1982. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1982. gada laikapstākļi Latvijā. 1982. gads Rīgā bija sausākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Gada nokrišņu summa sasniedza 393,7 mm.

• 1. janvāris — gads Rīgā iesākās ar 19 centimetrus biezu sniega segu. Sniega sega saglabājās visa mēneša garumā — minimumu, 16 centimetrus, sasniedzot pirmās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā.
• 2. janvāris — decembra aukusni nomainīja neliels sals un sniegs.^[1]
• 6. janvāris — lielākajā daļā Latvijas teritorijas gaisa temperatūra krasi pazeminājās līdz −20, −27 grādiem. No rīta gaisa temperatūra Kurzemē bija –12, –16 grādu robežās, bet pārējā valstī tā pazeminājās stabili zem −20 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 15,2 grādi zem 0, tā ir 10,6 grādus zemāka par normu. Naktī galvaspilsētā temperatūra pazeminājās līdz −18,8 grādiem. Auksts, mazkustīgs anticiklons pirmās dekādes noslēgumā izveidojās virs Arktikas ledainajiem plašumiem. Tā dienvidu perifērija izplatījās virs Skandināvijas un Somijas. Sakarā ar to Baltijā bija vērojami ziemeļaustrumu vēji, kas nesa Ledus okeāna auksto gaisu,^[1] tomēr aukstuma periods nebija visai ilgs.^[2]
• 7. janvāris — aukstākā diennakts galvaspilsētā. Naktī sals pazemināja gaisa temperatūru līdz −17,3 grādiem, bet maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās augstāk par −14,8 grādiem.
• 10. janvāris — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija mīnus 10,9 grādi, kas bija par 6,1 grādu zem normas. Sala palielināšanos izraisīja anticiklona pārvietošanās no Skandināvijas uz Baltiju.^[2]
• 11. janvāris — no Barenca jūras uz Somiju pārvietojās dziļš ciklons. Tā ietekmē Latvijas dienvidu perifērijā sals mazinājās. Piemēram, gaisa temperatūra dienā jau bija no nulles līdz mīnus pieciem grādiem, vietām līdz −10 grādiem, naktī no −5 grādiem līdz −10 grādiem, vietām līdz −16 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija −5 grādi, kas bija par 3,3 grādiem virs normas. Ciklons atnesa ne tikai siltumu, bet arī viesuļvēju, sniegu un puteni. Sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 41 centimetru, Rūjienā 39 centimetri, Madonā 38 centimetri, Skrīveros 36 centimetri.^[2]
• 14. janvāris — no Atlantijas uz Skandināvijas ziemeļiem sāka virzīties jauns aktīvs ciklons. Ar dienvidrietumu gaisa plūsmām Baltijā sāka ieplūst ļoti silts un mitrs gaiss, tāpēc Latvijā kļuva ievērojami siltāks. Vietām nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs, atkala. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija no plus viena līdz mīnus četriem grādiem.^[2]
• 15. janvāris — vienīgā mēneša diennakts, kad gaisa temperatūra galvaspilsētā turējās virs nulles.

Otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā Baltijā laika apstākli bija neparasti pastāvīgi. Šājā laika posmā nokrišņi netika novēroti. Mērens aukstums iepriecināja ar savu pastāvīgumu. Šajās dienās Padomju Savienības Eiropas teritorijas lielākajā daļā, arī Baltijā, un Rietumeiropā valdīja anticoklons. Šā anticiklona īpatnība bija tā, ka tas izveidojās siltā gaisa masā, tāpēc, lai gan bija skaidrs laiks, liels sals netika novērots. Viszemākā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza tikai −15, −16 grādus, bet Rīgā −8 līdz −10 grādus. Ciklonu pārvietošanās ceļi tika konstatēti uz rietumiem no Eiropas kontinenta. Tie sasniedza tikai Lielbritānijas krastus, tādēļ Anglijā bija neparasti silts. Atlantijas ciklonu ietekme Latvijā pakāpeniski kļuva jūtama. Tā rezultātā izzuda anticiklons un mainījās laika apstākli.^[3]

• 26. janvāris — Vidzemes augstienē, Gureļos tika reģistrēts janvāra vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī — 45 mm.

Janvāra pēdējās dienās virs Atlantijas aktivizējās cikloni. No šejienes tie sērijveidā virzījās caur Baltiju. To kustības ātrums sasniedza 40 līdz 70 kilometrus stundā. Cikloni, kurus nomainīja nelieli augsta spiediena apgabali, atnesa Latvijā nepastāvīgu laiku, sniegputeņus, dažkārt lietu. Siltais okeāna gaiss izmainīja visaukstāko ziemas dienu temperatūras režīmu. Rīgā diennakts vidējā temperatūra trešās dekādes beigās par trim līdz pieciem grādiem pārsniedza normu.^[4]

• 31. janvāris — sniega segas biezums Limbažos sasniedza 75 centimetrus. Rīgā tika sasniegts sniega segas mēneša maksimums. Diennakts laikā sniega sega pieauga par 11 centimetrim un sasniedza 33 centimetrus.

• Sausākais februāris Rīgā novērojumu vēsturē. Mēneša nokrišņu summa galvaspilsētā sastādīja 3 mm.
• Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 3,3 mm.

Janvāra dienas bija apmākušās, to noteica aktīvi cikloniski procesi. Cikloni, virzīdamies pāri Baltijas teritorijai, nesa līdzi Atlantijas mitro gaisu. Šo posmu raksturoja krasa laika apstākļu maiņa. Uz īsu brīdi noskaidrojās debesis, pēc tam atkal tās apmācās un sniga sniegs, lāgiem arī lija lietus. Tomēr sakarā ar to, ka janvārī nebija ilgstošu atkušņu, sniega segas biezums vairumā rajonu sasniedza lielumu, kāds pēdējos trijos gadu desmitos Latvijā nebija novērots. Republikas ziemeļaustrumos sniega segas biezums bija 55 līdz 58 centimetri, Rīgas rajonā 34 centimetri. 1982. gada februāra sākumā Baltijā iestājās noturīgs sauss laiks ar mērenu salu, laika apstākļus noteica anticiklons, kas pārņēma Rietumeiropas rajonus.^[5] Februāra pirmajā dekādē, pateicoties noturīgam salam un praktiski neesošiem nokrišņiem, sniega sega galvaspilsētā turējās 33, 34 centimetru robežās un tikai 10. datumā, iestājoties atkusnim, lēnām sāka sarukt. Mēneša otrajā un trešājā dekādē sniega sega saglabājās un svārstījās 25, 27 centimetru robežās.

