Vītauts Landsberģis
Vītauts Landsberģis (lietuviešu: Vytautas Landsbergis; dzimis 1932. gada 18. oktobrī) ir Lietuvas konservatīvs politiķis. Dzimis arhitekta un ārstes ģimenē. Mācījies Viļņas konservatorijā. 1969. gadā aizstāvēja disertāciju par Mikaloja Konstantīna Čurļoņa daiļradi. Viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem. 1988. gadā, kad Lietuvā tika nodibināta kustība "Sajūdis", kļuva par tās vadītāju. 1990. gada 11. martā vadīja Lietuvas Augstākās padomes sēdi, kurā tika pasludināta Lietuvas neatkarība. Līdz 1992. gada novembrim, kad par pirmo neatkarīgās Lietuvas prezidentu kļuva Aļģirds Brazausks, Landsberģis pildīja valsts galvas pienākumus kā Augstākās Padomes priekšsēdētājs (Aukščiausiosios Tarybos pirmininkas). No 1996. līdz 2000. gadam — Lietuvas Seima priekšsedētājs. No 2004. gada bija Eiroparlamenta deputāts no partijas Tēvijas savienība/Lietuvas konservatīvie. 2014. gadā netika ievēlēts. 2018. gadā vēsturnieku un sabiedrības aptaujā atzīts par Lietuvas simtgades trešo svarīgāko cilvēku aiz Jona Basanaviča un Antana Smetonas.[1] Atsauces
|