2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 °C, kas ir 1,0 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Rezultātā 2023. gads kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2015. gadu. 2023. gads bija jau 11. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Vissiltākais 2023. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,0 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,6 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2023. gadā bija no +0,7 °C Latvijas rietumos līdz +1,4 °C valsts dienvidaustrumos. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2023. gadā bija 60,8 °C. Zosēnos 10. martā tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –26,4 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+34,4 °C) tika reģistrēta 16. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 16. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tā ir augstākā maksimālā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta kopš 2014. gada 4. augusta, kad Ventspilī tika novēroti +37,8 °C.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11% virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais kopš 2017. gada. Vislielākais nokrišņu daudzums 1065,1 mm tika novērots Rucavā, bet vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 524,2 mm. Daugavpilī ar kopējo nokrišņu daudzumu 887,0 mm, kas ir 40% virs normas, pērnais gads bija vismitrākais salīdzinājumā ar normu, savukārt vislielākā negatīvā novirze no normas bija Jelgavā, kur gada kopējais nokrišņu daudzums bija 524,9 mm jeb 19% sausāks par normu.

2023. gadā kopumā 46 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet divās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas 7. augustā Dobelē, kad arī bija viens no gada ievērojamākajiem negaisiem. Šajā pašā dienā vēl vienā citā stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30 m/s — Madonā (30,3 m/s). Otra 2023. gada vētra, kuras laikā brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērota 23. novembrī, kad Ventspilī maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30,8 m/s.

Visā valstī 2023. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Latvijas austrumos vietām saules spīdēšanas ilgums bija pat 10% virs ierastā, taču pārējos reģionos tas bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.—2020. gadu periodā. Savukārt absolūtais saules spīdēšanas ilgums stundās 2023. gadā vismazākais bija Vidzemes augstienē, bet vislielākais — Rīgas līča piekrastē Vidzemē.^[1]

2022./2023. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija valsts dienvidos, Daugavpilī ziemai esot 1,4 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Liepājā attiecīgi 1,3 un 1,1 °C siltākai. Pirmo reizi kopš 2014./2015. gada ziemas visu trīs ziemas mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par 0 °C. Decembris ar vidējo gaisa temperatūru −3,1 °C (2,0 °C zem mēneša normas) bija vēsākais ziemas mēnesis un vienīgais, kas vēsāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C un −0,8 °C bija attiecīgi 2,4 un 2,3 °C siltāki par normu. Ziema iesākās ar ilgstošu sala periodu — no 17. novembra līdz 20. decembrim (34 dienas) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada. Savukārt ne vēlāk kā novembra vidū sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz novērots 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Lai gan sals 2022./2023. gada ziemas sākumā bija noturīgs, tika pārspēts tikai 1 minimālās gaisa temperatūras rekords, kad 18. decembrī Rucavā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18,7 °C. Pēc ilgstošā sala perioda iestājās atkusnis, kā laikā ap gadumiju tika pārspēti 49 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp šiem rekordiem bija arī Latvijas janvāra rekords (+11,1 °C Daugavpilī 1. janvārī), par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā, kā arī nacionālie 2. un 3. janvāra rekordi. Turpmākajā ziemā lielākoties gaisa temperatūra bija virs normas un sala periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā tika pārspēti vēl vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā arī Latvijas 14. februāra rekords (+8,3 °C Rucavā). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 178,8 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 285 mm (56% virs normas), bet vismazāk lija un sniga Jelgavā, kur nokrišņu daudzums bija vien 95,2 mm, kas ir 24% zem normas. Visi ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 56 mm bija 4% mitrāks par normu, februārī kopumā nolija un nosniga 45,6 mm (13% virs normas), bet janvāris ar 78,6 mm (56% virs normas) bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas sākumā ne reti bija stipra snigšana un puteņošana. Īpaši stipra snigšana bija 12. un 13. decembrī, kad reģistrēta arī 2022./2023. gada ziemas biezākā sniega sega 55 cm, ko 12. decembrī tika novērota Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega segas biezums sasniedza 70 cm. Pēc tam sekojošā atkušņa laikā vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, kā arī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, kas sekmēja ūdeņu pieplūdumu un veicināja strauju ūdenslīmeņu celšanos un teritoriju applūšanu. Jēkabpilī 14. janvārī ūdens līmenis bija 8,92 cm virs stacijas “0”, kas ir otrais augstākais ūdenslīmenis, kas reģistrēts šajā novērojumu stacijā, atpaliekot vien par 5 cm no 1981. gada 31. marta rekorda (8,97 m). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2022./2023. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (3,6 m/s) bija 0,2 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,6 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,4 un 0,3 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 16 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novēroja Ventspilī — 13 dienas. Lai gan decembris bija vienīgais ziemas mēnesis, kad vidējais vēja ātrums bija lēnāks par normu, tieši decembrī tika reģistrētas ziemas stiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s 12. decembrī Ventspilī). Gandrīz tikpat stipras brāzmas (24,6 m/s) bija Stendē 10. februārī, kad vietām Latvijā bija pērkona negaisi, kuru laikā reģistrēti vairāki desmiti zibens. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru ≤0 °C) Latvijā bija 17. novembrī. Vietām valsts austrumos tā sākās 16. novembrī, bet līdz 19. novembrim tā sākās visā Latvijā, izņemot Kolku, kur ziema sākās 2. decembrī. Valsts austrumu daļā meteoroloģiskā ziema iesākās nedaudz vēlāk vai ap ierasto ziemas sākumu klimatiskās normas periodā, bet vietām valsts centrālajā daļā un Kurzemē šīs ziemas sākums ir ievērojami agrāk — Liepājā un Rucavā pat mēnesi agrāk nekā vidēji normas periodā. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās 6. februārī, bet līdz 10. februārim tā beidzās arī vietām centrālajos rajonos. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes meteoroloģiskā ziema vēl turpinājās.

Salīdzinoši maigā un siltā 2022./2023. gada ziema (decembris—februāris) ļāva notikt dažādām fenoloģiskajām parādībām dzīvajā dabā. Jau 3. janvārī austrumu pierobežā (Viļaka) tika novērota pirmā ziedošā zilā vizbulīte, bet 10. februārī — sniegbaltā sniegpulkstenīte (Saldus), savukārt Varakļānos pirmās sniegpulkstenītes ziedus raisīja tikai 13. martā, bet zilās vizbulītes — 7. aprīlī. Jau 13. janvārī Dienvidkurzemes novadā novēroti pirmie meža zosu bari, tāpat arī 20. janvārī Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novada Nīcas pusē. Todien Nīcas pagastā novēroti arī vairāki desmiti ķīvīšu, bet Madonas novada Mētrienas un Praulienas pagastā redzēta pirmā dzērve. 21. janvārī Nīcas pagastā novērotas meža un sējas zosis (atsevišķos baros pat 250 zosis), ķīvītes un pat bariņš 100 mājas strazdu (liels skaits ziemas mēnešiem), savukārt Rucavas pusē novērota sloka (Latvijā ziemas mēnešos novēro reti) un meža un sējas zosis. Dienu vēlāk vairāku sugu zosis novērotas arī Grobiņas pusē, bet lauka balodis (arī reti novērojams ziemā) – Liepājas pilsētā. 23. janvārī meža un sējas zosīm pievienojās arī baltpieres zosis. Lielajā skaitā novērotie gājputni (vairākas zosu sugas) liecina par to, ka tie pie mums atgriezušies no siltākām zemēm. Šie ir tā saucamie tuvie migranti, kuri ziemo Rietumeiropas valstīs, un, laika apstākļiem kļūstot siltākiem, putni dodas uz ziemeļiem, bet, ja kļūtu aukstāks, īslaicīgi atkal atkāptos uz Dāniju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no mums. Vairākām fenoloģiskajām parādībām šīs ziemas novērojumi bijuši tuvi rekordiem. Kalendārās ziemas pēdējā mēneša otrajā pusē atgriezās ziemīgāki apstākļi, un norises dzīvajā dabā mazinājās.^[2]

2023. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par 10. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pavasara mēnešiem tikai maijs bija vēsāks par normu, kura vidējā gaisa temperatūra +11,3 °C bija 0,1 °C zem normas. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C bija 1,4 °C siltāks par normu, savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C (1,3 °C virs normas) kopā ar 1950. un 1990. gada aprīļiem bija 5. siltākais novērojumu vēsturē. Marta 1. dekādes beigās Latvijā novēroja stiprāko salu kopš 2021. gada decembra, Zosēnos 10. martā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz —26,4 °C. Pēc tam strauji kļuva siltāks, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsākam periodam ap marta un aprīļa miju sekoja šī pavasara ilgākais posms ar gaisa temperatūru virs normas — 19 dienas (no 7. līdz 25. aprīlim). Savukārt garākajam siltuma periodam sekoja garākais un spēcīgākais aukstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūra rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc nedaudz siltāka maija vidus, pavasara pēdējās dienās kļuva vēsāks un tika reģistrēti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā pavasarī tika pārspēti 30 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija 3 dekādes un 2 mēneša rekordi, un jau minētie Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Savukārt atkārtots tika 1 minimālās un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 2023. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 91,7 mm bija 26% sausāks par normu (123,1 mm) un sausākais pavasaris pēdējos 5 gados. Lielākajā daļā Latvijas pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā — 44,6 mm, kas ir 64% zem gadalaika normas (122,2 mm). Vietām valsts austrumos pavasaris bija mitrāks par normu, un vislielākais nokrišņu daudzums šopavasar reģistrēts Madonā — 157,3 mm, kas ir 15% virs novērojumu stacijas gadalaika normas (137,0 mm). Pavasara sākums bija nokrišņiem bagāts, bet gadalaika turpinājumā nokrišņu bija mazāk nekā ierasts. Marts ar kopējo nokrišņu daudzumu 59,6 mm (62% virs mēneša normas) bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlī kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 20,3 mm (43% zem normas). Savukārt maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 12,2 mm (76% zem normas) bija sausākais novērojumu vēsturē, par 2,2 mm pārspējot 1941. gada rekordu. Marts ar vidējo sniegu segu 8 cm bija 1 cm sniegotāks par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī pavasara biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Aprīļa pirmajā dekādē vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā, visilgāk sniega sega bija Alūksnē, kur tā nokusa 6. aprīlī. Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,2 m/s, kas ir 0,1 m/s virs gadalaika normas. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija marts, kura vidējais vēja ātrums 3,9 m/s bija 0,6 m/s virs normas. Marts bija arī vienīgais pavasara mēnesis, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Kopumā pavasara pirmajā mēnesī bija 4 dienas, kad vēja brāzmas kādā novērojumu stacijā sasniedza 20 m/s, bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī 8. martā — 27,2 m/s. Vietām Kurzemē meteoroloģiskā pavasara sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C) bija agrākajā iespējamajā datumā — 7. februārī. Līdz februāra vidum meteoroloģiskais pavasaris sākās vēl vairākās novērojumu stacijās Latvijas rietumos un centrālajos rajonos, kā arī vidēji Latvijā (13. februārī). Pārējās novērojumu stacijās meteoroloģiskais pavasaris sākās marta vidū. Visagrāk meteoroloģiskais pavasaris noslēdzās Priekuļos un Rīgā — 10. maijā, vēl dažās novērojumu stacijās pavasaris beidzās 19. un 20. maijā, bet lielākajā daļā novērojumu staciju un vidēji Latvijā vēl nav bijis meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) un turpinājās meteoroloģiskais pavasaris.

