Suntažu pagasts

Suntažu pagasts
Ģerbonis
Novads:	Ogres novads
Centrs:	Suntaži
Kopējā platība:[1]	160,2 km2
• Sauszeme:	156,9 km2
• Ūdens:	3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	1 678
Blīvums (2024):	10,7 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs:	Valdis Ancāns
Suntažu pagasts Vikikrātuvē

Suntažu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā. Robežojas ar sava novada Ķeipenes, Lauberes, Tīnūžu, Rembates un Ogresgala pagastiem, Ropažu novada Ropažu pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.

Suntažu pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas jeb Madlienas nolaidenumā, Pagasta virsmas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums, kas pazeminās rietumu virzienā. To no Uceniem līdz Lielajiem Kangariem šķērso osu pauguru virkne.

Suntažu pagasta lielākā upe ir Mazā Jugla, kas šķērso pagastu austrumu - rietumu virzienā. Pagasta teritorijā upe stipri līkumo, tās gultnē ir vairāki krāčaini posmi ar laukakmeņu sakopojumiem; vietumis upes krastos atsedzas dolomīti. Pagasta teritorijā Mazajā Juglā ieplūst dažādas nelielas un sīkas upītes, no kurām lielākā ir Abze ( Abza).

• Mazā Jugla;
  • Rinste;
  • Abza;
  • Sidraburga;
  • Jugliņa;
  • Lēvenstrauts;
  • Liepurga;
  • Dēliņurga.

Vispurvainākā ir Suntažu pagasta R daļa. Te pie Glāznieku dārzkopības ciemata atrodas Žļaugu purvs. Pašos galējos rietumos pagasta teritorijā nedaudz iesniedzas arī Lielkangaru purvs, kas drīzāk savā nomalē atgādina zālveida mitrāju, klānus.

Pagasta rietumu daļā, aiz Juglas ciema, Rīgas virzienā atrodas Lielie Kangari - lielākais osu valnis Latvijā; šaura, 26 km gara osu grēda, kas paceļas 10–15 m virs purvainās apkārtnes un iestiepjas arī Rīgas rajona Ropažu pagastā. Par dabas liegumu pasludinātās teritorijas augstākā vieta sasniedz 65 m augstumu vjl. Ar Lielajiem Kangariem saistītas teikas par milzi, kuram Rīgā nopirktais sāls maiss, ejot pāri Kangaru purvam, kļuvis par smagu. Milzis izbēris maisa saturu un izveidojis tiltu pār purvu. Pa Lielo Kangaru pauguru grēdas virsmu izbūvēts autoceļš, kas ļauj pilnībā izjust šīs īpatnējās reljefa formas. Lielie Kangari sākas ar osa pauguru, seno lībiešu senapmetni - Ķoderu pilskalnu (Lielā vīra gulta) - garš, kokiem apaudzis paugurs, daļa no Lielo Kangaru pauguru grēdas. Paugura galos saglabājušās seno nocietinājumu uzbērumu atliekas. Pagasta austrumu daļā Kastrānes pilskalnā aug dižozols ar stumbra apkārtmēru 5,4 m un vīksna ar stumbra apkārtmēru 6,5 m. Netālu no tā atrodas Upīšu ozols - stumbra apkārtmērs 7,4 m.

No 1920. līdz 1940. gadam Suntažu pagasts ietilpa Rīgas apriņķī. 1934. gadā Suntažiem piešķīra ciema tiesības. 1935. gadā pagasta platība bija 126 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Juglas un Suntažu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Suntažu ciemam pievienoja Juglas ciemu, 1965. gadā Kastrānes ciema Raiņa kolhoza teritoriju. 1977. gadā daļu Suntažu ciema teritorijas pievienoja Rembates un Tīnūžu ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Ogres novadā.

Suntaži ir radušies senā Vidzemes lībiešu apdzīvotā apgabalā. Arī vārdam "Suntaži" ir lībiska izcelsme (senos dokumentos Sundesel, Sundzel, Sundseln vai Sunzel).

1223. gadā Mazās Juglas labajā krastā bīskaps Alberts uzcēla bīskapa pili. 1318. gadā tā minēta kā Livonijas ordeņa īpašums, kas patvarīgi atņemts Rīgas virsbīskapam. 1436. gadā virsbīskaps Hennings Šarpenbergs Suntažu pili ar īpašumu pārdeva savam domkapitulam.

