1794. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1794. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas Rīgas vietniecības Rīgas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķu sastāvā. Latgales vēsturiskā zeme atradās Polockas vietniecības Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu sastāvā.

1794. gada maijā Kurzemes sūtnis Heikings nogādāja Pēterburgā protekcijas lūgumu, un 2. jūnijā ķeizariene Katrīna II piekrita lūgumam aizsargāt abas provinces pret iespējamo Koscjuško armijas iebrukumu un nosūtīja 6000 vīru lielu karaspēka vienību uz Kurzemi.

Koscjuško sacelšanās laikā 25. jūnijā Antona Voitkeviča (Antoni Woytkiewicz) un Heinriha Mirbaha vadītās karaspēka vienības ieņēma Liepāju un Aizputi. 28. jūnijā Liepājas tirgus laukumā nolasīja "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu", kurā hercogistes pilsoņi apliecināja gatavību kopīgi cīnīties par Polijas un Lietuvas kopvalsts brīvību, integritāti un neatkarību. Muižniecībai uzlika pienākumu apsolīt zemniekiem brīvību.^[1]

Kurzemes landtāgs 30. jūnijā lūdza Krievijas impērijas ķeizarieni uzņemties protektorātu pār hercogisti, "kamēr Polijā atjaunosies kārtība".

Šis ar Latvijas vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l