Zaslavje

Zaslavje
Zaslavje;
	pilsēta
Заслаўе; Заславль
	Baznīca senās Izjaslavas vietā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Zaslavje Zaslavje
	Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°EKoordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Minskas apgabals
Rajons	Minskas rajons
Pilsētas tiesības	1985
Platība
• Kopējā	14,2 km2
Augstums	211 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	17 404
• blīvums	1 006,6/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	zaslavl.minskregion.by
	Zaslavje Vikikrātuvē

Zaslavje (baltkrievu: Заслаўе) jeb Zaslavļa (krievu: Заславль), vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.

Vēsture

Pilsēta nosaukta Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicēja Izjaslava Vladimiroviča vārdā, un esot dibināta 985. gadā, kad Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs atsūtīja uz dzimtajām vietām savu sievu Rognedu. No 10. gadsimta - Izjaslavas kņazistes centrs. Mūsdienās saglabājušās hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1127. gadā. 1159. gadā smagi nopostīta kņazu savstarpējo cīņu laikā, un gandrīz uz diviem gadsimtiem pazūd no hroniku ziņām.

No 14. gadsimta atradās Lietuvas lielkņazistē kā Zaslava. Reformācijas laikā Zaslavje bija kalvinisma un sociānistu centrs. Šeit darbojās Bībeles tulkotājs baltkrieviski un poliski Simons Budnijs (Сымон Будны/Szymon Budny). Pilsēta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada - Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada 4. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.