• 7.—8. februāris — republikā sniga sniegs. Sniega segas biezums rietumu rajonos palielinājās līdz 20—35 centimetriem, austrumu rajonos līdz 50—64 centimetriem.^[6]
• 9. februāris — no Barenca jūras Somijas virzienā un tālāk uz dienvidiem pārvietojās anticiklons, kas bija veidots no aukstā arktiskā gaisa masām. Tā rietumu perifērijas ietekmē 9. februārī un naktī uz 10. februāri pazeminājās gaisa temperatūra. Naktī Latvijas austrumos sals sasniedza −20, −23 grādus.^[6] Aukstākā februāra diena galvaspilsētā. temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −16,2 °C.
• 10. februāris — pēc straujā aukstuma, dienā temperatūra mūsu republikā paaugstinājās līdz plus četriem grādiem. Tādu laika apstākļu maiņu noteica tas, ka aukstais anticiklons, virzīdamies uz dienvidiem, pavēra ceļu Atlantijas gaisam. No Atlantijas uz Islandes krastiem sāka virzīties ciklons. Pa tā dienvidu perifēriju mūsu rajonos nokļuva silts, mitrs okeāna gaiss, kas izraisīja atkušņus. Nolija neliels lietus, bija arī migla.^[6]
• 11. februāris — siltākā mēneša diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +3,2 grādiem, bet naktī bija +0,1 grāds.

Februāra sakuma Baltijā laika apstākļus noteica augsta spiediena apgabals. Cikloni, kas veidojās virs Atlantijas okeāna, virzījās ievērojami vairāk uz ziemeļiem no mūsu rajoniem. Anticiklona ietekmē, kas bija izveidojies virs Rietumeiropas, Latvijā bija vērojams diezgan silts laiks bez nokrišņiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija tuva normai.^[6]

Februāra otrās dekādes sākums pārsteidza Latvijas iedzīvotājus ar siltu laiku, gaisa temperatūra naktī bija tikai −1 līdz −6 grādi, dienā temperatūra svārstījās no nulles līdz +4 grādiem. 14. februārī diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +0,2 grādi, kas ir, 5 grādi virs normas. Tādu laiku noteica Atlantijas siltais un mitrais gaiss, kas ieplūda Baltijā. Rezultātā bija nokrišņi slapja sniega un lietus veidi, dažos rajonos arī atkala.^[7]

• 15. februāris — kopš mēneša paša vidus laika apstākli bija pastāvīgi. Plašs augsta spiediena apgabals, kas bija izveidojies virs Skandināvijas, visu nedēļu noteica laika apstākļus Latvijā. Baltijā izplatījās auksts gaiss, kas nāca no Somijas. Vietām bija migla, neliels sals, mazliet sniga. Naktī gaisa temperatūra bija −4 līdz −9 grādi. Vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz −15, −17 grādiem. Dienā bija vērojams neliels sals, retu reizi starp mākoņiem parādījās saule. Gaisa temperatūra svārstījās no 0 grādiem līdz mīnus 4 grādiem.^[7]
• 17. februāris — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija −6,5 grādi, kas ir par 1,7 grādiem mazāk, nekā tā brīža norma. Nākamajās dienās aukstais anticiklons no Skandināvijas pārvietojās uz dienvidaustrumiem un saira.^[7]

Februāra pēdējā nedēļā laika apstākļi Latvijā vēstīja par ziemas beigām. Dienas bija aukstas, gaiss sauss, bija vērojamas lielas temperatūras svārstības. Piemēram, Rīgā temperatūras svārstības sasniedza 8—10 grādus, bet atsevišķos republikas rajonos 13—17 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra kā iepriekš bija par 1—2 grādiem zemāka par normu (ņemot vērā vidējo daudzgadējo temperatūru). Pateicoties aukstajam laikam, visur saglabājās noturīga sniega sega 10 līdz 30 centimetri republikas rietumu rajonos un 35 līdz 50 centimetri austrumu rajonos. Visu mēneša otro pusi Baltijā neiegriežās cikloni, un laika apstākļus noteica paaugstināta spiediena apgabals.^[8]

Marta pirmās dekādes sākumā sniega sega Rīgā vēl bija diezgan stabila — 24, 25 centimetru robežās, bet dekes otrajā pusē palēnām sāka samazināties — 9. martā tā bija 18 centimetri, bet 10. martā vairs tikai 11 centimetri.

Augsta spiediena apgabals, kas februāra beigās Baltijā noteica aukstu laiku bez nokrišņiem, aizvirzījās uz austrumiem, paverot ceļu Atlantijas cikloniem. No Atlantijas uz Skandināviju pārvietojās dziļš un plašs ciklons, kas sev līdzi atnesa silto un mitro okeāna gaisu. Visā republikā lija lietus, sāka kust un irt sniega sega. Gaisa temperatūra pat nakts stundās nenoslīdēja zem 0 grādiem, bet dienā sasniedza +3, +4 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 2 līdz 5 grādiem virs normas (virs vidējā daudzos gados novērotā lieluma). Šādi atkušņi Baltijas klimatam nebija nekāds retums. Pirmās dekādes vidū ciklons virs Skandināvijas gausi pārvietojās uz austrumiem. Vējš no dienvidrietumu virziena pārgāja ziemeļu vējā, un mūsu rajonos sāka ieplūst vēsākā arktiskā gaisa masas.^[9]

Marta pirmās dekādes laika apstākļi bija diezgan kontrastaini. Pirmajās piecās dienās pārsvarā bija mitrs laiks ar slapju sniegu un lietu. Naktī un dienā gaisa temperatūra pārsniedza 0 grādus. Nākošajās piecās dienās notika krasa laika apstākļu maiņa. Spīdēja žilbinoša pavasara saule, sildīdama zemi ar maigajiem stariem. Naktī, laikam noskaidrojoties, kļuva aukstāks un bija vērojamas lielas diennakts temperatūras svārstības. Dienā gaisa temperatūra svārstījās no plus 1 līdz plus 6 grādiem, bet naktī pazeminājās līdz mīnus −5, −10 grādiem, atsevišķos rajonos pat līdz −12, −15 grādiem. Vidēji pavasara pirmajā dekādē gaisa temperatūra bija par 2—4 grādiem augstāka nekā parasti. Jūtami bija saplakusi sniega kārta, bet Baltijas jūras piekrastē tā bija pavisam nozudusi. Republikas centrālajos un austrumu rajonos sniega segas biezums samazinājies divas reizes un bija 10—30 centimetri.^[10]

• 11. marts:
  • No Atlantijas uz Rietumeiropas un Centrālās Eiropas rajoniem novirzījās zema spiediena apgabals. Mitra gaisa pārvietošanās no okeāna uz kontinentu izraisīja laika apstākļu maiņu, debesis pārklāja sākās lieti.^[10]
  • Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
• 19. marts — Rīgā nokusa sniega sega, kas klāja galvaspilsētu jau kopš gada sākuma un jauna vairs neizveidojās.