Spriežot pēc pavasara (marts—maijs) fenoloģiskajiem novērojumiem, gadalaiks bijis visai agrs. Vairākām gājputnu sugām pirmie atlidojušie īpatņi tika novēroti salīdzinoši agri (jūras žagata (14. marts, Rīga), melnā klija (25. marts, Krāslava), avozeta (26. marts, Mērsrags)), bet parastajam šņibītim 25. martā Rīgā reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē. Marta sākumā kļavām cirkulēja sulas, un turpināja atgriezties gājputni. 1. martā Dienvidkurzemes novadā ieraudzīta dzērve, bet 6. martā Saldus novadā novērots meža balodis. 7. martā Tukuma novadā novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, savukārt 8. martā Ogres novadā novērots lauku balodis, bet Ķekavas novadā — ķīvīte. Marta mēneša vidū turpināja atgriezties baltie stārķi, savukārt 16. martā Skrundā novērots pirmais melnais stārķis. Daudzviet mežos sāka ziedēt zilās vizbulītes un valsts dienvidos — arī lazdas. Daudzviet tika novēroti arī pirmie citrontauriņi. Marta beigās valsts rietumu un centrālajos rajonos sāka ziedēt māllēpes, tika novērotas arī pirmās pļavas ķirzakas.

Savukārt aprīļa sākumā bērziem cirkulēja sulas, visā valsts teritorijā turpināja ziedēt māllēpes. Ievām, jāņogām, upenēm, ērkšķogām un ceriņiem saplauka lapas. Mežos uzziedēja baltie vizbuļi, un ziemas miegu beidza eži. Aprīļa vidū sāka zaļot pļavas, uzziedēja pirmās gaiļbiksītes un dzeltenie vizbuļi. Kuldīgā, Ventas rumbā, lēkāja vimbas, bet visā valsts teritorijā atgriezās bezdelīgas. Rīgā varēja novērot ziedošas pienenes un kļavas, bet lapas izplauka bērziem, zirgkastaņām un liepām. Aprīļa beigās Rīgā, Uzvaras parkā, ziedus raisīja sakuras. Uzziedēja arī bērzi un ievas. Valsts lielākajā daļā atgriezās dzeguzes un lakstīgalas, kuru pirmais novērojums (25. aprīlī) atpalika tikai vienu dienu no rekorda.

Parastās ievas 2023. gadā sāka ziedēt agri, visagrāk Tērvetē (25. aprīlis), bet visvēlāk Zosēnos (10. maijs). Agra ievu ziedēšana bija novērojama valsts dienvidu un austrumu rajonos, bet vēla — Alūksnes un Vidzemes augstienē, kā arī daudzviet Piejūras zemienē, īpaši Ziemeļkurzemē. Latvijas teritorijā maija pirmās dekādes vēsā laika dēļ ziedēšanas sākuma atšķirības bija vērojamas gandrīz triju nedēļu garumā. Gados, kad maija sākums nav tik auksts, šīs atšķirības ir mazākas.

Arī pirmā dzeguzes dziesma 2023. gadā izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.—23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Agri (24.—25. aprīlī) dzeguze dzirdēta arī dažviet Vidzemē un Latgalē un Zemgales rietumos. Dažviet Vidzemes ziemeļos un Zemgales austrumos pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi 4.—5. maijā. Vēlu (6.—9. maijā) dzeguze atgriezusies Kurzemes rietumos. Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā.

Savukārt maijam bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat līdz −6 °C atzīmei. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās. Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā — ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles. Gan salnas, gan ilgstošais sausums radīja bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē — pat ļoti augsta ugunsbīstamība. Maija trešajā dekādē pļavās ziedēja saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisīja pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sāka rudzupuķes un magones.^[2]

2023. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 0,7 °C virs gadalaika normas. Vasaras pirmās dienas bija vēsas, tika piedzīvots aukstuma vilnis un uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (—2,4 °C un —2,0 °C atbilstoši, abi Stendē), tomēr jau jūnija vidū bija vērojamas krietni augstākas gaisa temperatūras un aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis. Jūnijs kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par mēneša normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka (+16,8 °C), jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kurš bija vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas). Tā laikā tika sasniegti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pretēji jūlijam, kura laikā tikai piecu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtības pārsniedza mēneša normu, augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt 8. siltākais augusts novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas). Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), vēlāk 15. augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 °C, bet 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C), un līdz pat augusta izskaņai diennakts vidējās gaisa temperatūras turējās virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 238,9 mm, kā rezultātā vasara bija 7% mitrāka par gadalaika normu (226,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Gulbenē tika novērots vismazāk nokrišņu (124,9 mm, 43% zem normas), savukārt Kalnciemā visvairāk (313,2 mm, 35% virs normas). Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras nokrišņu daudzums (191,3 mm) bija 49% lielāks par normu. Vasara iesākās ar lielu sausumu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada, kad jūnija kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 21,6 mm. Vairākās novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos) bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Pārējos divos mēnešos sausums krietni mazinājās. Jūlija nokrišņu daudzums bija krietni tuvāks normai — ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu (75,7 mm). Kontrastā sausajam jūnijam, augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējais nokrišņu daudzums bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā (vislielākā atšķirība bija Stendē, kur 1. augustā nokrišņu daudzums bija 20,8 mm, kamēr visā jūnijā tas bija tikai 4,5 mm). Vasaras otrā puse izcēlās ar nokrišņu intensitāti. Ja līdz jūlija vidum tikai Ainažu un Dobeles stacijās bija pa vienai diennaktij, kad novērotie kopējie nokrišņi bija ļoti stipri (≥ 20 mm), tad vasaras otrajā pusē tādu diennakšu skaits Latvijā vietām sasniedza pat 5 (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā). Vietām Latvijā meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) bija jau maija vidū, bet citur mēnesi vēlāk. Agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums bija Priekuļos un Rīgā (11. maijā). Līdz 21. maijam vasara sākās arī Latvijas dienvidu rajonos (Liepāja, Rucava, Saldus, Bauska, Dobele, Jelgava un Skrīveri). Atlikušajās stacijās vasara sākās 11. līdz 13. jūnijā ar izņēmumiem Ventspilī un Pāvilostā, kur vasara sākās visvēlāk — attiecīgi 16. un 20. jūnijā. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,9 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Pat ja jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s (0,7 m/s virs mēneša normas), tad augustā tika novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Kopā augustā bija 5 dienas, kad vēja brāzmas vismaz vienā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), jūlijā tādas bija 2, bet jūnijā neviena.

Vasaras (jūnijs—augusts) sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās — jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi. Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemeņogas. Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm — Saulkrastu un Siguldas pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī 2019. un 2022. gadā pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri — jau maija mēnesī. Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga. Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās — kamolzāle, ceļmalās — tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu. Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija dārza zemeņu, ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Uzziedēja agrās kartupeļu šķirnes, bet pirmie Latvijā uz lauka augušie agrie kartupeļi jau bija nopērkami tirgū. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles — vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas.

Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, turpināja nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači, agrie kartupeļi. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā. Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ bija mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz. Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī.

Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi 2023. gadā sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts). Ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas. Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz Āfriku aizlidoja baltie stārķi.^[2]

2023. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, ir 1,1 °C virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra rudenī (–15,1 °C) tika novērota 29. novembrī Madonā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +27,6 °C, kas 13. septembrī reģistrēta Dobelē. Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C bija 3,5 °C siltāks par mēneša normu. Gandrīz visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi, četri no tiem Bauskā. Siltie laika apstākļi turpinājās oktobra sākumā, kura 1. dekāde bija 1,3 °C siltāka par dekādes normu. Oktobra sākumā tika pārspēti 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas diennakts rekords 3. oktobrī (+21,6 °C Rucavā). Oktobra vidū siltuma periodi mijās ar aukstuma periodiem. Mēneša 3. dekādē, kura vidēji bija 1,1 °C aukstāka par dekādes normu, valdīja aukstāks laiks, taču oktobra pēdējās dienās gaisa temperatūra divu dienu laikā paaugstinājās par 8,2 °C, un 31. oktobrī tika pārspēti 11 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija +7,1 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Siltums turpinājās vēl novembra pirmajā pusē, 1. novembrī tika pārsniegts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembra 1. dekāde bija 3,7 °C siltāka par dekādes normu, tomēr, gaisa temperatūrai pazeminoties un meteoroloģiskajai ziemai iestājoties, otrā novembra pusē valdīja aukstums – mēneša 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. 26. un 27. novembrī tika reģistrēti kopumā 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, līdz ar to novembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 0,5 °C aukstāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 236,3 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Skultē (77,0 mm), kas ir 60% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 362,1 mm (39% virs normas). Septembris bija 28% sausāks par normu ar nokrišņu daudzumu 43,7 mm, savukārt oktobris bija piektais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,8 mm, kas ir 64% virs normas. Novembrī nolija 69,5 mm, padarot to 17% mitrāku par normu. Visos rudens mēnešos vismaz vienu dienu kādā novērojumu stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (30,8 m/s) šoruden tika reģistrētas 23. novembrī Ventspilī, kad 22.-23. novembrī vairākās piekrastes novērojumu stacijās tika novērotas maksimālās vēja brāzmas virs 20 m/s. Stipras vēja brāzmas (29,8 m/s) Ventspilī novērotas arī pirmajā rudens vētrā 7. un 8. oktobrī. Pirmais sniegs tika novērots jau oktobra otrajā pusē, kad arī mēneša beigās daudzviet Latvijā izveidojās neliela sniega sega; valsts austrumos tās biezums sasniedza 5 cm. Kad novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās, sniega sega nokusa; atkārtoti tā izveidojās novembra otrajā pusē, kad laika apstākļi kļuva aukstāki. Daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums novembra beigās pārsniedza 25 cm, bet visbiezākā sniega sega bija 30. novembrī Sīļos – 30 cm. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 4. oktobrī, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Iepriekšējais vēlākā meteoroloģiskā rudens sākums bija 1955. gadā, kad tas vidēji Latvijā sākās 17. septembrī. Visagrāk šogad meteoroloģiskais rudens sākās Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos – 14. septembrī, tad Dagdā – 30. septembrī, bet pārējās novērojumu stacijās līdzās ar valsti vidēji – 4. oktobrī. Jau 25. oktobrī Alūksnē iestājās meteoroloģiskā ziema, bet vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju tā iestājās 16. novembrī vai dienu iepriekš. Līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās stacijās.

