|
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis (vācu: Rigische Kreis, krievu: Рижский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā. Livonijas hercogistes sastāvāRīgas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta. Zviedru Vidzemes sastāvā   Rīgas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā. Rīgas guberņas un vietniecības sastāvāNo 1726. gada Rīgas guberņas sastāvā bija piecas provinces, kuras 1775. gadā pārdēvēja par apriņķiem: Rīgas apriņķis, Cēsu apriņķis, Pērnavas apriņķis, Tērbatas apriņķis un Sāmsalas apriņķis. Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja Slokas novadu un Cēsu apriņķa dienvidu daļu (Aizkraukles, Jaunpils (Zaubes), Jumpravas, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Nītaures draudzes novadus), bet tā ziemeļdaļā izveidoja Valmieras apriņķi. Vidzemes guberņas sastāvā  Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta Rīga (Riga) kā arī 25 draudzes novadi: Skultes (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm). 1913. gadā Rīgas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[2] Pilsēta
Pēc 1913. gada izveidoti Ķempju pagasts (atdalot no Paltmales pagasta) un Lauberes-Ozolu pagasts (1917. gadā atdalot no Lielā pagasta[4]). Topogrāfiskās kartes
Latvijas Republikas sastāvā 1920. gada 1. janvārī to agrākajās robežās atjaunoja Bīriņu pagastu, atdalot to no Olaines pagasta, un Viskaļu pagastu, atdalot to no Krapes pagasta.[5] 1924. gada februārī Rīgas pilsētas administratīvajās robežās iekļāva visu Bolderājas pagastu.[6] 1924. gada maijā izveidots Ogresgala pagasts no Ikšķiles un Lielvārdes pagastu daļām.[7] 1924. gada jūnijā Rīgas apriņķim pievienoja Baldones pagastu, Līves-Brambergas pagastu un Tomes pagastu no Bauskas apriņķa, kā arī Lindes pagastu no Jaunjelgavas apriņķa.[8] 1925. gadā pārdēvēti: Aderkašu pagasts par Taurupes, Bieriņu par Mārupes, Jaunpils par Zaubes, Lauberes-Ozolu par Lauberes, Lielais par Madlienas, Lindes par Birzgales, Līves-Brambergas par Daugmales, Nurmižu par Vildogas, Paltmales par Līgatnes, Piņķu par Babītes, Rikteres par Sidgundas un Stukmaņu par Pļaviņu pagastu.[9] Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 pilsētas un 4 miesti ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairākas vasarnīcu nometnes un 58 pagasti. 1933. gadā Ķempju pagastu pievieno Līgatnes pagastam.[10] Ar 1940. gada aprīli Slokas pagasts pievienots Salas pagastam.[11] Rīgas apriņķa platība bija 6457,2 km2 (neskaitot Rīgu) un tas teritorijas ziņā bija lielākais Latvijas apriņķis.[12] Tas robežojās ar Valmieras, Cēsu un Madonas apriņķi Vidzemē, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķi Zemgalē un pie Pļaviņām ar Daugavpils apriņķi Latgalē. Teritoriālais iedalījums 1940. gadā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 56 pagasti:[14]
Latvijas PSR sastāvā 1941. gada 18. martā Jēkabpils apriņķim pievienoja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.[15] Skatīt arīAtsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
