Ādolfs Erss

Ādolfs Erss Ādolfs Rūniks Personīgā informācija Dzimis 1885. gada 13. jūnijā Skujenes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1945. gada 29. septembrī (60 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad  Latvija) Tautība latvietis Dzīvesbiedre Helēna Ersa-Kozlovska Bērni Mirdza, Lūcija[1]

Ādolfs Erss (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Miris apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā.

Dzimis kā Ādolfs Rūniks 1885. gada 13. jūnijā Skujenes (bijušā Ežu) pagasta "Ģībēnos". Mācījās Ežu pagastskolā (1894—1897), Skujenes draudzes skolā (1897—1900), Cēsu pilsētas skolā (1900—1902), Cēsu viengadīgajos skolotāja kursos 1904. Strādāja par palīgskolotāju Dzērbenes skolā (1904—1905). 1905. gada revolūcijas laikā viņu ievēlēja par Dzērbenes pagasta rīcības komitejas sekretāru. Pēc revolūcijas apspiešanas bēga uz Pēterburgu, kur ar svešu uzvārdu mācījās Avakumova mūzikas skolā (1906—1907), izdeva dzejas krājumu "Lūzumi" (1906). 1910. gadā strādāja dažādus gadījuma darbus Maskavā un citās Krievijas pilsētās, no 1911. gada dzīvoja Latgalē. 1914. gada viņš pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā, publicēja dzeju un prozu ar pseidonīmu Erss. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma kopā ar laikraksta redakciju pārcēlās uz Valku, kur pavadīja visu kara laiku (1915—1918). 1917. gadā appprecējās ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku.

Brīvības cīņu laikā 1919. gadā atgriezās Rīgā un pilnībā nodevās publicistikai un rakstniecībai. Strādāja laikrakstu "Latvijas Sargs" (1919—1920), "Kopdarbība" (1920—1921), "Latvis" (1921—1922) redakcijās. 1920. gadā izdeva stāstu krājumu "Maskas", kurā bija apkopoti Pirmā pasaules kara laikā uzrakstītie stāsti, 1923. gadā dzejas krājumu "Amora dārzs". Tulkoja "Donu Kihotu" (1921—1922). Vāca tautas dziesmas un melodijas Latgalē, ka žurnālists apceļoja Itāliju (1922), Somiju (1927), Lietuvu un Igauniju (1929). 1928. gadā pieņēma pseidonīmu Erss par savu uzvārdu un 1930. gada sāka strādāt laikraksta "Pēdējā Brīdī" redakcijā. Kopš 1932. gada Ādolfs Erss dzīvoja Mežaparka savrupmājā Siguldas prospektā 4.

Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā 1942. gadā Erss publicēja publicistiskus rakstus par 1940. gada Latvijas okupāciju. 1944. gada 17. martā viņš parakstīja Latvijas Centrālās Padomes memorandu par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti.^[2]

Drīz pēc tam, kad Sarkanā armija 1944. gada oktobrī ieņēma Rīgu, viņu apcietināja (novembrī). Miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā.^[3]

Viņa meita Mirdza Ersa-Lībiete (1924–2008) strādāja par tulkotāju, represēta kā Franču grupas dalībniece.^[4]

(Skat. arī Ādolfs Erss portālā literatura.lv)

Piezīme: Dēļ LNB portālu sistēmas mainas 2021. gada pavasarī visas līdz tam literatūrā un internetā dokumentētās saites vairs nedarbojas.

• Lūzumi (1906)
• Dzīvības maize (1912, 1925)
• Sešas poēmas (1920)
• Amora dārzs (1923)

Izlases

• Cel altāri no zemes (Dzejas izlase, 1999)

Dzejoļi periodikā (piemēri):

• Satikšanās ar nāvi Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. // mēnešraksts Daugava № 4/1932, 414.–415. lpp.
• Don-Kichota kritiens Rigā Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. // žurnāls Atpūta № 678 (1937.g. 29. oktobrī), 6. lpp.

• Maskas (1920)
• Greizos ratos (1921)
• Vienpadsmit mozaīkas (Itālijas iespaidi, 1923)
• Krustceļos (1923)
• Latgales stāsti (1926, 1955, 1995)
• Lijas Vasariņ atvaļinājums (1927)
• Lauku varoņi (1927, 1973)
• Brīvā Estija. Ceļojuma piezīmes (1929)
• Lietuva. Ceļojuma iespaidi un piezīmes (1930)
• Vecā Latgale (1931)
• Jautrās rīdzinieces (1932, 1933, 1978, 1995, 2016)
• Laimīgie (1933)
• Igaunija (1935)
• Zaļā krūze. Stāsti jauniem un veciem (1935)
• Vidzeme brīvības cīņās Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (1935)
• Krusts ceļmalā (1938)
• Mātes dziesma (diloģijas Zemes balsis 1. daļa, 1939
• Zemes uzvarētāji (diloģijas Zemes balsis 2. daļa, 1940)
• Rīgas kungi (1939)
• Zilā roze. Stāsti (1942)