Marta otrās dekādes otrajā pusē Baltijā ieplūda silts, sauss gaiss no dienvidiem. Sevišķi silti bija Latvijas rietumos. Tur pat naktī gaisa temperatūra bija virs nulles, bet republikas austrumos vēl bija −2, −4 grādi. Dienā spilgtā pavasara saule sildīja zemi, un temperatūra sasniedz +5, +10 grādus. Pamazām kūsa arī sniegs, bet Vidzemes augstienē tā vēl bija daudz. Sniega segas biezums Gaiziņkalnā bija 65 centimetri, Ērgļos — 53 centimetri. Dekādes nogalē no Karas jūras ieplūdušais arktiskais gaiss PSRS Eiropas daļā izraisīja jūtamu temperatūras pazemināšanos, arī Baltijā.^[11]

• 26. marts — pirmo reizi 1982. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem un bija +14,2 °C.

Kopumā marts neskopojās ar labiem laika apstākļiem. Tā otrā puse bija pavasarīgi silta. Republikas rietumos sniegs jau bija nokusis, bet austrumu rajonos vēl saglabājas sniega kārta. Vidzemes augstienē, Ērgļu un Gaiziņkalna rajonā tās biezums marta izskaņā bija aptuveni 40 centimetru. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra visu mēneša otro pusi bija augstāka par nulli. Laiks bija siltāks nekā parasti.^[12]

• 3. aprīlis — pirmo reizi 1982. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem un bija +16,8 °C.

Aprīļa pirmā dekāde bija bagāta pārsteigumiem. Siltas dienas nomainīja vēsas, lija lietus, un sniga sniegs. Pāri Baltijai bieži mainījās anticikloni un cikloni. Pirmās dekādes vidū Latvija bija anticiklona ietekmē, kura centrs atradās virs Rietumeiropas. Pie Anglijas krastiem izveidojās dziļš ciklons. Ar 80 kilometru ātrumu stundā tas pārvietojās uz ziemeļaustrumiem, 8. aprīļa rītā ciklons jau atradās virs Skandināvijas dienvidu rajoniem. Ciklona ietekme ātri izplatījās Baltijā. Latvijā lija lietus (Rīgā nolija 9,9 milimetri), reizumis sniga sniegs. Baltijas jūrā bija vētra.^[13]

Aprīļa pirmā puse bija samērā vēsa. Spriežot pēc ilggadējiem novērojumiem, pavasaris bieži aizkavējas tādēļ, ka ielaužas arktiskās gaisa masas, ko pavada sniegputeņi un stipri vēji. 1982. gada aukstuma ielaušanās aprīlī bija tik nozīmīga, ka tas izplatījās visā PSRS Eiropas daļas teritorijā līdz pat tās dienvidu rajoniem. Siltums, kas nāca no Rietumeiropas, nespēja stāties pretī varenajai aukstuma barjerai. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā mēneša vidū bija par 2 līdz 3 grādiem zem normas Taču arktiskais gaiss pamazām sāka atkāpties. No Skandināvijas ziemeļiem virzījās plašs, dziļš ciklons. Pateicoties dienvidrietumu vējiem, Baltijā kļuva siltāks. Taču laiks ciklona ietekmē bija nepastāvīgs.^[14]

Aprīļa vidū Baltijā pieturējās auksts laiks ar nokrišņiem lietus un slapja sniega veidā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu (daudzos gados konstatēto vidējo lielumu) — par 2 — 4 grādiem. Virs Anglijas, Rietumeiropas un Skandināvijas izveidojās augsta spiediena josla. To apejot, cikloni no Atlantijas novirzījās pa tā dēvēto ziemeļu trajektoriju — caur Islandi uz Barenca jūru un tālāk uz austrumiem. Siltais gaiss, kuru sev līdzi nesa šie cikloni, nenokļuva Baltijā, bet ar to saistītās atmosfēras frontes, virzoties caur mūsu rajoniem, kļuva par iemeslu nokrišņiem slapja sniega un lietus veidā. Republikas dienvidaustrumu rajonos uz īsu laiku atkal izveidojās 1—4 centimetrus bieza sniega sega. Tāds auksts, ieildzis pavasaris Baltijā nebija retums. Taču par spīti aukstumam dabā bija pavasaris, upes pilnīgi bija atbrīvojušās no ledus. Republikas saimniecībās vērsās plašumā pavasara lauku darbi.^[15]

• 28. aprīlis — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −3,4 °C. Tiesa naktī uz 17. maiju minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −0,2 grādiem.

• 1. maijs — Latvijas rietumu daļā laiks bija mākoņains, valsts vidienē valdīja skaidrs laiks, bet austrumu daļā — sākot no iedomātas līnijas Valka—Bauska, bija apmācies. Vēlāk vakarā mākoņu zona, no rietumiem, sasniedza arī Rīgu.
• 5. maijs — pirmo reizi 1982. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus un bija +23,4 °C.
• 6. maijs — ļoti silta maija diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +24,8 grādiem.
• 7. maijs — vakarā pašu valsts dienvidrietumu stūri sasniedza pērkona negaiss no Lietuvas.
• 11. maijs — no rīta, galējo austrumu pierobežu no Baltkrievijas sasniedza pērkona negaiss.
• 12. maijs — naktī Latgali, bet no rīta arī Vidzemi un Zemgales austrumus skāra plaša lietus zona. Nolija no 24 līdz 52 milimetriem nokrišņu, Rīgā nokrišņi netika novēroti.

Maija otrās dekādes sākumā pāri Baltkrievijai un Baltijas austrumu rajoniem virzījās divi dienvidu cikloni. Viens no tiem atnesa stipru lietu mūsu republikas austrumos. Tikai vienā naktī vien (no 11. uz 12. maiju) šeit nolija no 24 līdz 52 milimetriem nokrišņu, rezultātā augsne kļuva pārāk mitra. Ciklona aizmugurē ar ziemeļrietumu vējiem Latvijā atkal sāka plūst auksts gaiss no ziemeļiem. Naktī vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz nullei un mīnus vienam grādam. Taču, neskatoties uz laika apstākļu sagādātajiem pārsteigumiem, turpinājās dabas atmoda: pļavās un ganībās ātri auga zāle, spilgti zaļā rotā tērpās koki, dažviet sāka ziedēt dārzi.^[16]

Otrās dekādes izskaņā Rīgā pārsvarā bija vēss, sauss laiks. Pēc īslaicīgas siltuma atgriešanās 17. un 18. maijā, kad gaisa temperatūra diennaktī cēlās līdz 22 grādiem, no ziemeļiem Baltijā ielauzās jauns aukstuma vilnis. Pa anticiklona austrumu perifēriju, kas bija izveidojies aukstajās gaisa masās virs Norvēģijas, Barenca jūras un Skandināvijas, arktiskais gaiss ieplūda Padomju Savienības Eiropas daļas ziemeļu un centrālajos rajonos, ietekmēdams laika apstākļus Baltijā. Rezultātā gaisa temperatūra diennaktī bija 9—14 grādi, bet naktīs salnas.^[17]