Rudens (septembris—novembris) sākumā Dobeles novada Bukaišu un Augstkalnes pagastā, kur 7. augustā plosījās vētra un krita lielgraudu krusa, uzziedēja zirgkastaņas, ievas, ceriņi, ķirši un ābeles. Arī Salaspilī atkārtoti uzziedēja rododendri un irbenes. Šāda augu ziedēšana rudenī notiek gadījumos, kad bijuši ekstremāli laikapstākļi. Šajā gadījumā sauso vasaras sākumu augi fizioloģiski uztvēruši līdzīgi kā miera periodu ziemā. Siltais septembris ļāva nobriest ķirbjiem. Tikai septembra otrās dekādes vidū atsevišķās vietās (Pierīgā, Ludzas un Gulbenes novadā) no rīta uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Arī vēl oktobra sākumā daudzviet dzīvajā dabā turpināja ziedēt dažādi augi, piemēram, pienenes (Siguldas pilsētā, Priekuļu pagastā) un ceriņi. Tāpat novembra sākumā tika saņemta ziņa par Kuldīgas novadā uzziedējušu ceriņu. Arī no citām Latvijas vietām vēl pat mēneša vidū pienāca ziņas par ziedošiem dažādiem augiem (pīpenēm un citiem), atsevišķos dārzos gatavojušās gan zemenes, gan avenes, bet mežos joprojām bija sastopamas gailenes. Siltā septembra ietekmē ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums. Septembra beigās lapu dzeltēšana sākās ērkšķogām, jāņogām, ošiem un ozoliem. Nogatavojās gan ozolu, gan zirgkastaņu augļi. Mežos bija daudz sēņu, bet rudenim raksturīgās sēnes parādījās tikai septembra beigās.

Oktobra sākumā lapu dzeltēšana turpinājās ošiem un ozoliem, bet sākās ābelēm un ceriņiem. Mēneša vidū lapu dzeltēšana sākās kļavām, liepām un bērziem, bet ošiem iestājās lapu krišanas fenoloģiskā parādība. Oktobra beigās lapkritis sākās kļavām un liepām, bet bērziem, ozoliem, ceriņiem, ābelēm un jasmīniem tās vēl turējās kokos. Koku lapas pārsvarā bija dzeltenos toņos, kā tas ierasts rudeņos ar palielinātu nokrišņu daudzumu. Vēl novembra sākumā daudzviet valstī ozoliem, bērziem, kļavām, zirgkastaņām, ābelēm, bumbierēm, liepām, ceriņiem un vītoliem lapas turējās to zaros, bet to krišana kļavām, bērziem un ozoliem turpinājās līdz pat novembra vidum. Vēsturiski lapu krišanas fenoloģiskā parādība vēlu iestājusies arī 1997., 1999. un 2018. gadā, taču šis bijis viens no vēlākajiem gadiem novērojumu vēsturē.

Rudenī reģistrēti daudz interesantu ornitofenoloģisko novērojumu. Septembra sākumā reģistrēti divi ļoti vēli vālodzes novērojumi: 1. septembrī vālodze redzēta Jūrmalā, bet 2. septembrī — Carnikavas pagastā. 3. septembrī Rīgā, Mangaļsalā, reģistrēts ļoti agrs akmeņu čipstes rudens migrācijas novērojums, bet mēneša beigās Tērvetes un Ukru pagastā jau novēroti pirmie dzērvju un zosu kāši. Savukārt 1. oktobrī Nīcas pagastā un 6. oktobrī Mangaļsalā novērota dzeguze — vieni no vēlākajiem dzeguzes novērojumiem rudenī. Oktobra beigās reģistrēti arī vēl citi vēli putnu novērojumi, piemēram, 29. oktobrī Liepājas ezera apkārtnē novērota tumšā tilbīte, bet 30. oktobrī Tārgales pagastā — pļavu lija.

Rudens pēdējā mēnesī Vecāķos reģistrēts ļoti vēls svīres novērojums (1. novembrī), taču rekords (1989. gada 7. novembris) palika nepārspēts. Toties pelēkajam mušķērājam 2023. gadā tika reģistrēts visvēlākais novērojums rudenī (4. novembris, Rīga), par 5 dienām apsteidzot līdzšinējo rekordu (2011. gadā). 11. novembrī Jelgavas novada Svētes palienē tika novērots gugatnis — viens no vēlākajiem novērojumiem rudenī. Savukārt 15. novembrī Ziru pagastā novērots jūras ķīvītes jaunais putns, 19. novembrī Alsviķu pagastā manīts pupuķis, bet 20. novembrī Kolkas pagastā — upes zīriņš. Visos minētajos gadījumos tie ir vēli novērojumi rudenī. Interesanti arī, ka 26. novembrī Krimuldas pagastā kādā ligzdā uzturējies baltais stārķis, bet 30. novembrī Rīgā pamanīts lauku cīrulis.

2023/2024. gadu kalendārās ziemas pirmajā mēnesī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem (Baldone, Koknese, Krimulda). Liepājā novērots lielais dumpis, Iecavā — plukšķis, bet Remtes pagastā — dzērve. Decembra beigās novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija. Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.^[2]

