsts ūdens saturs.[6] Klasifikācija
Atsauces
|
||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