Līdz ar biežo aukstuma atgriešanos bija vērojams negaiss — pirmais siltuma vēstnesis. Gaisa temperatūra lēni paaugstinājās. maija trešās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija tikai +1, +6 grādi, bet vietām tika reģistrētas arī salnas no 0 līdz −2 grādiem, dienā termometra dzīvsudraba stabiņš nepacēlās augstāk par +17 grādiem. Arktiskā gaisa plūsma, kas ielauzās PSRS ziemeļrietumu rajonos, nonāca arī līdz Baltijai. Sajās dienās gaisa temperatūra diennaktī bija par vienu diviem grādiem zemāka par normu. Tautā šo laikposmu pieņemts saukt par "ievziedu aukstumu", jo tas saskan ar ievu ziedēšanu. Dekādes vidū laiks kļuva jūtami siltāks. Mitējās arktiskā aukstuma ietekme. Ar dienvidrietumu un dienvidu vējiem Baltijā ieplūda sauss un silts gaiss. Naktī temperatūra bija no +8 līdz +13 grādiem, bet dienā +20, +25 grādi silts.^[18]

• 28. maijs:
  • Pirmo reizi 1982. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25 grādus un bija +26,4 °C.
  • Ap sešiem vakarā virs Zemgales un Vidzemes rietumu daļas, strauji veidojās spēcīgi pērkona negaisi, kas vakara gaitā virzījās ziemeļaustrumu virzienā, skatot Zemgales un Vidzemes austrumu daļu un vēlāk Latgali. Rīgu negaisi neskāra, jo izveidojās nedaudz uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas.
• 31. maijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 94 dienas.^{[P 1]}

Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra jūnijā ir 0, −5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1941., 1977. un 1982. gados.

Maija beigās virs Eiropas rietumu daļas izveidojās augsta spiediena apgabals. Pēc ieilguša auksta pavasara Baltijā beidzot pienāca vasara. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +28 grādus, bet vidējā temperatūra diennaktī bija par 3—5 grādiem augstāka par normu. Taču augsta spiediena apgabals bija mazkustīgs un jūnija pirmās dekādes vidū sāka zaudēt savu ietekmi.^[19]

Pirmajās jūnija dienās termometra dzīvsudraba stabiņš Latvijā rādīja +25 līdz +28 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +18 līdz +20 grādus (5. jūnijā +19,8 grādi), kas bija par sešiem grādiem vairāk salīdzinājumā ar šī perioda ilggadējo novērojumu vidējo temperatūru. Pateicoties karstajam laikam, upēs un Rīgas jūras līča piekrastē ātri sasila ūdens. Piektajā un sestajā jūnijā ūdens temperatūra jūrmalā sasniedza 18 līdz 20 grādus. Sākās peldēšanās sezona.^[20]

• 5. jūnijs — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +16 grādi.^[19]
• 6. jūnijs — Ziemeļatlantijas rajonos izveidojās aktīvs ciklons, kas ātri virzījās PSRS Eiropas daļas teritorijas virzienā. Dienu vēlāk Ļeņingradas apgabalā un Baltijā krasi kļuva aukstāks. Gaisa temperatūra Latvijā dienā samazinājās līdz +9, +13 grādiem, bet vēl dienu vēlāk — 8. jūnijā, lielākajā vairumā republikas rajonu bija vērojamas salnas. Jāuzsver, ka šāda īslaicīga temperatūras pazemināšanās un salnas jūnija pirmajā pusē Latvijā netika uzskatīta par visai retu parādība.^[20]
• 12. jūnijs — dienā Latviju no rietumiem šķērsoja atmosfēras fronte.
• 15.—16. jūnijs — tūlīt pēc salnām uznāca stipras lietusgāzes ar brāzmainiem vējiem. Divas diennaktis bija tāds laiks kā rudenī. Vairumā rajonu, it īpaši republikas austrumos nokrišņu daudzums šajās dienās bija 30—50 milimetri — vairāk nekā puse mēneša normas (Rīgā 21,2 milimetri). Bet Alūksnē nolija līdz 70 milimetriem, kas atbilst nokrišņu mēneša normai. Trakojošie ziemeļu un ziemeļrietumu vēji nesaudzēja kokus: lauza zarus, bet dažviet ar saknēm izgāza liepas un papeles. Maksimālais vēja ātrums tika novērots Rīgā un Mērsragā — brāzmās sasniedza 34 metrus sekundē. Niknais ciklons — jūnija sliktā laika cēlonis — nogāja ceļu no Balkānu pussalas līdz Karas jūrai, aizķerdams arī Baltiju. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī pazeminājās līdz +12, +14 grādiem.^[21]
• 19. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,5 °C.
• 24. jūnijs — lielākajā daļā Latvijas teritorijas tika novērota visvēlākā jebkad novērotā pavasara salna gaisā.

Dzīvsudraba stabiņš trešās dekādes vidū nav pacēlies augstāk par +15 līdz +20 grādiem, bet vidējā diennakts temperatūra no 8. līdz 25. jūnijam bija turējusies 1 līdz 5 grādus zem normas. Baltijai pāri slīdēja cikloni, nesdami līdzi dzestru gaisu un lietu. Brīžiem debesis noskaidrojās, bet pat spožā saulē bija vēsa, jo pūta ziemeļu un ziemeļrietumu vēji.^[22]

• 27. jūnijs — no rīta plašs pērkona negaiss virzījās jūrā, gar Kurzemes piekrasti ziemeļaustrumu virzienā.
• 28. jūnijs — plaša nokrišņu zona no dienvidiem virzījās pāri valsts centrālajiem un rietumu rajoniem.

• 1. jūlijs — Latvijā beidza līt apnikušie īslaicīgie lieti, ko vietām pavadīja negaisi, pierima aukstie vēji. Gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +18, +20 grādiem. Vienīgi ūdens Rīgas jūras līcī joprojām bija vēss — apmēram +12 līdz +14 grādi. Būtiski mainījās procesi atmosfērā. Pēdējais no cikloniem, kas bija aizkavējies virs Baltijas, zaudēja savu ietekmi. Rimās aukstā arktiskā gaisa ielaušanās Latvijas teritorijā. Siltāks bija kļuvis arī Rietumeiropā, Skandināvijas zemēs un Somijā.^[23]

Jūlija pirmajā dekādē laikapstākļus Baltijā joprojām noteica cikloni. Veidojušies Atlantijā un šķērsodami Skandināviju no rietumiem uz austrumiem, tie atnesa sev līdzi sliktu laiku.^[24]

• 4.—5. jūlijs — visā Latvijā lija, vietām ļoti spēcīgi. Gaisa temperatūra dienā bija no +13 līdz +18 grādiem. Un tikai republikas austrumos, kur biežāk parādījās saule, termometra dzīvsudraba stabiņš sasniedza +20, +21 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra republikā bija +12, +14 grādu robežās, tas ir par 2—3 grādiem zemāk par normu.^[24]
• 9. jūlijs — negaisa laikā, dienā Alūksnes rajonā nolija 83 milimetri nokrišņu.^[25]