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C 2023. gada janvāris bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī mēneša maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Gads iesākās ar ievērojamu siltumu un maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pirmajās 3 janvāra dienās tika pārspēti 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi. Pēc neliela sala perioda 1. dekādes vidū atlikušajā mēnesī gaisa temperatūra turējās stabili virs normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,6 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm). 2023. gada janvāris bija 3. mitrākais janvāris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2007. un 1959. gada janvāriem. Visvairāk nokrišņu (111,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 36,8 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Vičakos — 18 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 11 diennaktis. Ja vietām Kurzemē janvārī sniega sega bija vien atsevišķās dienās, tad valsts austrumos vairākās novērojumu stacijās sniega sega bija janvāra lielāko daļu. Visbiezākā sniega sega (25 cm) tika novērota 30. janvārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 90% — no 71% Rucavā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −20,0 °C tika novērota 6. janvārī Daugavpilī. Arī dekādes maksimālā gaisa temperatūra tika novērota Daugavpilī, kad 1. janvārī šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 °C. Tas ir jauns Latvijas janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, par 0,4 °C pārspējot iepriekšējo rekordu, kas 2007. gada 10. janvārī tika reģistrēts Jelgavā un Mērsragā. Janvāra pirmajās 3 dienās kopumā tika pārspēts 41 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kuru starpā bija jau minētais Latvijas janvāra mēneša rekords un Latvijas 2. un 3. janvāra rekordi, bet atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 32,5 mm, kas ir 76% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (43,9 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē — 18,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Dobelē un Gulbenē — 4 diennaktis. Dekādes laikā mijoties ziemīgiem laikapstākļiem un atkušņiem, bija vērojamas biežas izmaiņas sniega segas biezumā. Visbiezākā sniega sega tika novērota 10. janvārī Dagdā — 14 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 88% — no 74% Rucavā līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,0 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 20. janvārī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 13. janvārī Rucavā. Turpoties siltumam, janvāra 2. dekādē tika pārspēti 6, bet atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 35,4 mm, kas ir 138% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 20,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dagdā, Gulbenē, Liepājā, Madonā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Skultē — 6 diennaktis. Par spīti tam, ka janvāra 2. dekādē novēroti atsevišķi atkušņa periodi, vairākās stacijās saglabājās noturīga sniega sega. Biezākā sniega sega novērota 11. janvārī Dagdā — 21 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 93% — no 73% Rucavā līdz 98% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,8 °C, kas ir 3,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 22. janvārī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5 °C tika novērota 30. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 12,3 mm, kas ir 28% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Pāvilostā — 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rēzeknē un Skultē — 1 diennakts. Dekādes beigās Latvijas austrumos ciklona ietekmē tika novērota stipra snigšana, kuras laikā Dagdā 30. janvārī novērota dekādes biezākā sniega sega — 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 89% — no 67% Rucavā līdz 94% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,8 °C 2023. gada februāris bija par 2,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Februārī gaisa temperatūra Latvijā bija lielākoties virs normas. Vissiltākais bija mēneša vidus, februāra 2. dekādei esot pat 4,2 °C siltākai par normu. No 13. Līdz 15. februārim tika novēroti arī maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā februārī tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tortap iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 45,6 mm, kas ir 13% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (75,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 21,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 9,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā un Pāvilostā — 12 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 6 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februārī bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 87% — no 83% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,3 °C tika novērota 5. februārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 53% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (14,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Mērsragā — 2,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kuldīgā un Rīgā — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 1. dekādē bija 25 cm, kas 2. februārī reģistrēta Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 86% — no 81% Liepājā līdz 91% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 4,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,0 °C tika novērota 12. februārī Gulbenē un Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 75% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (44,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Jelgavā — 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā — 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 3 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 2. dekādē bija 37 cm, kas 20. februārī reģistrēta Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% — no 83% Daugavpilī līdz 94% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,4 m/s) tika novērotas 18. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 28. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (23,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Dobelē — 5,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā — 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skultē, Zīlānos — 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 3. dekādē bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% — no 82% Liepājā, Mērsragā, Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 21. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,6 °C 2023. gada marts bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 1. dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Pēc stiprā sala strauji kļuva siltāks, atsevišķām dienām esot aptuveni 6 °C siltākām par normu, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 59,6 mm, kas ir 62% virs mēneša normas (36,9 mm). Šis bija mitrākais marts pēdējos 15 gados un 7. mitrākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (93,4 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā — 29,1 mm. Vidēji Latvijā martā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā — 18 diennaktis, bet vismazāk Dobelē — 9 diennaktis. Vidējais sniega segas biezums Latvijā martā bija 8 cm, kas ir 1 cm virs mēneša normas. Valsts rietumos lielākoties sniega sega bija plānāka par normu, bet austrumos biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marts (16 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī mēneša biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 75% Daugavpilī līdz 87% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 2. martā Bauskā un Dobelē. Dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Savukārt Alūksnē tika atkārtots 10. marta zemākās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 13,9 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dobelē — 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos — 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējā sniega sega Latvijā marta 1. dekādē bija 14 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Valsts rietumos un centrālajos rajonos sniega sega bija nedaudz plānāka nekā ierasts, bet Vidzemē un Latgalē sniega sega bija biezāka par normu, vissniegotākajam marta sākumam (25 cm virs normas) esot Priekuļos, kur 9. martā tika novērota dekādes biezākā sniega sega 55 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 78% — no 75% Liepājā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,8 °C tika novērota 12. martā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pirmajās dekādes dienās gaisa temperatūra turējās zem normas, bet no 14. marta gaisa temperatūra bija virs normas un novēroti kopumā 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 19,0 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (28,8 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā — 3,1 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Lielpečos, Siguldā un Zosēnos — 6 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā — 1 diennakts. Vidējā sniega sega Latvijā marta 2. dekādē bija 11 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Vietām Vidzemē un Latgalē sniega sega bija vairāk nekā 10 cm biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marta vidus (28 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī dekādes biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Dekādes otrajā pusē gaisam strauji iesilstot, valsts lielākajā daļā vienlaidu sniega sega nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 78% — no 74% Daugavpilī un Rēzeknē līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,3 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —7,7 °C tika novērota 30. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 23. martā un 25. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 135% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (49,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā — 11,3 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 3 diennaktis. Marta 3. dekādē vien atsevišķās novērojumu stacijās vidējais sniega segas biezums bija vismaz 1 cm, un visā Latvijā vidējais sniega segas biezums bija mazāks par normu. Visbiezākā sniega sega bija 26 cm, kas reģistrēta Dagdā 21. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 85% — no 76% Daugavpilī līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 24. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C 2023. gada aprīlis bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Kopā ar 1990. un 1950. gada aprīļiem tas bija 5. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Aprīļa sākumā un beigās gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par normu, bet no 1. dekādes vidus līdz 3. dekādes vidum gaisa temperatūra bija virs normas, atsevišķās dienās pat vairāk nekā 5 °C virs normas, un tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 20,3 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (53,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Liepājā — 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 12 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī — 2 diennaktis. Sniega sega tika novērota vien mēneša sākumā. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīlī bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 68% — no 62% Gulbenē, Rīgā līdz 75% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —4,5 °C tika novērota 5. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aprīļa pirmajā dekādē pārsniegti diennakts 2 maksimālas gaisa temperatūras rekordi — 7. aprīlī Skultē (+17,3 °C) un 10. aprīlī Gulbenē (+17,1 °C), bet atkārtots viens gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (23,0 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 1,2 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī — 7 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 cm, kas 5. aprīlī reģistrēta Saldū. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 75% — no 71% Ainažos, Rūjienā līdz 81% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 2. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,5 °C tika novērota 11. aprīlī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 11. aprīlī Rīgā, kas ir atkārtots Rīgas 11. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dekādes pirmajās divās dienās reģistrēti kopumā 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2 rekordi tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 73% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Ainažos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē — 3 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 60% — no 53% Rīgā, Rūjienā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,6 °C tika novērota 29. aprīlī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 24. aprīlī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 9,4 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Priekuļos — 2,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā, Sīļos, Stendē, Zīlānos — 4 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% — no 60% Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē līdz 81% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 25. aprīlī Dagdā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,3 °C 2023. gada maijs bija par 0,1 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijs iesākās ar aukstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc tam gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, bet mēneša beigās palika vēsāks un tika pārspēti vēl minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā maijā tika pārspēti 34 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes un 1 mēneša rekords un Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Līdz ar to šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšenējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Visvairāk nokrišņu (28,1 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 3,7 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē un Skrīveros — 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 61% — no 53% Rīgā līdz 69% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 3,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —6,8 °C tika novērota 6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,7 °C tika novērota 10. maijā Rūjienā. Gandrīz visās dekādes dienās gaisa temperatūra bija zemāka par normu, un tika pārspēti 32 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,9 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Jelgavā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Pāvilostā, Rēzeknē un Skrīveros — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 58% — no 50% Rīgā līdz 66% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 2. maijā Gulbenē. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,7 °C tika novērota 19. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 14. maijā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (22,9 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā — 2,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos — 2 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 61% — no 53% Priekuļos līdz 73% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 17. maijā Ventspilī. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —1,2 °C tika novērota 28. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (3,3 mm) bija Alūksnē, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē un Ventspilī nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Maija pēdējā dekādē tikai Alūksnē un Dagdā kādā diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 1 mm (abās stacijās reģistrēta 1 šāda diennakts), bet vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% — no 54% Rīgā līdz 74% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,4 m/s) tika novērotas 31. maijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C 2023. gada jūnijs bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un tika pārspēti vairāki diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Ilgstošo anticiklonu ietekmē jūnija sākumā bija lielas diennakts gaisa temperatūras amplitūdas, Latvijā jūnija pirmajās desmit dienās starpība starp diennakts zemāko un augstāko gaisa temperatūru bija vidēji 12,2 °C, bet Rucavā 7. jūnijā pat 22 °C (no +2,7 °C līdz +24,7 °C). Tas bija arī iemesls neierastai situācijai, ka 6. jūnijā tika reģistrēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Liepājā, bet vidēji Latvijā diennakts bija siltāka par normu. Jūnija 2. dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra vēl bija zem normas, bet turpmāk jūnijā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti arī vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā jūnijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi un Ainažu jūnija rekords, kā arī 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (47,3 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Stendē — 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Sīļos, Ventspilī un Zosēnos — 7 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Stendē — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 66% — no 59% Priekuļos līdz 78% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,7 °C, kas ir 2,0 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 8. jūnijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 2. jūnijā Stendē, kas ir jauns Latvijas 2. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija sākumā gaisa temperatūra lielākoties bija zem normas, it īpaši mēneša pirmajās dienās, un jūnija 1. dekādē tika pārspēti kopumā 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (15,5 mm), līdz ar to šis bija sausākais jūnija sākums kopš 2018. gada. Visvairāk nokrišņu (13,3 mm) bija Priekuļos, bet Dobelē, Liepājā un Rucavā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Stendē un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 63% — no 56% Rīgā līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,5 °C tika novērota 11. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,3 °C tika novērota 17. jūnijā Daugavpilī, kas ir jauns 17. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas un tika reģistrēts 1 jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, bet dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un tika pārspēti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Saldū — 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā, Skrīveros un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 62% — no 49% Priekuļos un Rūjienā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Jelgavā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 27. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31 °C tika novērota 21. jūnijā Rūjienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 10,6 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (32,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Stendē — 0,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% — no 66% Priekuļos līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 22. jūnijā Rēzeknē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,8 °C 2023. gada jūlijs bija par 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Kopumā jūlijā tika pārspēti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 71,2 mm, kas ir 6% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (106,1 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kolkā — 43,1 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā — 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā — 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 75% — no 71% Daugavpilī līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 18,9 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,3 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Piedrujā — 4,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% — no 66% Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 11. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 16. jūlijā Dobelē. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija zem normas un tika reģistrēti 4 jauni, bet atkārtoti 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt dekādes turpinājumā gaisa temperatūra bija augstāka par normu un 16. jūlijā sasniegti 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 66% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (26,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Liepājā — 0,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rīgā, Rūjienā, Skrīveros, Zosēnos — 4 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 70% — no 66% Daugavpilī, Gulbenē, Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Daugavgrīvā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 21. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,5 °C tika novērota 29. jūlijā Bauskā. Dekādes minimālā gaisa temperatūra 21. jūlijā Madonā bija arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Bez šī Madonā tika pārspēts vēl viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords 22. jūlijā, ar gaisa temperatūru + 6,5 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 43,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (84,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā — 12,6 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Madonā, Priekuļos, Rīgā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dagdā, Rēzeknē, Rūjienā un Sīļos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 81% — no 78% Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē līdz 85% Kolkā, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,5 °C 2023. gada augusts bija par 1,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 8. siltāko augustu novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopumā augustā tika pārspēts 1 minimālās gaisa temperatūras un 26 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī Latvijas 16. un 17. augusta rekordi, kā arī 3 dekādes rekordi un 1 mēneša rekords. Atkārtoti arī diennakts un dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm), tas bija mitrākais augusts pēdējos 13 gados un 4. mitrākais novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (217,6 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 59,3 mm. Naktī uz 19. augustu Priekuļos nolija 99,5 mm nokrišņu (mēneša klimatiskā norma ir 84,6 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 13,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 17 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Zīlanos — 9 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% — no 80% Bauskā, Daugavpilī, Rīgā un Zilanos līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā , bet maksimālā gaisa temperatūra +33 °C tika novērota 7. augustā Ainažos. Augusta 1. dekādē pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un uzstādīts viens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords 9. augustā Madonā. Nakts uz 7. augustu bija siltākā visu meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā termometra stabiņš nenoslīdēja zem +25,6 °C atzīmes. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2021. gada naktī uz 23. jūniju, kad Rīgā minimālā gaisa temperatūra nebija zemāka par +24,2 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 66,6 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (108,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Piedrujā — 24,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos — 9 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Piedrujā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% — no 76% Daugavpilī, Zīlānos līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 7. augustā Dobelē. 7. augusta negaiss ieies meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar vienu no vasaras postošākajām vētrām. Dobelē maksimālais vēja ātrums sasniedza 32,6 m/s, vēlāk arī Madonā tika reģistrēts 30,3 m/s liels vēja ātrums. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 12. augustā Stendē un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,4 °C tika novērota 16. augustā Bauskā, kas ir ne vien jauns Latvijas 16. augusta rekords, bet arī augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra kopš 2015. gada. No 16. līdz 20. augustam katru dienu tika reģistrēti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Divās diennaktīs tika sasniegti arī jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 16. augustā +34,4 °C Bauskā un 17. augustā +32,3 °C Daugavpilī. Kopā augusta otrajā dekādē sasniegts 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, no kuriem 3 bija dekādes rekordi, un divi iepriekš minētie Latvijas rekordi. Bauskā 16. augustā reģistrēts arī stacijas augusta mēneša rekords. Augusta 2. dekādē atkārtoti 5 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (103,2 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Zīlānos — 0,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Daugavpilī un Pāvilostā (3 diennaktis), bet Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 80% — no 74% Bauskā līdz 89% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 18. augustā Dobelē. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,1 °C tika novērota 29. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 30. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 56,6 mm, kas ir 97% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Dagdā — 16,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Saldū — 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā — 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 88% — no 85% Bauskā un Daugavpilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,4 m/s) tika novērotas 30. augustā Gulbenē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +15,8 °C 2023. gada septembris bija par 3,5 °C virs mēneša normas, līdz ar to šis bija siltākais septembris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,6 °C pārspējot 1934. gada septembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 13. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Praktiski visu septembri gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, vien 7. septembris bija vēsāks nekā ierasti. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija pat vairāk nekā 6 °C virs normas. Kopumā septembrī tika pārspēti 110 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 5 Latvijas diennakts rekordi (12., 13., 22., 28. un 29. septembrī) un 7 novērojumu staciju dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 43,7 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Piedrujā — 16,6 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Vičakos — 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Dobelē, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 82% — no 79% Rīgā līdz 85% Kolkā. Nakts un rīta stundās bieži bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,6 °C, kas ir 1,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,4 °C tika novērota 7. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 11,1 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos — 0,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Rūjienā, Skultē — 3 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 83% — no 80% Daugavpilī, Dobelē līdz 86% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 1. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,0 °C tika novērota 16. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,6 °C tika novērota 13. septembrī Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (45,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos — 2,2 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Daugavpilī, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Sīļos, Stendē, Ventspilī un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Zīlānos — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 82% — no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 26. septembrī Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 22. septembrī Bauskā. Sešās dienās vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. 22., 28. un 29. septembrī tagad ir arī jauni nacionālie gaisa temperatūras rekordi. 22. septembra jaunais rekords tagad ir +26,4 °C (Bauskā), 28. septembra — +25,6 °C (Bauskā) un 29. septembra — +24,5 °C (Bauskā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 16,6 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (59,4 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī — 3,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Piedrujā un Vičakos — 3 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Stendē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 81% — no 78% Rīgā līdz 87% Madonā. Atsevišķās naktīs un no rītiem bija novērojama migla. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 30. septembrī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,1 °C 2023. gada oktobris bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā, kas ir arī jauns Latvijas 3. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Savukārt jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopā oktobrī tika pārspēti 20 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 1 Latvijas diennakts rekords un 2 novērojumu staciju dekādes rekordi (Dagdā un Daugavpilī 14. oktobrī), bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 122,8 mm, kas ir 64% virs mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (161,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā — 65,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 18,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos un Skrīveros — 23 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā — 14 diennaktis. Oktobris Latvijā bija mazāk saulains kā vidēji 1991.-2020. gadu periodā. Valsts rietumu un centrālajos rajonos bija mazliet mazāk saulains (59% zem vidējā) salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 86% — no 79% Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) Latvijā novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,2 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,9 °C tika novērota 10. oktobrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 3. oktobrī Rucavā. Lielākajā daļā Latvijas 4. oktobrī sākās meteoroloģiskais rudens, tas ir jauns vēlākais rudens iestāšanās rekords. Tā kā daudzviet meteoroloģiskā vasara iestājās jau maijā, tad tā bijusi četrus ar pusi mēnešus gara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (74,4 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Gulbenē — 21,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī — 9 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē — 4 diennaktis. 8. oktobrī valsts centrālajos, dienvidu un dažviet arī austrumu rajonos tika novērots pirmais sniegs, dažviet krita krusa un bija pērkona negaiss. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 83% — no 72% Liepājā līdz 88% Alūksnē, Madonā, Stendē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (29,8 m/s) tika novērotas 8. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes vidū dažviet gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20 grādiem, bet dekādes beigās daudzviet bija novērojams sals. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —3,1 °C tika novērota 19. oktobrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,4 °C tika novērota 14. oktobrī Daugavpilī, kas arī bija viens no šajā dekādē kopumā pārspētajiem 3 diennakts un 2 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 36,2 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (64,6 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā — 19,8 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 9 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Liepājā — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 83% — no 75% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 91% Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,8 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,4 °C tika novērota 27. oktobrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,7 °C tika novērota 31. oktobrī Daugavpilī. Arvien biežāk lietu nomainīja sniega pārslas, dažviet uz ceļiem veidojās apledojums. Daudzviet tika novērota migla. Jau 25. oktobrī Alūksnē sākās meteoroloģiskā ziema, tas noticis trīs nedēļas agrāk kā vidēji. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 39,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Gulbenē — 21,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Skrīveros — 8 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos un Rūjienā — 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 91% — no 86% Kolkā līdz 94% Madonā, Rēzeknē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C 2023. gada novembris bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Līdz novembra vidum gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, bet mēneša otrajā pusē tā bija zemāka par normu. Novembrī tika reģistrēti 3 gaisa temperatūras rekordi - 1. novembrī 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet 26. un 27. novembrī attiecīgi 4 un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Daļā Latvijas jau 16. novembrī, bet vairumā meteoroloģisko staciju 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema (izņemot Alūksnes apkārtni, kur tas notika jau 25. oktobrī). Līdzīga situācija bija arī pagājušajā gadā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 69,5 mm, kas ir 17% virs mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā - 28,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 12,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Mērsragā - 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Dobelē - 7 diennaktis. Novembra vidū daudzviet bija kailsals, bet mēneša otrajā pusē sāka veidoties sniega sega, mēneša beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos tās biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% - no 83% Kolkā līdz 92% Alūksnē. Pārsvarā laikapstākļus noteica cikloni, bieži tika novērota migla un dūmaka. Laiks pārsvarā bija apmācies, pūta brāzmains vējš, bet 22.-23. novembrī tika novērota vētra, vēja ātrumam brāzmās sasniedzot 30,8 m/s (Ventspilī). Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra —2,1 °C tika novērota 3. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,8 °C tika novērota 1. novembrī Rēzeknē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 18,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē — 2,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% — no 84% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 4. novembrī Liepājā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 20. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C tika novērota 12. novembrī Pāvilostā. Vairākās novērojumu stacijās – Ainažos, Dagdā, Gulbenē, Madonā, Priekuļos, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos – 16. novembrī iestājās meteoroloģiskā ziema (diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir vienāda vai mazāka par 0 °C), kas ir mazliet agrāk par normu. Alūksnē tā iestājās jau 25. oktobrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 13,7 mm, kas ir 34% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Kuldīgā - 5,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā - 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Rucavā un Saldū - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% - no 81% Kolkā līdz 91% Alūksnē, Bauskā, Dobelē, Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 13. novembrī Liepājā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,7 °C, kas ir 4,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,1 °C tika novērota 29. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 23. novembrī Liepājā. 26. novembrī tika reģistrēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 27. novembrī – vēl 2. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 37,5 mm, kas ir 118% virs dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (60,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Bauskā - 12,7 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Piedrujā - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes beigās daudzviet valsts austrumu un centrālajos rajonos sniega segas biezums pārsniedza 25 cm, bet valsts dienvidaustrumos tas sasniedza 30 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 90% - no 78% Kolkā līdz 93% Alūksnē, Rēzeknē, Saldū un Zosēnos. Dekādes sākumā tika novērota vētra. 23. novembra naktī stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī - 30,8 m/s, savukārt Liepājas ostā vējš brāzmās sasniedza ātrumu 28,9 m/s.