1566. gadā, sabrūkot Livonijas Konfederācijai, Rīgas arhibīskapiju likvidēja un pili ieguva domdekāns Jakobs Meks, kas vēlāk kļuva par poļu kastelānu. Viņš Suntažu lēni oficiāli saņēma 1568. gadā Grodņā no Polijas karaļa Sigismunda Augusta. 1577. gadā, karojot ar zviedriem, poļu karavīru nodaļas vadītājs Dembinskis pili ieņēma un nodedzināja. Vēlāk pils tika atjaunota. Lielā Ziemeļu kara laikā senā pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 1764. gadā Suntažu muiža pārgāja barona Honalda Gustava Ingelstroma īpašumā (viņa māte dzimusi Meka). 1780. gadā muižā valdīja grāfs fon Mengdens, 1782. gadā - majors Magnuss Johans fon Grothuss. 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. Pirmā pasaules kara laikā Hānenfeldi aizbrauca uz Vāciju.

1920. gadā uz pili pārcēla Suntažu skolu, un tā tur atrodas arī tagad. Suntažu teritorijā ir bijušas vēl vairākas muižas - Briežu muiža, Ķeveļmuiža, Jāņmuiža, Mācītājmuiža, Kastrānes muiža, Veczaļmuiža, Jaunzaļmuiža, Annasmuiža, Mežmuiža. Pagasta teritoriju šķērsojuši daudzi ceļi. Svarīgākais bijis Rīgas ceļš pāri Kangaru kalniem. Ceļa malā atradušies daudz krogu - Ķoderkrogs, Briežkrogs ((Juglā), Kumeļkrogs (Zīlniekos), Kraukļkrogs, Suntažkrogs, Kazkrogs, Silakrogs u.c.

Nozīmīgs vēsturisks objekts ir Suntažu luteriskā baznīca. Suntažu draudzē ietilpa Suntažu, Sidgundas, Kastrānes un Vatrānes pagasts, kā arī daļa Lauberes pagasta. 1223. gadā Suntažos uzcelta koka kapela, kurā sludināja bīskapa Alberta atsūtītais mācītājs Dītrihs. Baznīca minēta 1457. gadā. 1557. gadā baznīcu un pili sagrāva krievu cara Ivana Bargā karapulki. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1782. gadā (arhitekts K. Hāberlands). No 1845. gada līdz 1847. gadam ap 1500 latviešu Suntažu apkaimē pārgāja pareizticībā, tāpēc uz Ērgļu pusi tika uzcelta pareizticīgo baznīca. Tā bija diezgan pieticīga, tāpēc 1909. gadā uzcelta jauna ķieģeļu baznīca.

Senākas ziņas par skolu pirmsākumiem Suntažu apkaimē minētas 1736. gadā, taču visintensīvāk skolu celtniecība notika 19. gadsimta otrajā pusē, kad Suntažos pie Boķiem uzcēla pagasta skolu, pie Uceniem (puceļā uz Annenhofu, Annasmuižu jeb Juglu )- luteriešu draudzes skolu un pareizticīgo draudzes skolu (tagadējās Cielavas).

1906. gadā Suntažos ieradās cara soda ekspedīcija, jo 1905. gadā tika nodedzināta Hānenfeldu pils un visa apkaime bija diezgan revolucionāra. Soda ekspedīcija nošāva 18 cilvēkus, daudzus nopēra, tika nodedzinātas vairākas mājas.

Pirmā pasaules kara laikā Suntažu apkaime daudz cieta 1917. gada kaujās, taču Latvijas Republikas laikā samērā ātri tika atjaunota. Tūlīt pēc Ķeguma HES uzcelšanas Suntažos tika ievilkta elektrība. 1938. gadā līdz Suntažiem ekspluatācijā tika nodots Rīgas - Ērgļu dzelzceļa posms. Tagadējā Upespilī atradusies Suntažu muižas Kastrānes pusmuiža. Arī tā bijusi Meku dzimtas īpašums. Vēlāk tā nonākusi Tranzē dzimtas īpašumā. Blakus muižai bija ūdensdzirnavas; tagad tās ir izpostītas. Suntažu draudzē darbojušies vairāki ievērojami cilvēki.