Dekādes beigās no Ukrainas dienvidiem uz Novgorodas apgabalu atkal pārvietojās dziļš ciklons, kas atnesa Latvijai lietainu un apmākušos laiku.^[24]

• 13. jūlijs — nakts sākumā ļoti plaša un spēcīga pērkona negaisu sistēma pietuvojās Latvijai no austrumiem un nakts laikā virzījās pāri Latgalei rietumu virzienā, no rīta sasniedzot galvaspilsētu. Nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 14,3 milimetri. Pievakarē plašs negaiss virzījās dienvidrietumu virzienā, pāri Vidzemei.
• 14. jūlijs — naktī valsts vidienē izveidojās lokās un mazkustīgs negaiss, kas virzījās rietumu virzienā, no rīta un dienā Kurzemes centrālajiem rajoniem atnesot stipras lietusgāzes. Savukārt pēcpusdienā, Latgales galējos austrumos, Krievijā, sāka veidoties spēcīgs negaiss, kas lēni virzījās rietumu virzienā un aptvēra valsts dienvidaustrumu pierobežu. Ap sešiem vakarā Bauskas apkārtnē sāka veidoties jauns negaiss un vakara gaitā šie negaisi apvienojās vienā sistēmā un skāra galvenokārt Zemgali un valsts dienvidu pierobežu. Bauskā nokrišņu daudzums šajā diennaktī sasniedza 135,6 milimetrus (!) Dobelē līdz 10 rītā nolija 94 milimetri, Daugavpilī diennakts nokrišņu summa sasniedza 32 milimetrus. Galvaspilsētā lietus netika novērots.
• 16.—17. jūlijs — maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +29 grādiem.
• 16. jūlijs — pievakarē Kurzemes vidieni skāra negaiss.
• 17. jūlijs:
  • Gada siltākā nakts galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās bija +18,9 °C.
  • Pēcpusdienā virs Kurzemes vidienes strauji veidojās negaisa mākoņi, kas virzījās ziemeļaustrumu virzienā. Vakarā Kurzemes dienvidus skāra negaiss no Lietuvas. Dobelē diennakts nokrišņu summa sasniedza 39,6 milimetrus.

Pēc ilgām lietavām Baltijā jūlija otrajā dekādē beidzot atnāca silta vasara. Gaisa temperatūra dienā sasniedza no +25 līdz +29. bet daždien līdz +30 grādiem. Un naktī nekritās zemāk par +15, +18 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza 3—4 grādus virs normas. Tādu laiku atnesa anticiklons, kura centrs no Skandināvijas pārvietojās uz Karēlju. Tā dienvidu un dienvidrietumu perifērija mūsu rajonus apgādāja ar ļoti silta gaisa masām. Uz augsta spiediena fona caur Baltiju pārvietojās atmosfēras frontes, kuru ietekmē republikā nolija lietus un bija pērkona negaisi, vietām spēcīgi. Negaisa laikā 9. jūlija dienā Alūksnes rajonā nolija 83 milimetri, Dobelē naktī uz 14. jūliju — 94 milimetri, bet Bauskā 14. jūlija dienā — 128 milimetri, kas ir vairāk nekā mēneša nokrišņu norma.^[25]

Anticiklons, kas jūlija otrajā dekādē Latvijā atgādināja jau aizmirstās karstās dienas ar temperatūru līdz +30 grādiem, savus spēkus izsmēla. Tam palīgā no Azoru salām grasījās doties otrs anticiklons, taču tas apstājās virs Lielbritānijas — pārāk tālu no Baltijas, lai atnestu saulainu laiku. Nedēļas laikā divreiz notika gaisa masu nomaiņa virs Latvijas. Temperatūra republikā turējās +25, +26 grādu robežās. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +17 līdz +19 grādi, kas bija par 1 līdz 2 grādiem virs normas. Trešās dekādes sākimā Baltijas teritorijā ar ziemeļrietumu vējiem sāka ieplūst vēss gaiss no Skandināvijas ziemeļiem. Gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz +7, +12 grādiem, dienā līdz +16, +21 grādam. Trešās dekādes vidū virs Britu salām esošā anticiklona ietekme uz Latvijas laika apstākļiem nedaudz pastiprinājās.^[26]

Mēreni siltais, pārsvarā sausais laiks jūlija pēdējā nedēļā bija Baltijai samērā raksturīgs. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās apmēram +17, +18 grādu robežās, bet dažās dienās maksimālā temperatūra pacēlās līdz +25, +26 grādiem. Ūdens upēs un ezeros sasila līdz +20, +21 grādam. Vienīgi Rīgas jūras līcī tas joprojām saglabājās vēss +17 līdz +18 grādu. Anticiklons, kas jūlija trešajā dekādē nekustīgi atradās virs Britu salām, aizšķērsoja ceļu uz rietumiem esošajiem cikloniem, kas veidojās virs Atlantijas. Mēneša pēdējās dienās anticiklons sāka aktivizēties un gausi pārvietojās uz austrumiem, uz Ziemeļjūru. Turpmāk tas pastiprināti ietekmēja laiku Skandināvijas valstīs un Baltijā — attiecīgi, arī augusta sākumā Latvijā saglabājās silts laiks.^[27]

Laiks augusta pirmajā nedēļā bija neparasti pastāvīgs. Latvijā visā šajā laikposmā tika reģistrēti tikai divi milimetri nokrišņu (3. augustā Viļakas rajonā). Karstais saulainais laiks iepriecināja ar savu pastāvību. Gaisa temperatūra dienā bija +20 līdz +25 grādi, nedēļas vidū sasniedza +28, +30 grādus. Piemēram, 4. augustā vidējā diennakts gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +20,6 grādi, kas ir par 3,3 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūrmalā bija cēlusies līdz +19, +21 grādam. Šajās dienās virs Norvēģu jūras, Somijas, Skandināvijas un Baltijas valdīja plašs anticiklons. Nedēļas sākumā tā centrs atradās virs Norvēģu jūras, pēc tam tas lēni pārvietojās uz dienvidaustrumiem un saistībā ar to Latvijā valdīja sauss un karsts laiks.^[28]

• 8. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,2 °C. 2013. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +32,6 °C.
• 9. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,4 °C.