Ar vidējo gaisa temperatūru –1,1 °C 2023. gada decembris bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Mēneša pirmajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Decembra mēnesī tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 77,8 mm, kas ir 45% virs mēneša normas (53,7 mm). Līdz ar to šis decembris bija ceturtais mitrākais novērojumu vēsturē (to pārspēj 1999., 2010. un 2011. gada decembri). Visvairāk nokrišņu (154,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā un Jelgavā - 34,7 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā, Siguldā, Skultē un Zosēnos - 20 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Rūjienā - 12 diennaktis. Decembra pirmajā pusē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē sasniedza 25-30 cm. Mēneša vidū strauji kusa sniega sega, upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Mēneša beigās daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, upēs turpinājās ledus iešana, taču dažviet novērotais stiprais lietus veicināja ūdenslīmeņa paaugstināšanos un plašu palieņu teritoriju applūšanu daudzviet Latvijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 92% - no 89% Kolkā, Liepājā un Ventspilī līdz 95% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,6 °C, kas ir 5,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,7 °C tika novērota 9. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,5 °C tika novērota 1. un 3. decembrī Liepājā. Gaisa temperatūra visu decembra 1. dekādi turējās zem normas, taču rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (29,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 1,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 5 diennaktis, bet Dobelē un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Decembra pirmajā dekādē tika novērots sals, uz upēm un ezeriem turpināja veidoties ledus. Sniega segas biezums daudzviet Vidzemē un Latgalē turējās ap 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 91% - no 83% Kolkā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 7. decembrī Kolkā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,0 °C tika novērota 14. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 19. decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Decembra 2. dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu, bet otrajā pusē – augstāka. Dekādē tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 17. decembrī Liepājā (+7,4 °C) un 19. decembrī Dagdā (+6,1 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 24,3 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (47,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 10,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Skultē - 9 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - 5 diennaktis. Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos ļoti strauji nokusa sniega sega. Ja dekādes sākumā valsts austrumu rajonos daudzviet sniega segas biezums bija 25–30 cm, tad dekādes beigās lielākajā valsts daļā vienlaidus sniega segas vairs nebija. Upēs turpināja paaugstināties ūdenslīmenis, plaši applūda upju palienes un zemākās vietas, turpinājās ledus uzlūšana un iešana. Dažviet Rīgas līcī dekādes vidū novērotas ledus bumbas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 94% - no 90% Liepājā un Ventspilī līdz 97% Alūksnē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,8 °C tika novērota 31. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 28. decembrī Liepājā. Visu decembra 3. dekādi vidējā gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas, taču jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti netika. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 44,4 mm, kas ir 124% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (89,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Bauskā - 19,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 8,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 10 diennaktis, bet vismazāk Rūjienā - 6 diennaktis. Dekādes sākumā lielākajā valsts daļā sniega segas nebija, taču dekādes vidū daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā tika sagaidīti ar sniega segu. Biezāka sniega sega izveidojās vietām valsts austrumu un ziemeļu rajonos. Dekādes sākumā upēs turpināja iet ledus, paaugstinājās ūdenslīmenis, applūda plašas teritorijas. Ūdenslīmeņa celšanos un palieņu applūšanu veicināja arī dekādes beigās novērotais stiprais lietus. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 91% - no 86% Liepājā līdz 95% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 28. decembrī Liepājā.