No 1636. gada līdz 1653. gadam draudzes mācītājs bija Solomons Guberts (Gubertus). Viņš izmantoja 16. gadsimta ārsta un astrologa Z. Stopija zinātniski praktisko enciklopēdiju un sarakstīja Latvijā pirmo lauksaimniecības rokasgrāmatu "Stratagema oeconomicum oder der Akker-Student". Būtībā tā bija īsta 17. - 18. gadsimta enciklopēdija par saimniekošanu. Grāmatas nodaļās bija ziņas par visdažādākajiem lauku darbiem, ēku būvniecību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanu, sēklu sagatavošanu, mājdzīvnieku turēšanu, maizes cepšanu, ziepju vārīšanu u. tml. Interesanti, ka šo grāmatu, kas 1645. gadā Rīgā izdota vāciski, Mihails Lomonosovs pārtulkoja krievu valodā. Lielu līdzdalību tālaika sabiedriskajā dzīvē ņēma arī mācītājs Johans Teodors Bērents, viņš sastādīja "Vidzemes kalendāru" un rakstīja tam dažādus pielikumus. Netālu no Mazās Juglas, "Dēliņos" pie Kangaru kalniem, daudzas vasaras pie sievastēva pavadījis rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Suntažu vidusskolu 1966. gadā ar sudraba medaļu absolvējis dzejnieks Viktors Avotiņš.

• Suntažu muiža - muižas kungu māja celta 1780. - 1782. g. neoklasicisma stilā, 19. gs. vidū modernizēta, abos galos uzbūvējot torņus, tādējādi tai tika piešķirts neogotisks izskats. Muižas pils vairākkārt postīta un atjaunota. Pēc nodedzināšanas 1905. gada nemieru laikā 1909. gadā muižas pili atjaunojis pēdējais īpašnieks barons Hānenfelds. Šīs pārbūves laikā uzbūvēja otro stāvu un pārveidoja torņus. Ēkas plānojums laika gaitā mainīts, un pēc 1920. gadā veiktās pārbūves sākotnējā apdare gāja zudībā, izņemot 19. gs. mūrētu gleznu podiņu krāsnī. Muižas ēku kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. gada pilī darbojas skola, iekārtota skolas un pagasta vēstures ekspozīcija
• Suntažu luterāņu baznīca - celta 1780. - 1782. gadā pēc arhitekta K.Hāberlanda projekta, rekonstruēta 1874. gadā. Suntažu baznīcas zvans ir viens no lielākajiem Latvijā, tā sānus grezno uzraksts "Kad tu šodien dzirdi manu balsi, nenocietini savu sirdi". Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tās interjera objekti - mākslas pieminekļi.
• Suntažu pareizticīgo baznīca - 1909. gadā celtais dievnams mūsdienās ir pussabrucis.
• Ķoderu pilskalns (Lielā Vīra gulta) - garš, kokiem apaudzis paugurs, daļa no Lielo Kangaru pauguru grēdas. Paugura galos saglabājušās seno nocietinājumu uzbērumu atliekas.
• Kastrānes pilskalns - atrodas uz paugura starp Mazo Juglu un vecupi. Pilskalnu no divām pusēm norobežo Mazā Jugla. Pilskalna galos saglabājušies nocietinājumu vaļņi.
• Rakstnieka Nikolaja Kalniņa mājas, darbarīku kolekcija - Vecmazmiķeļos. Latviešu rakstnieka N.Kalniņa (1911 - 2001 ASV) muzejā aplūkojami fotouzņēmumi no rakstnieka dzīves gājuma, kā arī lielākā daļa viņa sarakstīto darbu. Apskatāma arī 19. gadsimta zemnieku sētā lietoto darbarīku kolekcija.
• Suntažu muižas pils kopā ar vēsturisko apbūves kompleksu;
• Suntažu luterāņu baznīca;
• Suntažu dzelzceļa stacija;
• Piemineklis "Svešumā dzītajiem" - 1941. un 1949. g. izsūtītajiem;
• Piemiņas vieta "Eņģelīšu birzs" 1905. gada revolūcijas upuriem.

Šī sadaļa jāpapildina.

Pagasta centrs ir Suntaži, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Jugla, Glāznieki, Upespils, Ķieģeļceplis, Viršņukalns.

Šī sadaļa jāpapildina.

Pagastu šķērso divi valsts 1. šķiras autoceļi - Rīga - Ērgļi (P4) un Inciems - Sigulda - Ķegums (P8), kā arī dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi (pagastā 1 stacija - Suntaži). Pagasta rietumu daļā, Juglas ciemā sākas valsts vietējās (novada) nozīmes autoceļš V968 Jugla - Glāznieki - Turkalne - Ogre, kas ir īsākais attālums braucot no pagasta centra Suntažiem uz novada centru Ogri.