Sauss karsts laiks pieturējās gandrīz visu vasaras pēdējā mēneša pirmo dekādi. Līdz 9. augustam virs Baltijas valdīja anticiklons un termometra dzīvsudraba stabiņš nemitīgi cēlās augšup virs trīsdesmit grādu atzīmes. Mērsraga apkaimē reģistrēta šās vasaras rekordtemperatūra Latvijā, +34 grādi. Bez tam tā bija par vienu grādu virs absolūtā maksimuma pēdējos 100 gados. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajās dienās bija +21, +22 grādi, kas bija par četriem pieciem grādiem virs normas. 10. augustā laika apstākļi krasi mainījās. No Atlantijas ielauzās ciklons, un anticiklons atkāpās uz austrumiem. Otrās dekādes sākuma pāri Latvijai virzījās divi cikloni. Tie atnesa ilgi gaidīto veldzējošo lietu un pēc karstuma patīkamu vēsumu.^[29]

Otrās un trešās dekādes mijā virs Atlantijas aktivizējās ciklons. Tas nāca no Norvēģijas krastiem un noteica laiku Baltijā. Mitrais ciklona gaiss atnesa lietu ar negaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no temperatūras, kas ievērojami pārsniedza normu, pazeminājās līdz vidējai ilgos gados novērotajai.^[30]

Augusta beigās Latvijā bija vērojams vasarīgi silts laiks. Temperatūra dienā pacēlās līdz +20, +22 grādiem, naktī saglabājās +9 līdz +14 grādu robežās. Aktīvākie cikloniskie procesi augusta otrajā un trešajā dekādē noritēja Ziemeļatlantijā. Razdamies virs Ziemeļjūras un Norvēģu jūras, atlantiskie cikloni pārvietojās uz PSRS Eiropas daļas ziemeļiem. To dienvidu un dienvidaustrumu perifērijā siltais un mitrais gaiss no Vidusjūras un Rietumeiropas rajoniem nonāca Baltijas teritorijā. Lija lietus, bija pērkona negaiss.^[31]

Septembris sākās ar mierīgu laiku. Virs Rietumeiropas saglabājas stacionārs siltais anticiklons, tādēļ rudens 1982. gadā sākas bez krasām temperatūras novirzēm no klimatiskajiem lielumiem. Gaiss atdzisa lēni, naktī termometrs rādīja +7 līdz +12 grādus, bet dienā saules stari gaisu iesildīja līdz +17, +20 grādiem. Pakāpeniski atdzisa ūdens Rīgas jūrmalā.^[32]

Septembra pirmajā dekādē Baltijā sākās rudens. Pateicoties siltā Atlantijas okeāna tuvumam, pāreja uz rudeni notika maigāk nekā parasti. Vēl zaļoja dārzi, dienas kļuva īsākas, bet saule dienas stundās gaisu sasildīja līdz +16, +18 grādiem. Tomēr debesis aizvien biežāk aizsedza mākoņi, smidzināja lietus, un naktī skaidrā laikā bija iespējamas pirmās salnas. Mēneša pirmajā dekādē aizvien vairāk aktivizējās ciklonlskie procesi atmosfērā. Dziļi cikloni no Atlantijas lielā ātrumā pārvietojās austrumu virzienā. Iedami pāri Baltijas teritorijai, tie izraisīja ilgstošu stipru lietu, vietām negaisu, vairumā republikas rajonu pastiprinājās vējš. Pēc ciklonu aiziešanas iestājās saulainas dienas. Sājā laikā nakts stundās gaisa temperatūra vietām pazeminājās līdz plus 1 grādam.^[33]

Septembra otrajā dekādē lēnām turpināja pazemināties gaisa temperatūra, virs upēm un ezeriem veidojās migla. Debesis aizvien biežāk aizvilka pelēki mākoņi. Otrās dekādes vidū gaisa temperatūra naktī bija +5, +10 grādi, vietām +13 grādi, dienā +14, +19 grādi, bet atsevišķos rajonos +21 grāds. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija tuva normai, vienīgi 15. septembrī Rīgā tā bija +13,6 grādi, kas bija par 1,8 grādiem virs normas. Pārsvarā pūta rietumu un dienvidrietumu virziena vēji. 13. septembrī dienā Latvijā vietām nolija neliels lietus, ko izraisīja dziļa ciklona pārvietošanās no Norvēģijas uz Leņingradas apgabalu. Otrās dekādes izskaņā pieturējās sauss, silts laiks, ko noteica virs Rietumeiropas esošā plašā anticiklona ziemeļu perifērija.^[34]

• 20. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +22,0 °C.
• 21. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,5 °C.
• 22. septembris — maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās līdz +20,2 grādiem. Šī bija pēdējā 1982. gada diena ar gaisa temperatūru virs +20 grādiem.

Septembra beigās šur tur pavīdēja pa zeltītai rudens lapai. Atvasara, kas raksturīga pirmajam rudens mēnesim, šajā gadā ieilga un priecēja Latvijas iedzīvotājus ar siltu laiku. Pastāvīgā anticiklona ietekmē mēneša otrajā pusē Latvijā bija pārsvarā sauss un silts laiks. Atsevišķās dienās diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par diviem līdz pieciem grādiem, bet 21. septembrī maksimālā temperatūra Rīgā bija 24,5 grādi, kāda tika atzīmēta pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu simt gados. Temperatūras režīmu 22. septembrī mainīja ciklons, kas ar ātrumu 80 kilometri stundā traucās no Ziemeļjūras caur Skandināviju uz Špicbergenas salu. Tajā pašā dienā nolija lietus. Mēneša mijā Baltiju sasniedza relatīvi silts un mitrs gaiss.^[35]

Oktobra sākumā rudens ar katru dienu sevi atgādināja arvien neatlaidīgāk. Naktīs bieži tika novērota salna, līdz pusdienai neizklīst bieza, pienaina migla. Pamazām pazeminājās diennakts vidējā gaisa temperatūra, atdzisa ūdeņi. Septembra pēdējā nedēļā tika novērots rudenīgi nepastāvīgs laiks. Saulaino, silto laiku nedēļas sākumā pēkšņi nomainīja apmācies laiks ar lietu. Lietus nolija visā republikā, bet lielākais nokrišņu daudzums — 11 līdz 15 milimetri — bija Liepājā un Rucavā. Šajās dienās atmosfērā notika krasa atmosfēras procesu maiņa. No Atlantijas uz Norvēģu jūru cits pēc cita pārvietojās dziļi cikloni. Ar vienu no tiem Baltijas piekrasti sasniedza aktīva atmosfēras fronte, kuras ietekmē arī notika tik krasas pārmaiņas laika apstākļos.^[36]

Oktobra sākums Latvijas iedzīvotājus un viesus iepriecināja ar brīnišķīgu, saulainu un bezvēja laiku. Zelta rudens bija pilnā krāšņumā. No kokiem, lēni lidinādamās, krita koku lapas. Mežiem cauri strāvoja siltā saules gaisma un aicināja priecāties par rudens krāsām. No pirmajām oktobra dienām laiku Baltijā noteica anticiklons. Sākumā tas atradās virs Barenca jūras un laiku ietekmēja tikai ar savu dienvidu perifēriju. Pēc tam, lēnām pārvietodamies uz dienvidiem, anticiklons no 3. līdz 6. oktobrim ieskāva Baltiju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tas sevišķi jūtami ietekmēja temperatūras režīmu. Dienā saules siltumā temperatūra paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, toties naktī termometra dzīvsudraba stabiņš vairumā republikas rajonu rādīja no −1 līdz −2 grādiem, bet augsnes virskārtā vietām tika novērots stiprāks sals — līdz −4, −6 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pirmās oktobra dekādes izskaņā pazeminājās līdz +6, +7 grādiem, kas bija par vienu grādu zem normas. Otrās dekādes sākumā anticiklons pamazām saira un aizvirzījās uz austrumiem.^[37]

• 14. oktobris — lietainākā diena Rīgā. Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 11,7 milimetrus.