• 1. janvāris — daudzviet tika pārspēti un atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Daugavpilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,1 °C, un tik silts laiks janvārī Latvijā ir pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā tika reģistrēta janvārī, līdz šim bija +10,7 grādi 2007. gada 10. janvārī Mērsragā un Jelgavā, bet iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā tika novērota Jaungada dienā, bija +9,5 grādi 1984. gadā Jelgavā.^[3][4]
• 3. janvāris — īslaicīgi ieplūstot siltam gaisam, naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6, +10 grādiem, vairākās novērojumu stacijās pārspējot siltuma rekordus. Vēl pirms pusnakts Bauskā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,2 °C, bet Dobeles un Jelgavas novērojumu stacijā — līdz +9,3 °C, 14 meteoroloģiskajās stacijās pārspējot 2. janvāra siltuma rekordus, tai skaitā arī visas valsts rekordu — 2007. gada 2. janvārī Rucavā reģistrētos +8,2 grādus. Naktī augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Jelgavas novērojumu stacijā (+9,9 °C), kā arī Bauskā (+10,0 °C).^[5] Tikpat augsta gaisa temperatūra 3. janvārī tika reģistrēta 1992. gadā Kolkā. Vietējais 3. janvāra siltuma rekords tika pārspēts vismaz 12 novērojumu stacijās.^[6]
• 5. janvāris — laikapstākļus noteica ciklons, kas stiepās no Dānijas līdz Baltkrievijai, tā ietekmē teritorijas lielākajā daļā ilgstoši sniga un puteņoja. Redzamība sniegputenī vietām bija mazāka par kilometru.^[7] Teju visu valsti pārklāja sniega sega, tās biezums galvenokārt svarstījās ap 2—8 cm, bet biezākā sniega sega no rīta izveidojās Skrīveros (10 cm) un Lielpēčos (11 cm).^[8]
• 7. janvāris — teritorijas lielākajā daļā naktī valdīja mēreni stiprs sals, daudzviet termometra stabiņš noslīdēja līdz –13, –18 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, –19,6 °C, Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –19,5 °C, bet Madonā līdz –19,4 °C. Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza —14,0 °C. Virs –10 grādiem gaisa temperatūra saglabājās tikai Kolkā (–8,3 °C) un Rucavā (–9,4 °C).^[9]
• 9. janvāris — ledus sablīvējuma izraisītais palu ūdeņu līmenis Daugavā pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Jēkabpili un Pļaviņām, sasniedza 8,67 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, tādējādi par 33 centimetriem tika pārsniegts plūdu rekords. Iepriekšējais augstākais ūdens līmenis šajā vietā bija 8,34 metri 2013. gada 19. aprīlī.^[10] Ogres upē pie Ogres pilsētas ūdens līmenis paaugstinājās līdz 2,66 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, bet pie Ogresgala turpinājās lēns ūdens līmeņa kritums. Lielākajā daļā upju ūdens līmenis pazeminājās vai nedaudz svārstījās.^[11]
• 13. janvāris:
  • Jēkabpilī ūdens līmenis Daugavā pēcpusdienā sasniedza otro augstāko atzīmi novērojumu vēsturē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka ap plkst. 16.00 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,6 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Vēl par 37 centimetriem augstāk ūdens Jēkabpilī bija pacēlies 1981. gada pavasara palos. Ūdens līmenim Daugavā turpinot kāpt un Jēkabpilī applūstot plašākām teritorijām, daļēji tika slēgta satiksme pilsētā,^[12] kā arī uzsākta iedzīvotāju evakuācija.
  • Maksimālā gaisa temperatūra naktī bija +7,0 grādi Rucavā. Zvejniekciemā ar +5,8 grādiem tika pārspēts 13. janvāra siltuma rekords, savukārt Stendē ar +6,6 grādiem šis rekords tika atkārtots.^[13]

• 16. janvāris — sniega sega saglabājās tikai vietām augstienēs, galvenokārt Latgales augstienē. Dagdas novērojumu stacijā sniega segas biezums kopš 15.01 pievakares pieauga no 9 līdz 13 cm. Citviet valstī pūta spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, Kurzemes rietumos, kā arī Ziemeļvidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 14-19 m/s, Ventspilī agri no rīta — pat 23 m/s.^[14]
• 19. janvāris:
  • Kurzemes austrumu daļā, Zemgalē un Vidzemes rietumu daļā naktī ilgstoši sniga, daudzviet sniega segas biezums pieauga līdz 2—7 cm, visvairāk sniega bija Siguldā, kur no rīta izveidojās līdz 10 cm bieza sniega sniega sega. Rūjienā sniega segas biezums sasniedza 7 cm, Ainažos, Mērsragā un Saldū — 5 cm, bet Dagdā saglabājās 8 cm bieza sniega sega, kas izveidojās agrāk. Rīgu no rīta klāja 3 cm bieza sniega kārta. Zem mitrā sniega svara liecoties un lūztot kokiem, dažviet tika pārtrauktā elektroapgāde, saskaņā ar "Sadales tīkls" elektroapgādes atslēgumu kartes datiem lielākais avāriju skaits tika reģistrēts Cēsu un Valmieras novadā.^[15]
  • Rēzeknē naktī tika pārspēts 19. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5,1 °C (iepriekšējais rekords bija +4,5 grādi 2008. gadā). Augstākā gaisa temperatūra bija +6,3 °C Daugavpilī, no rīta visā valstī gaiss atdzisa līdz –1, +3 grādiem.^[16]
• 24. janvāris — Dagdā sniega segas biezums sasniedza 13 cm, citus valsts reģionus klāja 1—7 cm bieza sniega kārta.^[17]
• 30. janvāris — ciklona dienvidu malai šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet lija un sniga slapjš sniegs, bet vietām valsts austrumu daļā tika reģistrēta stipra snigšana. Teju visā valstī pūta dienvidrietumu vējš, brāzmās līdz 12-17 m/s, bet Kurzemes rietumu piekrastē vēja brāzmas pārsniedza 20 m/s, visstiprākais vējš tika novērots Ventspilī — 22,7 m/s.^[18]

• 2. februāris — nokrišņu zonai sasniedzot valsts teritoriju, naktī daudzviet tika reģistrēts slapjš sniegs un sniegs, vietām, galvenokārt austrumos, sniega sega palielinājās par 1—5 cm. Biezākā sniega sega no rīta saglabājās Dagdā — 24 cm, Alūksnē un Zosēnos zemi klāja 13 cm biezs sniegs, citviet valsts austrumu daļā bija 5-10 cm bieza sniega sega. Vietām valsts rietumu un centrālajā daļā sniega segas nebija vai tā bija plānāka par vienu centimetru.^[19]
• 5. februāris — visā valstī, debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6, –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendes novērojumu stacijā, –10,8 °C. Siltākā nakts tika aizvadītā Latgalē, kur mākoņu bija vairāk, tur temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem. Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza –6,8 °C, bet Daugavgrīvā –6,3 °C.^[20]

• 9. februāris — dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās lielākajā valsts daļā pastiprinājās līdz 10-15 m/s, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas jūras piekrastē Kurzemē, īpaši Ventspilī, sasniedzot 18-20 m/s.^[21]
• 10. februāris:
  • Dobelē, Rīgā un Skultes novērojumu stacijā Limbažu novada Zvejniekciemā iestājās meteoroloģiskais pavasaris, tās sākās kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli. Daudzviet Kurzemes piekrastē meteoroloģiskais pavasaris iestājās 7. februārī, bet Ainažos dienu vēlāk, 8. februārī.^[22]
  • No ziemeļrietumiem valsts teritoriju naktī šķērsoja aktīva aukstā atmosfēras fronte, kas bija saistīta ar ciklonu, kura centrs atrodas virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem. Izveidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa sniegputeni un pērkona negaisu. Zem gubu-mākoņiem pastiprinājās arī vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Stendē — 25 m/s, redzamība snigšanas laikā īslaicīgi pasliktinājās līdz 100-500 metriem, un daudzviet rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta.^[23] Agrā rītā arī Rīgā plosījās sniegputenis un zibeņošana, tika reģistrētas 46 zibens izlādes.^[24]
• 13. februāris — gaisa temperatūrai Rīgā pēcpusdienā paaugstinoties līdz +7,9 °C, tika uzstādīts jauns 13. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš siltākais 13. februāris Rīgā bija 1925. gadā, kad fiksēti +6,9 grādi.^[25] Jaunie maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika fiksēti arī Alūksnē (+3,9 °C), Rūjienā (+5,3 °C) un Skrīveros (+5,7 °C).^[26]
• 14. februāris — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā (+8,3 °C), kur tika pārspēts arī visas valsts mēroga rekords. Jaunie siltuma rekordi tika fiksēti arī Stendē (+7,3 °C), Dobelē (+6,9 °C), Saldū (+6,9 °C), Kolkā (+6,7 °C), Bauskā (+6,3 °C) un Jelgavā (+6,1 °C).^[27]
• 19. februāris — valsts ziemeļaustrumu daļā no rīta un dienā sniga un puteņoja, rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās Vidzemē, Latgalē un Kurzemes piekrastē sasniedza 13-18 m/s. Sniega segas biezums Alūksnē un Dagdā sasniedza 30 cm.^[28]
• 21. februāris — lielu daļu Vidzemes no rīta, pēc snigšanas, klāja 20 cm bieza sniega sega, diennakts laikā Gulbenē, Madonā un Zosēnos sniega sega pieauga no 16-17 cm līdz 25 cm, Siguldā — līdz 28 cm, bet biezākā sniega sega valstī izveidojās Alūksnē — 40 cm.^[29] Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils, Krāslavas un Rēzeknes pusē bija aptuveni 15 cm biezs sniegs, Daugavpili klāja 8 cm, Rūjienu — 19 cm sniega, savukārt Vidzemes piekrastē, tai skaitā Rīgā, ap 1—4 cm sniega. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē sniega sega bija plānāka par vienu centimetru vai tā nebija nemaz.^[30]
• 22. februāris — zem skaidrām debesīm, naktī un no rīta valsts austrumu rajonos valdīja auksts laiks, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –19,1 °C. Dagdas novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz –18,7 °C, bet Rēzeknes novērojumu stacijā — līdz –18,5 °C.^[31]
• 23. februāris — minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz –4, –6 grādiem Kurzemes piekrastē, bet vairākās vietās Vidzemē un Latgalē tā pazeminājās zem –20 grādiem, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, –23,7 °C.^[32] Daudzviet Kurzemē un Zemgalē gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –10 grādiem, Rīgā (pilsētas centrā) un Daugavgrīvā termometra stabiņš sasniedza –8,8 °C, bet starptautiskajā lidostā "Rīga" gaiss atdzisa līdz –11 grādiem.^[33]

