8. februāris — ar 70 balsīm par un 67 pret noraidīja likumu par visas tautas vēlētu prezidentu.
15. februāris — Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu; par Satversmi nobalsoja visi klātesošie deputāti, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās.[2]
Aprīlis
5. aprīlis — 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, noraidīja Satversmes projekta otro daļu, kas noteica pilsoņu tiesības un pienākumus.[2]
20. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu".[2]
Jūlijs
27. jūlijs — ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim J. Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par piemiņas staba celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai; konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, un par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad zināms kā Brīvības piemineklis.
28. jūlijs — kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV.[2]
Augusts
3. augusts — tika pieņemti noteikumi par naudu; Latvijas rubļa maiņas kurss pret latu tika noteikts attiecībā 50 pret 1; viena lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta.
25. augusts — Ministru kabinets pieņēma "Noteikumos par valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem", kas noteica valsts karoga krāsu un karoga garuma un platuma attiecību.
7.—8. oktobris — Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas; tās bija tiešas, aizklātas un proporcionālas, kurās piedalījās 88 saraksti un 82,2 % vēlētāju.[3]
