|
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (latīņu: aurum) un atomskaitli 79. Tas ir viens no pārejas metāliem, kas periodiskajā tabulā atrodas 11. grupā un 6. periodā. Zelts ir viens no dārgmetāliem un nedaudzajiem krāsainajiem metāliem. Zelts jau vairākus tūkstošus gadu ir izmantots dažādos rituālos un rotaslietās. Kopš 6. gadsimta p.m.ē. no zelta izgatavotās monētas ir izmantotas kā norēķinu līdzekļi. Arī mūsdienās zelts joprojām tiek izmantots naudas izgatavošanā. Zelta īpašībasDabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir salīdzinoši mīksts, dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību, augstu elektrovadītspēju. Zelta īpatnējā dzeltenā, citiem metāliem maz raksturīgā, krāsa izskaidrojama ar mazo enerģētisko atšķirību starp zelta atoma pilnīgi aizpildītajām 5d orbitālēm un pusaizpildīto 6s orbitāli.[1] Tādēļ zelta atomi absorbē gaismu jau redzamajā diapazonā (zilajā spektra daļā, sākot no 500 nm), savukārt fotonus ar mazāku enerģiju (lielāku viļņa garumu), kas nespēj pārnest elektronu no 5d orbitāles uz brīvo 6s orbitāli, zelts atstaro, līdz ar to baltā gaismā izskatās spilgti dzeltens. Enerģiju starpība starp 6s un 5d orbitālēm samazinās relatīvistisko efektu dēļ — zelta atoma kodola spēcīgajā elektriskajā laukā elektroni kodola tuvumā kustas ar ātrumu, kas tuvojas gaismas ātrumam, bet tieši s orbitālēm kodola tuvumā ir vislielākais elektronu mākoņa blīvums, atšķirībā no p, d un f orbitālēm, kam kodola tuvumā elektronu mākoņa blīvums tuvojas nullei. Bez tam s orbitāļu relatīvistiskā saspiešanās ekranē atoma kodolu un samazina pārējo orbitāļu elektronu pievilkšanās spēku kodolam. Tādējādi 6s orbitāles enerģijas līmenis samazinās, bet 5d — pieaug.[2][3] Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt oksidēšanas pakāpe +1 un +3, piemēram, zelta(III) oksīds Au2O3. Biežāk zelts ir trīsvērtīgs. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir oksidēšanas pakāpe +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds). Negatīvas oksidēšanas pakāpes ir metāliem ļoti netipiskas. Atšķirībā no vairuma metālu, zelts vairāk veido kompleksos savienojumus nekā vienkāršos savienojumus. Zelta savienojumiem galvenokārt raksturīga violeta un brūna nokrāsa. Zelta izmantošana un ieguveZeltu plaši izmanto rotaslietu izgatavošanā. Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 °C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta. No 1905. līdz 2006. gadam ik gadu visvairāk zelta ieguva Dienvidāfrikā. Kopš 2007. gada visvairāk zelta ik gadu tiek izrakts Ķīnā. 
Zelts LatvijāArī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - morēnās,[5] tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no Skandināvijas (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100–200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu. Skatīt arīAtsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
