Trīssoļlēkšana

Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Trīssoļlēkšana ir vieglatlētikas lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk ar trīs soļiem jāaizlec speciāli sagatavotā bedrē.

Lēciena atzīme ir dēlītis, kuram mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Pirmā piezemēšanās ir jāveic ar to pašu kāju, ar kuru tika veikts atspēriens. Nākamā fāze ir solis, kura laikā ir jāpiezemējas uz otras kājas. Tad seko pēdējais solis — lēciens smilšu bedrē, tāpat kā tāllēkšanā. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti, sajauc trīssoļlēkšanas soļus vai neveic lēcienu atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē).

Trīssoļlēkšana ir iekļauta olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1896. gada, sievietes — kopš 1996. gada.

Pasaules rekords tāllēkšanā vīriešiem ir 18,29 m un pieder Džonatanam Edvardsam no Lielbritānijas, uzstādīts 1995. gada 7. augustā. Pasaules rekords tāllēkšanā sievietēm ir 15,50 m un pieder Inesai Kravecai no Ukrainas, uzstādīts 1995. gada 10. augustā.

Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās vīriešiem (17,92 metri) pieder Tedijam Tamgo no Francijas. Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās sievietēm (15,36 metri) pieder Tatjanai Ļebedevai no Krievijas.

Atjaunots 2011. gada 12. maijā.^[1]

Rezultāts	Vējš	Sportists	Valsts	Norises vieta	Datums
18,29	1,3	Džonatans Edvardss	Apvienotā Karaliste	Gēteborga	1995. gada 7. augusts
18,09	-0,4	Kenijs Harisons	ASV	Atlanta	1996. gada 27. jūlijs
17,98	1,2	Tedijs Tamgo	Francija	Ņujorka	2010. gada 12. jūnijs
17,97	1,5	Villijs Benkss	ASV	Indianapolisa	1985. gada 16. jūnijs
17,92	1,6	Hristo Markovs	Bulgārija	Roma	1987. gada 31. augusts
17,92	1,9	Džeimss Bekfords	Jamaika	Odesa	1995. gada 20. maijs
17,90	1,0	Vladimirs Inozemcevs	PSRS	Bratislava	1990. gada 20. jūnijs
17,90	0,4	Žadels Gregoriu	Brazīlija	Belema	2007. gada 20. maijs
17,89	0,0	Žoau Karlušs de Oliveira	Brazīlija	Mehiko	1975. gada 15. oktobris
17,87	1,7	Maiks Konlijs	ASV	Sanhosē	1987. gada 27. jūnijs

Atjaunots 2011. gada 22. martā.^[2]

Rezultāts	Vējš	Sportiste	Valsts	Norises vieta	Datums
15,50	1,9	Inesa Kraveca	Ukraina	Gēteborga	1995. gada 10. augusts
15,39	0,5	Fransuāza Mbango Etone	Kamerūna	Pekina	2008. gada 17. augusts
15,34	-0,5	Tatjana Ļebedeva	Krievija	Iraklija	2004. gada 4. jūlijs
15,32	0,9	Hrisopije Devedze	Grieķija	Atēnas	2004. gada 21. augusts
15,29	0,3	Žamile Aldama	Kuba	Roma	2003. gada 11. jūlijs
15,28	0,9	Jargelisa Saviņjē	Kuba	Osaka	2007. gada 31. augusts
15,25	1,7	Olga Ripakova	Kazahstāna	Splita	2010. gada 4. septembris
15,20	0,0	Šarka Kašparkova	Čehija	Atēnas	1997. gada 4. augusts
15,20	-0,3	Terēza Marinova	Bulgārija	Sidneja	2000. gada 24. septembris
15,18	0,3	Iva Prandževa	Bulgārija	Gēteborga	1995. gada 10. augusts

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīssoļlēkšana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• [https://web.archive.org/web/20110414111615/http://www.trackfieldevents.com/history/triple-jump-history Arhivēts 2011. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Trīssoļlēkšanas vēsture] (angliski)
• [https://web.archive.org/web/20111210201123/http://www.trackfieldevents.com/technique/triple-jump-technique Arhivēts 2011. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē. Trīssoļlēkšanas tehnika] (angliski)
• Rekordi (angliski)
• [https://web.archive.org/web/20090325001003/http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē. IAAF sacensību noteikumi] (angliski)