Izlases

• Kalnieši. Noveles un stāsti (1955)
  • Kalnieši
  • Nevaļa
  • Atriebība
  • Kalmju Diogens
  • Vijole runājas ar vārpām
  • Miltiņa precības
  • Dzīva manta
  • Telefons
  • Vai viņš pārnāks
  • Pēteris mājā
  • Grēcīgs izskats
  • Uzvārda dēļ
  • Plostnieks
• Diogena precības (1942.-1944. gada raksti, 2013)

Skat. arī periodika.lndb.lv, rubrikā «IEROBEŽOT REZULTĀTUS – Autors» izvēloties Adolfs Erss (310), Adolfa Ersa (129), Ādolfs Erss (95), Ādolfa Ersa stāsts (11), A. Erss (10), ADOLFS ERSS (9), Adolfs Ērss (9), ĀDOLFS ERSS (7), Adolfa Ersa pastāsts (5), Adolfa Ersa stāsts (5), Ādolfa Ersa Ziema... (5), Ādolfs Ērss (5)

• Zaglis. Īsstāsts avīzes Balss feļetonā № 52 no 1900. gada 22. decembra, 630.–632. lpp.
• No burvju kausa. Bruņinieku stāsts no Latgales senlaikiem. Garstāsts turpinājumos avīzes Līdums pielikumā no 1916. gada 15. lidz 28. janvāra (bez sākuma, jo 1916. gada 15. un 16. janvāra pielikumi Nacionālās Digitālās bibliotēkas projektā "Periodika" pagaidām trūkst)
• Septiņas mīlestības. Garstāsts 26 turpinājumos avīzē Jaunākās Ziņas № 101 (8. V. 1926)^{[novecojusi saite]} – № 126 (10. VI. 1926)^{[novecojusi saite]}
• Eņģeļa nāve Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Garstāsts avīzē Pēdējā Brīdī no 1927. gada 21. maijā līdz 1. jūlijam
• Ko es redzēju Lietavā. Skats pagātne Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē.. Eseja mēnešrakstā Burtnieks № 10, 11 un 12/1929
• Garjāņu brīnums Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Stāsts mēnešrakstā Daugava № 6/1932, 593.–604. lpp.
• Aka. Pastāsts Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1936)
• Norūdītā sirds. Ziemassvētku stāsts Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1937)
• Vai viņš pārnāks? (1939)
• Mazais partizanis (1939)
• Pieticīgais Nikolajs Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1939)
• Zaļāsmātes spogulis Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1939)
• Pie debesu loga Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1939)
• Vijole runājas ar vārpām. Vasaras stāsts (1939)
• Nodevēja gals (1940)
• Kalmju Diogens (1942)
• Kalnieši, 1. daļa Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., 2. daļa Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (1942)

• Satirs un Krusts Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (turpinājumos avīzes Latvis pielikumos no 1921. gada 16. septembra līdz 17. novembrim^[5])
• Aglonas Dievmātes atgriešanās (1927)
• Mīlestības varavīksne (1930)
• Muižnieki (1931)
• Kad zeme runā. Romāns no Latgales dzīves Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (vismaz 75 turpinājumos avīzē Jaunākās Ziņas no 1936. gada 27. jūnija līdz 1936. gada septembrim^[6])
• Šķirti ceļi (1936)
• Krusts ceļmalā (1938)
• Zemes balsis (1939)

• Miguels Savedra Servantess. Lamančas Don-Kichots, asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo (Vaiņags, Rīga 1921/1922)
• Ernsts Vildenbruchs. Raganas dziesma. Balāde (Lēta, Rīga 1922; drukātā avīzē Latvis 1922. g. 11. janvārī Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. / 1922. g. 12. janvārī Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.)

• IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1932)

• Ilgonis Bērsons: „Mantojuma apgūšanā pienākusi kārta Ādolfam Ersam“ un „Trejādas traģēdijas“ grāmatā Deviņi likteņi. Represētie rakstnieki, Rīga 2001, 97.–118. lpp.
• Ilgonis Bērsons: „Mantojuma apgūšanā pienākusi kārta Ādolfam Ersam“. Karogs Nr. 1/1986, nodaļa Kultūras mantojums, 148.–155. lpp. (cenzēts)^[7]
• Rūdolfs Egle: Adolfs Erss. Amora dārzs. Dzejas. Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. (Recenzija) «Latvju Grāmata» Nr. 11/12/1923, 28.–31. lpp.
• Silvestrs Gaižūns: „Ādolfs Erss un Lietuva“ grāmatas Muiznieki jaunizdevumā, Zinātne, Rīga 1990, 39.–45. lpp.
• Ilona Salceviča: „Ādolfs Erss un Latgale“ grāmatas Muiznieki jaunizdevumā, Zinātne, Rīga 1990, 5.–38. lpp.
• Jānis Veselis: „Ādolfs Erss“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. «Daugava» Nr. 6/1932, 660.–665. lpp.