|
Zaporižjas apgabala okupācija
Zaporižjas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Запорізької області) ir Zaporižjas apgabala dienvidu daļas okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā. 2022. gada septembrī Krievija rīkoja viltus referendumu par Zaporižjas apgabala pievienošanu Krievijas Federācijai.[1][2] 30. septembrī, pamatojoties uz šo referendumu rezultātiem, prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā.[3] Okupācija2022. gada 26. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas ostu un Berdjanskas lidostu.[4][5] Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.[6] 2022. gada 1. martā Melitopoles iedzīvotāji pretojās pilsētas okupācijai un aizšķērsoja Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.[7] 4. martā Krievijas karaspēks uzbrukai Enerhodaras pilsētai un Zaporižjas atomelektrostacijai. 5. martā Zaporižjas apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu, tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.[8] 10. martā Krievijas spēki aizturēja Melitopoles domes deputāti Leilu Ibragimovu,[9] vēlāk nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, kurš atteicās sadarboties ar okupantiem un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu.[10] 24. martā Ukrainas spēki veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi Saratov Berdjanskas ostā, kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus.[11] Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.[12] Militāri civilās administrācijas izveide un aneksijaOkupētās teritorijas pārvaldei Krievijas valdība izveidoja Zaporižjas kolaborantu militāri civilo administrāciju (krievu: Запорожская военно–гражданская администрация). Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Zaporižjas apgabala okupētās daļas iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Zaporižjas apgabala izstāšanos no Ukrainas, Zaporižjas apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"[13] Krievijas Drošības padomes priekšsēdētēja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.[14] 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka par pievienošanos Krievijai Zaporižjas apgabalā nobalsojuši 93% vēlētāju.[15] 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.[16] 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Zaporižjas apgabala atzīšanu par neatkarīgu teritoriju.[17] 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[18] Deokupācija11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[19]  28. augustā Melitopoles mērs Ivans Fedorovs informēja, ka iznīcināta viena no lielākajām krievu militārajām bāzēm, kas bija izvietota kādas rūpnīcas teritorijā. Krievijas spēki intensīvi apšaudīja Orihivas pilsētu, kur nokrita vismaz 200 lādiņi. Enerhodaras mērs ziņoja par pilsētas dzīvojamo rajonu apšaudi, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks uzsvēra, ka Krievijas kodolšantāža nedrīkst palikt bez atbildes.[20] 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu Ukrainas dienvidu frontē.[21] Skatīt arī
Atsauces
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg)
