Dons Kihots

Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots
Romāna titullapa
Autors	Migels de Servantess
Oriģinālais nosaukums	El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha
Valsts	Spānijas impērija
Valoda	spāņu valodā
Žanrs	romāns
Izdevējs	Fransisko de Robless (Francisco de Robles)
Izdota	1605. gads (1. daļa) 1615. gads (2. daļa)
Izdota latviski	1921./1922. gadā Ādolfa Ersa tulkojums[1]

“Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (spāņu: El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha), zināms vienkārši kā “Dons Kihots” (Don Quixote), ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdots romāns divās daļās. Tas ir stāsts par ekscentrisku idalgo Alonso Kihano (Alonso Quixano). Salasījies bruņinieku stāstus, viņš nolemj par tādu kļūt. Viņš pieņem sev vārdu Lamančas dons Kihots (Don Quixote de la Mancha) un uzsāk klejojumus apkārt, lai cīnītos par taisnīgumu pasaulē. Par viņa ieroču nesēju kļūst vienkāršs zemnieks Sančo Pansa. Vēl romānā tiek stāstīts par dona Kihota uzticamo zirgu Rosinanti un iemīļotu sievieti Tobosas Dulsineju. "Donu Kihotu" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē.^[1] Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai.^[2]

Pirmā grāmata sākas kādā Lamančas ciemā, Spānijas impērijā, kura nosaukums grāmatā netiek minēts. Šajā ciemā dzīvo gandrīz 50 gadus vecs idalgo Alonso Kihano, kurš, ietekmējoties no bruņinieku stāstiem, pats nolemj kļūt par bruņinieku, lai iznīcinātu jebkuru netaisnību, cīnītos pret visādiem negadījumiem un briesmām un tā iegūtu savam vārdam mūžīgu slavu. Viņš pieņem sev vārdu dons Kihots. Viņš nospodrināja savu senču bruņas, bet viņam nebija bruņucepures, tāpēc to viņš izgatavoja no vecas ķiveres, pieliekot tai priekšā no kartona izgatavotu bruņucepures sejas aizlaidni. Pēc tam dons Kihots savam zirgam centās izdomāt dižciltīgu vārdu, rezultātā to nosaucot par Rosinanti (burtiski zirga vārds nozīmē — “iepriekš bijis kleperis”). Vēl, pēc dona Kihota domām, katram bruņiniekam ir vajadzīga arī dāma, ko mīlēt. Šai lomai viņš izvēlējās zemnieku meiteni no tuvējās pilsētas, nosaucot viņu par Tobosas Dulsineju. Viņas vārdā dons Kihots dodas pildīt varoņdarbus. Vispirms viņš ierodas iebraucamā vietā, kuru iedomājas par pili un uzstāj, lai iebraucamās vietas saimnieks viņu ieceļ bruņinieku kārtā. Saimnieks to izdara, un dons Kihots nolemj atgriezties mājās, lai apgādātu sevi ar visu vajadzīgo un atrastu ieroču nesēju. Par ieroču nesēju kļūst zemnieks Sančo Pansa, kuram viņš apsola salu, pār kuru kādu dienu varēs valdīt.

Šī sadaļa jāpapildina.

Šī sadaļa jāpapildina.

„Dons Kihots” latviski tulkots četrreiz. Pirmais latviskais tulkojums ar nosaukumu "Lamančas Don-Kichots, asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo" iznāca apgādā "Vaiņags" 1921./1922. gadā Ādolfa Ersa tulkojumā. 1932. gadā izdeva romāna saīsināto versiju jaunatnei Ernesta Birznieka-Upīša tulkojumā. Tieši no spāņu valodas „Donu Kihotu” tulkoja Konstantīns Raudive (pirmais izdevums 1937. –1938. gadā, atkārtoti 2006. gadā) un Mirdza Ķempe (pirmais izdevums 1956. gadā, atkārtoti izdots 1978.–1979. gadā).^[3]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dons Kihots.
• «Don Quixote» (angļu). Encyclopedia Britannica.
• Migels de Servantess Sāvedra. DONS KIHOTS. I grāmata, 1. daļa Mirdzas Ķempes tulkojums, Gustava Dorē un H. Pisāna ilustrācijas, Valda Egles komentāri

Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l