• 25. februāris — turpinoties snigšanai, vietām sniega sega pieauga par 5-10 cm, biezākā sniega sega tika novērota Alūksnē, sasniedzot 41 cm. Dagdā, Priekuļos, Siguldā un Zosēnos sniega segas biezums svārstījās ap 33-37 cm, citviet Vidzemē un Sēlijā ap 12-17 cm. Rīgā izveidojās 8 cm bieza sniega sega, Kalnciemā — 11 cm.^[34]
• 27. februāris — debesīm skaidrojoties, vietām naktī termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ainažos, kur rīta stundās gaiss atdzisa līdz –16,6 °C. Siltākā nakts bija Daugavgrīvā (–2,6 °C), Daugavpilī (–5,0 °C) un Rīgā (–5,2 °C).^[35]

• 4. marts — virs Botnijas līča izveidojies aktīvais ciklons virzījās uz dienvidaustrumiem, tā centram atradoties Igaunijā. Ciklonam pietuvojoties Latvijai, daudzviet sniga un puteņoja. Naktī snigšana tika novērota galvenokārt valsts austrumos, vietām sniega sega pieauga par 5—7 cm, un bija stiprs rietumu-ziemeļrietumu vējš, brāzmās sasniedzot 15-19 m/s, bet piekrastē (tai skaitā Ventspilī un Daugavgrīvā) — līdz 21 m/s.^[36] Dienā vietām turpinājās stiprs sniegputenis, ap pusdienlaiku stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspils ostā, kur tās sasniedza 24 m/s, bet biezākā sniega sega izveidojās Cēsu pusē — 33 cm, Alūksnē un Dagdā — 38 cm.^[37] Sniega un apledojuma dēļ līdz vakaram visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa lielajiem ceļiem, īpaši slikti braukšanas apstākļi bija Rēzeknes apkārtnē uz ceļiem starp Daugavpili un Rēzekni un Jēkabpili un Rēzekni. Tāpat vietām tika traucēta elektroapgāde, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz plkst. 18.00 saņēma astoņus izsaukumus par vēja nogāztiem kokiem vai zariem, pārsvarā izsaukumi tika saņemti no Rīgas, Pierīgas un Vidzemes.^[38]

• 5. marts — norimstot sniegputenim, vietām, lielākoties Vidzemē, tai skaitā arī Rīgā, būtiski palielinājās sniega segas biezums. Biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta Priekuļos — 39 cm un Alūksnē — 44 cm.^[39] Sniega biezuma papildinājums tika novērots arī Siguldā (+7 cm) — 29 cm, Zosēnos (+9 cm) — 31 cm, Madonas un Dagdas novērojumu staciju klāja ap 30 cm dziļš sniegs. Daudz snidzis arī Kurzemes ziemeļaustrumos — Stendē uzsniga 8 cm sniega, Kalnciemā un Rīgas centrā izveidojās 11 cm bieza sniega sega.^[40]
• 8. marts — sākot no ziemeļrietumiem, dienas otrajā pusē un vakarā valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet, īpaši Kurzemes ziemeļu daļā ļoti spēcīgi sniga un puteņoja, redzamība brīžiem samazinājās zem 100 metriem. Rietumu, dienvidrietumu vējš, kas pakāpeniski iegriezās no ziemeļrietumiem, brāzmās pastiprinājās līdz 15-19 m/s, piekrastē virs 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas vakarpusē tika reģistrētas Ventspilī — 27,2 m/s.^[41] Ventspils apkārtnē intensīvo sniegputeni pavadīja arī zibeņošana.^[42]
• 10. marts — naktī un no rīta visā Latvijā debesis bija skaidras, lielākajā valsts daļā valdīja stiprs sals, minimālā gaisa temperatūra tika novērota Zosēnos, –26,4 °C, un tā ir zemākā gaisa temperatūra Latvijā 2022./2023. gada ziemas sezonā. Termometra stabiņam Madonā noslīdot līdz –25,4 °C, tika uzstādīts jauns aukstuma rekords, pie atkārtota 10. marta vēsturiskā rekorda tika arī Alūksne ar –18,9 °C, tāpat arī Dagdā tika pārspēts 1963. gadā uzstādītais šī datuma aukstuma rekords, temperatūrai sasniedzot –20,1 °C.^[43] Citviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –15, –22 grādiem, vietām augstienē līdz –23, –25 grādiem, valsts rietumu un centralājā daļā bija –10, –15 grādi, bet piekrastē virs –10 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –9,3 °C pilsētas centrā, –10,3 °C Daugavgrīvā, savukārt lidostas "Rīga" meteostacijā, kas atrodas Mārupes novadā, sals sasniedza –18 grādus.^[44]
• 11. marts — dienā ciklona centram šķērsojot valsts austrumu daļu, Latvijas centrālajos un austrumu rajonos stipri sniga, savukārt Latgalē tika reģistrēta spēcīga atkala.^[45] Rīgā stipras snigšanas dēļ sniega segas biezums pieauga par 8 cm, sasniedzot 19 cm. Dobeles novērojumu stacijā sniega kārta pieauga no 0 līdz 10 cm, Madonā — no 33 līdz 41 cm, Gulbenē — no 23 līdz 30 cm. Biezākais sniegs bija Alūksnē un Dagdā — 49 cm, kā arī Priekuļos — 54 cm.^[46]
• 14. marts — ļoti strauji ieplūstot siltai gaisa masai, visā valsts teritorijā, izņemot Dagdu, gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem. Īpaši silts laiks valdīja piekrastes rajonos, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kolkā, kur uzspīdot saulei termometra stabiņš sasniedza +12,7 °C, uzstādot jaunu siltuma rekordu. Iepriekš siltākais 14. marts Kolkā bija 1972. gadā, kad temperatūra bija +9 grādi.^[47] Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Rucavā (+11,1 °C), Pāvilostā (+10,7 °C) un Skultē (+10,8 °C). Rīgā gaiss iesila līdz +9,5 °C, Daugavgrīvā līdz +9,4 °C, savukārt Ventspilī ar +9,7 °C tika atkārtots siltuma rekords.^[48]
• 20. marts — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltāks bija Skrīveros, kur gaiss iesila līdz +14,6 °C. Termometra stabiņš Zīlānos paaugstinājās līdz +13,6 °C, Daugavpilī — līdz +13,2 °C, Madonā — līdz +13,1 °C.^[49] Arī daudzviet Zemgalē un Kurzemes dienvidu daļā gaisa temperatūra sasniedza +12, +13 grādus, bet vietām piekrastē bija vēsāks, Ainažos gaiss iesila vien līdz +7,5 °C.^[50] Šī bija arī pirmā diena Valkā, kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem un bija +11,8 °C.
• 24. marts — paaugstinoties ūdens līmenim lielākajā daļā upju, plaši applūda palienes un zemākās vietās Latvijas austrumdaļā, kā arī atsevišķos rietumu un centrālās daļas upju baseinos.^[51] Vidzemē applūda un satiksmei tika slēgts autoceļa Ērgļi—Drabeši posms pie Gaviešiem un vietējā autoceļa Nītaure—Ģikši posms pie Ķauķiem, bet kopumā valstī šķīdoņa dēļ autotransporta masas ierobežojumi tika ieviesti 751 grants ceļu posmā.^[52]
• 25. marts — ūdens līmenis Amatā sasniedza 2,09 metrus virs stacijas nulles atzīmes, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem vēsturē. Iepriekš aptuveni tikpat augsts ūdens līmenis Amatā bija 2013. gadā, kad pēc garas ziemas aprīlī strauji iestājās pavasaris, palu ūdeņu līmenim paaugstinoties līdz 2,11 metriem virs stacijas nulles atzīmes. Vēsturiski visaugstākais ūdenslīmenis tur bijis 1940. gada pavasarī, kad tas sasniedza 2,35 metrus virs stacijas nulles atzīmes.^[53]

• 30. marts — no rīta lielā valsts daļā izveidojās dažus centimetrus bieza sniega kārta, kas dienas laikā daudzviet nokusa. Sniegs un apledojums no rīta apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.^[54]

• 3. aprīlis — novērojumu stacijās reģistrētā gaisa temperatūra rītā stundās bija –1, –4 grādi, vienīgi dažviet piekrastē bija 0, +1 grāds. Vakarpusē vietām, tostarp arī galvaspilsētā, tika novērota snigšana, izveidojās pavisam neliela sniega kārta, kura nesasniedza 1 cm.^[55]
• 6. aprīlis — Liepājas lidostā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz –5 grādiem, Kurzemes lielākajā daļā bija —1, –3 grādi, citviet pārsvarā ap 0, +3 grādiem.^[56]
• 7. aprīlis — tika piedzīvota siltākā diena sešu mēnešu laikā, vietām Vidzemes dienvidrietumu daļā un Rīgas centrā gaisa temperatūra sasniedza +17, +18 grādus. Valsts lielākajā daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, bet vietām Kurzemes piekrastē un Rīgas līča dienvidu krastā tā nepārsniedza +8, +10 grādus.^[57]

