Telūrs
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52. Tas ir 16. grupas (agrāk VIB grupas) elements. Telūrs ir pusmetāls, kam piemīt gan metālu, gan nemetālu īpašības. Dabā telūrs parasti ir sastopams telurīdu veidā, lai gan var būt sastopams arī brīvā veidā. Savienojumos telūram var būt oksidēšanas pakāpes no -2 līdz +6. Telūrs ir pusvadītājs. Vēsture1782. gadā Transilvānijā austriešu mineralogs Francis Jozefs Millers (Franz-Joseph Müller) atklāja jaunu ķīmisko elementu. 1798. gadā vācu ķīmiķis Martins Heinrihs Klaprots to nosauca par telūru. Nosaukums ir radies no latīņu vārda Tellus, kas romiešiem bija zemes dieviete. Atrašanās dabāTelūrs ir viens no visretāk sastopamajiem elementiem Zemes garozā. Tā koncentrācija ir līdz 2 daļiņām no miljarda. Tas ir atrodams kopā ar sēru vai selēnu. Tas ir atrodams arī telurīdu veidā, piemēram, sudraba vai svina telurīdos, un kā telūra dioksīds, kas ir ļoti rets minerāls. IzotopiDabā ir sastopami 8 izotopi: telūrs–130 (34,08% no kopējā daudzuma), telūrs–128 (31,74%), telūrs–126 (18,84%), telūrs–125 (7,07%), telūrs–124 (4,74%), telūrs–122 (2,55%), telūrs–123 (0,89%) un telūrs–120 (0,09%).[1] No tiem 130Te, 128Te un 123Te ir vāji radioaktīvi. To pussabrukšanas periodi attiecīgi ir 3×1024 gadi, 2,41×1024 gadi un 9,2×1016 gadi. Mākslīgi ir iegūts vēl 31 radioizotops, kuru masas skaitlis ir no 105 līdz 143. Fizikālās īpašībasTelūra atommasa ir 127,60 g/mol, blīvums ir 6240 kg/m3, bet cietība pēc Mosa skalas ir 2,5. Telūra kušanas temperatūra ir 449,51 °C, bet viršanas temperatūra ir 988 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Te-2/Te) ir –0,92 V. IzmantošanaTelūru galvenokārt lieto sakausējumiem (ar svinu, dzelzi vai varu). No telūra oksīda ar pallādija piemaisījumu izgatavo atstarojošo slāni pārrakstāmajos kompaktdiskos (CD-RW), DVD diskos (DVD-RW) un pārrakstāmajos Blu-ray diskos.[2] Mūsdienās notiek pētījumi par telūra izmantošanu sevišķi mazu izmēru tranzistoru izgatavošanā.[3] Atsauces
Ārējās saites
Information related to Telūrs |