Šī sadaļa jāpapildina.

• 
  Suntažu ev. luteriskā baznīca
• 
  Suntažu muižas pils
• 
  Ēka Suntažu muižas pils kompleksā
• 
  "Ceriņu" mājas Juglā

• Suntažu iedzīvotāja Jāņa Potapova informācija par ceļu „Ogre – Jugla” 06.11.2014
• Ogres novads, Suntažu pagasts, vēsture Arhivēts 2005. gada 27. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Teika par Kangaru kalnu rašanos ( Teksts un tā audioieraksts, teicējs Ēriks Pozemovskis) Arhivēts 2016. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

s d l Ogres novads Pilsētas Ikšķile Ķegums Lielvārde Ogre Pagasti Birzgales pagasts Jumpravas pagasts Krapes pagasts Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lielvārdes pagasts Madlienas pagasts Mazozolu pagasts Meņģeles pagasts Ogresgala pagasts Rembates pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tīnūžu pagasts Tomes pagasts

Vēsturiskā administratīvā piederība s d l Ogres rajons Pilsētas Ikšķile • Ķegums • Lielvārde • Ogre Novadi Ikšķiles novads • Ķeguma novads • Lielvārdes novads • Ogres novads Pagasti Birzgales pagasts • Jumpravas pagasts • Krapes pagasts • Ķeipenes pagasts • Lauberes pagasts • Lēdmanes pagasts • Madlienas pagasts • Mazozolu pagasts • Meņģeles pagasts • Suntažu pagasts • Taurupes pagasts Teritoriālās vienības Ikšķiles novads Ikšķiles pilsēta • Ikšķiles lauku teritorija Ķeguma novads Ķeguma pilsēta • Ķeguma lauku teritorija • Rembates pagasts Lielvārdes novads Lielvārdes pilsēta • Lielvārdes lauku teritorija Ogres novads Ogres pilsēta • Ogresgala pagasts s d l Ogres apriņķis Pilsētas Ogre Pagasti Aizkraukles pagasts Baldones pagasts Bebru pagasts Birzgales pagasts Daugmales pagasts Ikšķiles pagasts Jumpravas pagasts Kastrānes pagasts Kokneses pagasts Krapes pagasts Ķēču pagasts Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lielvārdes pagasts Madlienas pagasts Meņģeles pagasts Ogresgala pagasts Plāteres pagasts Rembates pagasts Skrīveru pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tomes pagasts Viskaļu pagasts Zaubes pagasts Ciemi Baldone Birzgale Jumprava Koknese Lielvārde Madliena Skrīveri Suntaži s d l Rīgas apriņķis Pilsētas Ķemeri Ogre Pļaviņas Rīga Rīgas Jūrmala Sigulda Sloka Pagasti Ādažu pagasts Aizkraukles pagasts Allažu pagasts Babītes pagasts Baldones pagasts Bebru pagasts Bīriņu pagasts Birzgales pagasts Daugmales pagasts Doles pagasts Dreiliņu pagasts Ikšķiles pagasts Inčukalna pagasts Jumpravas pagasts Kastrānes pagasts Katlakalna pagasts Kokneses pagasts Krapes pagasts Krimuldas pagasts Ķēču pagasts Ķeipenes pagasts Ķempju pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lēdurgas pagasts Lielvārdes pagasts Līgatnes pagasts Madlienas pagasts Mālpils pagasts Mangaļu pagasts Mārupes pagasts Meņģeles pagasts Mores pagasts Nītaures pagasts Ogresgala pagasts Olaines pagasts Pabažu pagasts Plāteres pagasts Pļaviņu pagasts Rembates pagasts Ropažu pagasts Salas pagasts Salaspils pagasts Sējas pagasts Sidgundas pagasts Siguldas pagasts Skrīveru pagasts Skultes pagasts Slokas pagasts Stopiņu pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tomes pagasts Turaidas pagasts Vidrižu pagasts Vildogas pagasts Viskaļu pagasts Zaubes pagasts Ciemi Baldone Birzgale Garezers Gravas Inčukalns Jumprava Koknese Lēdurga Lielvārde Līgatnes papīrfabrika Līgatne Spriņģukalns Līgatnes stacija Madliena Mālpils Nītaure Pabaži Priedaine Ropaži Saulkrasti Skrīveri Skulte Suntaži Turaida Vecāķi Zaube