Ilgu laiku anticiklona ietekmē rudens Baltijā bija kluss un saulains. Nokrišņi bija tikai atsevišķos rajonos. Bet otrās dekādes sākumā laiks krasi mainījās. Sinoptiskie procesi ieguva rudenim atbilstošu nepastāvīgu raksturu. Pēc īslaicīga un ievērojami vēsāka laika apmākušos un lietainu laiku atnesa dziļš ciklons, kas no Lielbritānijas pārvietojas uz Balto jūru. Aizņemdams plašu teritoriju un iekustinādams milzīgas gaisa masas, tas veicināja siltu un ļoti mitru gaisa masu ieplūšanu mūsu reģionā no Atlantijas. Tāpēc Latvijā 13. un 14. oktobrī it visur lija lietus. Nokrišņu daudzums dažos rajonos bija 19 līdz 32 milimetri.^[38]

• 20. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,8 °C. Šī bija arī vienīgā diena 1982. gada oktobrī, kad galvaspilsētā tika novērota negatīva gaisa temperatūra.

Otrās dekādes pēdējās dienās par savu tuvošanos delikāti atgādināja ziema. Visā Latvijas teritorijā naktīs bija novērojama temperatūras noslīdēšana zem nulles. Visaukstākajās naktīs sals pastiprinājās līdz −4 grādiem. Atsevišķos rajonos uzsniga sniegs. Temperatūras pazemināšanos izraisīja virs Ziemeļu Ledus okeāna izveidojies anticiklons. Tā ietekmē Baltijā ieplūda gaisa masas no Barenca jūras piekrastes. Tajā laikā virs Ziemeļatlantijas izveidojās gigantisks ciklons. Pakāpeniski tā iedarbības sfēra paplašinājās uz Lielbritāniju, pēc tam uz Skandināviju un visbeidzot uz Baltijas jūras rajoniem. Vājos ziemeļu vējus krasi nomainīja svaigi dienvidrietumu vēji, un tūlīt pat Baltijas teritorijā ieplūda siltas, mitras gaisa masas no Atlantijas. Naktī uz 21. oktobri siltuma ieplūšanu Latvijā pavadīja spēcīgas lietusgāzes, vietām ar slapja sniega piejaukumu, bet austrumu rajonos tika novērots kailsals. Gaisa temperatūra visā Latvijā paaugstinājās līdz +10, +12 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās par 11,3 grādiem. 20. oktobrī tā bija −1,7 grādi, bet 21. oktobrī +9,6 grādi.^[39]

Pēdējās oktobra dienās no kokiem krita pēdējās lapas. 1982. gada oktobris bija silts un pārsvarā sauss. Gaisa temperatūra mēneša laikā (izņemot otro dekādi) par vienu līdz sešiem grādiem bija virs normas. Tikai retumis laika režīmu iztraucēja cikloni. Tādās dienās lija lietus, pēc tam uz īsu laiku kļuva aukstāks. Mēneša beigās virs Rietumeiropas un Baltijas izveidojās plašs augsta spiediena apgabals. Ta ietekmē arī aizritēs pēdējās zeltainās oktobra dienas.^[40]

• 2. novembris — siltākā novembra diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +12,3 °C.

Novembra pirmajā nedēļā laiku noteica cikloni un atmosfēras frontes. Ar ziemas tuvošanos aktivizējas arī atmosfēras procesi: novembra pirmajā nedēļā Latviju ietekmēja divi cikloni. Pirmais no tiem ieradās nedēļas sākumā un uzvedās miermīlīgi. Tā pārvietošanās trajektorija bija rudens periodam ierasta — no Atlantijas caur Skandināviju uz Baltiju. Šis ciklons nesagādāja īpašus pārsteigumus, un tā ietekmē nolija tikai mērens, silts lietus. Otrs ciklons izveidojās 4. novembrī neparastos apstākļos virs Somijas. Tajā savstarpēji iedarbojās pretējas gaisa masas — Arktikas platumu aukstais gaiss un siltais, mitrais no Atlantijas. Ciklons ātri pieņēmās spēkā un, pārvietojoties ar lielu ātrumu (60 līdz 70 kilometru stundā) caur Ļeņingradas apgabalu ieradās Baltijā ar vētrainiem ziemeļu vējiem, sniegu, vietām arī puteni. Vēja ātrums sasniedza 20—24 metri sekundē.^[41]

• 6. novembris — aukstākā mēneša diena galvaspilsētā. Ciklona aizmugurē ieplūda auksts gaiss no ziemeļiem un naktī uz 6. novembri gaiss atdzisa līdz −5,7 grādiem. Divas dienas vēlāk mimimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz apaļiem −5 grādiem.

Augsta spiediena apgabals, kas Latvijā nodrošināja sausu laiku ar salnām naktī un samērā zemu temperatūru dienā, atkāpās uz dienvidiem. No Atlantijas uz Skandināviju sāka pārvietoties cikloni. Atlantijas gaiss, kas bija uzkrājis sevī siltumu no vēl neatdzisušā okeāna, iekļūstot Baltijas reģionā, atnesa sev līdzi siltumu, kas nebija raksturīgs novembra mēnesim. Gaisa temperatūra pat nakts stundās bija +5 līdz +8 grādi, bet vietām pat +10 grādu virs nulles, dienā — 8—12 grādi virs nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 3—5 grādi virs normas (salīdzinot ar daudzu gadu novērojumiem). 11. novembrī maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza absolūto maksimumu 10,9 grādus virs nulles. Ciklona pārvietošanās no Atlantijas okeāna caur Lielbritānijas ziemeļiem uz Skandināviju turpinājās arī otrās dekādes vidū.^[42]

Baltijā 1982. gadā bija neparasti silts rudens. Kaut gan ziema vairs nebija aiz kalniem, bet termometra dzīvsudraba stabiņš joprojām turējās virs nulles. Gaisa temperatūra otrās dekādes beigās, naktī bija no plus 1 līdz plus 5 grādiem, dienā no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Valdīja mākoņains laiks, lietus un migla. Atlantijas cikloni bija pilnīgi pārņēmuši iniciatīvu un visu rudeni noteica laiku Eiropā. Dziļi cikloni, kas veidojās virs okeāna plašumiem, cits pēc cita virzījās uz Lielbritānijas un Skandināvijas piekrasti, Latviju ietekmējot ar savu neparasti silto dienvidu perifēriju un tas veicināja silta un lietaina laika saglabāšanos.^[43]

Mākoņainas debesis, kas bieži skaidrojas, pavisam maz lietus, siltums — tāds bija 1982. gada novembris. Gaisa temperatūra stabili turas 3 līdz 6 grādus virs normas. Arktika nesteidza atgādināt par ziemas tuvošanos ar ledaina gaisa plūsmām, kā parasti mēdz būt vēlā rudenī ciklonu aizmugurē. Cikloni Baltiju šķērsoja bez krasām temperatūras svārstībām un nesagādāja būtiskas nepatikšanas. Nebija ne pazeminātas temperatūras, ne slapja sniega, ne kailsala. Mēneša izskaņā Latvijā saglabājās silts un rudenīgs laiks.^[44]

Pieturējās samērā silts laiks, pārsvarā apmācies, ar biežiem nokrišņiem, kas pārsniedza normu par 50 procentiem. Nedaudz vēsāka bija otrā dekāde, bet vissiltākais laiks bija trešajā dekādē. Pati siltākajā dienā Valmieras rajonā bija 1. decembris, kad temperatūra pakāpās līdz +5,7 °С‚ bet visaukstākā decembra diena bija 14. decembris, temperatūra nokritās līdz –10,7 °C Rūjienā un –8,9 °C Valmierā. Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija –0,1 °C Valmierā un –0,2 °C Rūjienā (norma –3,6 °C). Nokrišņu summa rajonā svārstījās no 63 mm Rūjienā līdz 86 mm Mazsalacā (norma 40–60 mm). Decembrī bija tikai 9,5 saulainas stundas (norma 25 stundas). Mēneša beigās sniega sega sasniedza 1 cm, augsnes virskārtas sasalums — līdz 3 cm.^[45]

Arī decembrī ziema Latvijā vēl nebija atnākusi. Temperatūra krasi bija pazeminājusies PSRS Eiropas daļas teritorijas centrālajos rajonos un Ukrainā. Tur uzsniga arī sniegs, tika novēroti puteņi. Sals bija atnācis no Rietumsibīrijas, kur gaisa temperatūra sasniedza mīnus 35 grādus, izraisot spēcīgu salu Maskavas un Kirovas apgabalā un Ukrainā. Baltiju šī aukstā gaisa masa nesasniedza. Vienīgi Latvijas austrumu rajonos naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz 3, 4 grādiem zem nulles. Latvijas rietumu rajonos gan naktī, gan dienā joprojām bija silts laiks. Tas tādēļ, ka virs Baltijas jūras, Rietumeiropas un Baltijas bija izveidojies anticiklons, radot barjeru Atlantijas cikloniem, kas caur Skandināviju nokļuva Urālu ziemeļu rājonos. Anticiklons kavēja auksto gaisa masu iekļūšanu Baltijas reģionā, pateicoties tam arī saglabājās sauss, silts laiks.^[46]

• 6. decembris — līdz ar decembra sākumu ziema nelika uz sevi ilgi gaidīt. 6. decembrī laiks kļuva manāmi vēsāks, gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 1, mīnus 6 grādiem, bet dažos rajonos Latvijas austrumos līdz mīnus 8 grādiem. Gaisa temperatūras pazemināšanās ietekmēja arī ūdenskrātuves: dažviet upēs un ezeros parādījās pirmais ledus. Tomēr ziema vēl nebija sevi parādījusi pilnā spēkā. Tās pirmais pieteikums bija tikai neliels sniegputenis un atkala.^[47]

• 8.—9. decembris — pirmo reizi 1982. gada rudens/ziemas sezonā, Rīgā izveidojās 1 cm bieza sniega sega. Tomēr tā klāja tikai 60% zemes un pēc pāris dienām izkusa.

Pirmās ziemas pazīmes pirmās dekādes izskaņā Latvijā izraisīja dziļš ciklons, kas no Barenca jūras virzījās uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Aukstais arktiskais gaiss no ciklona aizmugures iekļuva Baltijas un Baltkrievijas teritorijā. Tomēr gaisa plūsmu nomaiņa atmosfērā dienvidrietumu virzienos aizšķērsoja ceļu aukstumam no Arktikas, un laiku Latvijā atkal sāka ietekmēt Atlantijas okeāns.^[47]

• 14. decembris — Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega kārta, kas saglabājās nedaudz ilgāk par nedēļu — maksimumu, 2 centimetrus, sasniedzot pēdējā dienā — 21. decembrī. Sniega sega nebija viendabīga — aizņemot vien 70—80% platības.

Otrās dekādes vidū sals pieturējās tikai divas dienas, kad gaisa temperatūra naktī un dienā saglabājās zem nulles, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 1—3 grādiem zem normas. Sniga sniegs. Republikas austrumos uzsniga 2—7 centimetrus bieza sniega sega. Pēc tam atkal kļuva siltāks. Dziļš ciklons no Atlantijas virzījās pāri Skandināvijai uz Somiju. Intensīvi un ilgi kritās gaisa spiediens, ciklona centrā sasniegdams 704 milimetrus dzīvsudraba stabiņa. Tik dziļš ciklons ir visai reta parādība. Rīgā 16. decembra rītā spiediens pazeminājās līdz 717 milimetriem dzīvsudraba stabiņa, tuvodamies absolūtajam minimālajam lielumam, kāds novērots 1902. gada decembrī un bija 715 milimetri. Rīdzinieki, kas šajā dienā vēroja spiediena pārmaiņas pēc saviem barometriem, sāka šaubīties par aparāta rādījumu pareizību. Sniegputeņi, kas pārgāja lietū, stiprs vējš — šādus laika apstākļus uz Baltiju atnesa šis milzīgais ciklons. Dekādes beigās tas pamazām zaudēja spēku un aizvirzījās uz austrumiem. Tā aizmugurē ieplūda vēsākas gaisa masas.^[48]

• 27. decembris — sniega sega Rīgā atkal bija pilnībā izzudusi.
• 30. decembris — galvaspilsētā izveidojās 1 cm bieza sniega sega, kas saglabājās līdz gada beigām (pārklājums 70%).
• 31. decembris — Vecgada vakarā gaisa temperatūra Latvijā bija no +3, +4 grādiem Kurzemes piekrastē līdz −8 grādiem Latgales austrumos — tostarp ap nulli galvaspilsētā. Pūta brāzmaini dienvidu, dienvidrietumu vēji. Valsts rietumu rajonos relatīvais mitruma līmenis bija virs 95% — laiks bija miglains, nedaudz lija.

• Latvija:
• Latvija:
• Rīga: −18,8 °C (6. janvāris)
• Rīga: +31,4 °C (9. augusts)

• Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 535 mm.
• Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 393,7 mm.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.^[49][50]

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 1982. gads Latvijā

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

s d l Laikapstākļi Latvijā 1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024