• 11. aprīlis — teju visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +15 grādus, vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltākais bija valsts centrālajā daļā un arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +19 grādiem.^[58][59] Tikmēr austrumu rajonos izveidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa lokālu lietu ar pērkona negaisu, kopā tika reģistrēti ap 200 zibeņiem.^[60] Pārsvarā negaiss tika reģistrēts Vidzemes ziemeļu un austrumu daļā, kā arī Latgales rietumos. Atsevišķas izlādes tika reģistrētas gar Kurzemes rietumu piekrasti.
• 16. aprīlis — jūrā, ezeros un upēs ūdens temperatūra svārstījās ap +4, +10 grādiem, savukārt valsts austrumos vēl bija applūdušas palienes un zemākās vietas un spēkā saglabājās dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi, bet ūdens līmenis daudzviet turpināja pazemināties.^[61]
• 18. aprīlis — vietām Latvijas austrumu un centrālajā daļā no rīta izveidojās migla, kurā redzamība nepārsniedza 100-600 metrus, biezākā migla novērota Daugavpilī un dažviet citviet pie Daugavas.^[62]
• 23. aprīlis — pirmo reizi 2023. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus,^[63] Rīgā, Liepājā, Bauskā un citviet gaiss iesila līdz +21 grādam, Mērsragā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +21,8 °C.^[64]
• 24. aprīlis — daudzviet termometra stabiņš atkal pārsniedza +20 grādus, maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur gaiss iesila līdz +23,7 °C.^[65] Tikmēr vietām Kurzemē un Zemgalē dienas otrajā pusē īslaicīgi lija un dārdēja pērkons.^[66]
• 29. aprīlis — agrā rītā minimālā gaisa temperatūra valstī bija +1, –4 grādi, piekrastē vietām +4 grādi, sals līdz –4 grādiem valdīja Liepājas lidostā. Rīgā naktī gaiss atdzisa līdz +1 grādam pilsētas centrā un līdz –3 grādiem starptautiskajā lidostā "Rīga".^[67]

• 1. maijs — saullēktā daudzviet gaiss atdzisa līdz –1, –3 grādiem, vietām piekrastē nebija vēsāks par +5 grādiem.^[68] Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja teju visos valsts reģionos. Rīgā gaisa temperatūra ap saullēktu bija no –3 grādiem starptautiskajā lidostā līdz +6 grādiem Daugavgrīvā.^[69]
• 2. maijs — ziemeļaustrumu virzienā Latvijas teritoriju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, aiz tās valstī ieplūda vēsa gaisa masa.^[70] Gaisa temperatūra Kurzemē līdz ar nokrišņu zonu un brāzmainu vēju pazeminājās līdz +5, +7 grādiem, pirms frontes ierašanās valsts centralājā un austrumu daļā gaiss iesila līdz +16, +18 grādiem.^[71]
• 5. maijs — septiņās metroroloģisko novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, lielākajā daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos (–4,7 °C) un Stendē (–5,0 °C). Sals līdz –5 grādiem valdīja arī starptautiskajā lidostā "Rīga", iepriekšējā lielākā salna, kas tika reģistrēta galvaspilsētā 5. maijā, bija –2,9 grādi 1942. gadā.^[72] Jauni 5. maija aukstuma rekordi tika pārspēti arī Skultē (–4,0 °C), Rūjienā (–3,9 °C), Rēzeknē (–3,8 °C), Alūksnē (–3,7 °C), Skrīveros (–3,1 °C) un Bauskā (–3,0 °C).^[73]
• 6. maijs — tika aizvadīta viena no aukstākajām maija naktīm valsts vēsturē, lielā Latvijas daļā, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra otro nakti pēc kārtas tika reģistrēta Stendē un Zosēnos, atteicīgi –6,0 °C un –6,8 °C.^[74][75] Līdz ar to krita visas Latvijas 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā lielākā salna, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –4,8 grādi 2019. gadā Madonā. Rīgas lidostā termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz –6 grādiem, neoficiāli pārspējot galvaspilsētas mēneša aukstuma rekordu — 1941. gada 11. maijā reģistrētos –5,5 grādus, bet Rīgas centrā esoša meteostacijā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem nulles.^[76]
• 7. maijs — Dobeles, Daugavpils, Dagdas, Zosēnu un Madonas novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.^[77] Aukstākais laiks bija Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –6,0 °C, uzstādot jaunu 7. maija aukstuma rekordu visas valsts mērogā. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija –5,4 grādi 1947. gadā Mērsragā. Madonā gaiss atdzisa līdz –4,9 °C, Daugavpils novērojumu stacijā — līdz –4,8 °C, Dagdā un Dobelē minimālā gaisa temperatūra bija attiecīgi –2,4 °C un –2,3 °C.^[78]
• 13. maijs — iestājoties sausumam, daudzviet pasliktinājās gaisa kvalitāte, bet mežos pieauga ugunsbīstamība, lielā valsts daļā spēkā bija dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību.^[79]
• 17. maijs — austrumu rajonus šķērsoja zema spiediena ieplaka, dažviet ilgstoši un vietām arī stipri lija, lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, kur tas sasniedza attiecīgi 15 un 17 mm.^[80]
• 19. maijs — lielākajā daļā Latvijas gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem +4 grādiem, vietām Kurzemē un Vidzemē sasniedzot –1, –2 grādus, zāles virskārtā tika reģistrēta salna. Agrā rītā Stendē un Zosēnos gaiss atdzisa līdz –1,0 °C, savukārt Mērsragā termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,7 °C.^[81] Siltākais laiks bija Dagdā un Daugavgrīvā, kur nebija vēsāks atteicīgi par +5,9 °C un +8,2 °C.^[82]
• 25. maijs — mēneša siltākā diena: gaiss iesila līdz +20, +25 grādiem, vēsāks bija piekrastē, bet Daugavpilī termometra stabiņš sasniedza +26,3 °C.^[83]
• 28. maijs — galvenokārt valsts austrumos naktī un no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz –1,2 °C.^[84]

• 2. jūnijs — termometra stabiņš Talsu novada Stendē no rīta pazeminājās līdz –2,4 °C, tika sasniegts jauns Latvijas 2. jūnija aukstuma rekords.^[85] Iepriekš zemākā temperatūra šajā datumā reģistrēta 1977. gadā Limbažu novada Skultē, kur tā bija –2,3 grādi. Vēl vietējas nozīmes aukstuma rekords tika pārspēts Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz –2,0 °C.^[86]
• 3. jūnijs — otro nakti pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma rekordi, Stendē agri no rīta gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,0 °C, kas ir atkārtots 3. jūnija nacionālais aukstuma rekords, iepriekš vēl tikai 1941. gada 3. jūnija rītā bija tik auksts, toreiz Rucavā bija precīzi –2 grādi.^[87] Saldus novērojumu stacijā tika uzstādīts vietējas nozīmes rekords — gaiss atdzisa līdz +0,4 °C (1975. gadā tur bija +0,5 °C).^[88]
• 8. jūnijs — saglabājoties saulainam un sausam laikam, valsts teritorijā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādus, vietām dienvidu rajonos arī +25 grādus, īpaši silta diena bija Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,3 °C.^[89]

• 13. jūnijs — Ventā, Lielupē un Daugavā ūdens temperatūra paaugstinājās līdz +18, +20 grādiem, Aiviekstē tā bija +18, +19 grādi, Salacā +17, +19 grādi, Gaujā +15, +17 grādi, pie Carnikavas līdz +19 grādiem. Lielākajos ezeros ūdens iesila līdz +15, +19 grādiem. Ūdens temperatūra jūrā Saulkrastu un Salacgrīvas pusē pazeminājās līdz +7, +9 grādiem, Daugavgrīvā tā svārstījās ap +13 grādiem, Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens iesila līdz +14, +18 grādiem, savukārt atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā ūdens temperatūra galvenokārt bija tuvu +10 grādiem.^[90]
• 16. jūnijs — karstākā diena kopš pērnā gada augusta, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, bet Daugavpilī un Rīgas lidostas apkārtnē gaiss sakarsa līdz +29 grādiem.^[91][92]
• 17. jūnijs — Latvijas teritorijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti, jūras piekrastē Kurzemē termometra stabiņš nepārsniedza +17, +18 grādus (Pāvilostā maksimālā gaisa temperatūra bija +17,6 °C) un vietām lija, tikmēr Daugavpilī gaiss sakarsa līdz +30,3 °C un pirmo reizi 2023. gada vasarā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādu atzīmi.^[93] Kopumā 6 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.^[94]
• 19. jūnijs — pēcpusdienā vietām, galvenokārt valsts dienvidos, Lietuvas robežas tuvumā, veidojās pērkona negaisi, atnesot lokālas, bet stipras lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu.^[95] Spēcīgākais negaiss vakarā plosījās Jelgavā, kur intensīvs lietus īsā laikā applūdināja ielas un bija sakrituši koki uz braucamās daļas, apgrūtinot satiksmi pilsētā.^[96] Negaisa laikā Jelgavā un tās apkārtnē nolija 22-34 mm jeb aptuveni 30-45% no mēneša normas.^[97]
• 22. jūnijs — Rīgā gaisa temperatūra naktī nenoslīdēja zem +19,6 grādiem,^[98] pēc 8 no rīta, galvaspilsētā sāka līt lietus un minimālā gaisa temperatūra tika sasniegta stundā pēc desmitiem, +19,2 °C.
• 25. jūnijs — rietumu un centralājā daļā, kā arī vietām valsts austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi, atnesot līdzi krusu, lietusgāzes un brāzmainu vēju.^[99] Stiprākās pērkona lietusgāzes tika novērotas Tukuma un Dobeles apkārtnē, savukārt Kandavā negaisa laikā tika reģistrēta lielgraudu krusa.^[100]

• 28. jūnijs — dienas vidū Kurzemes rietumu piekrastē izveidojās gubu-lietus mākoņi, tika reģistrēta mēreni intensīva zibeņošana, stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un krusa.^[101] Negaiss Liepājas apkārtnē atnesa krusu un spēcīgu lietu, intensīvo nokrišņu dēļ Liepājā tika applūdinātas vairākas ielas.^[102] Kamēr Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā, kas atrodas pie pilsētas dienvidu robežas, nolija vien 3,8 mm, pilsētas centrā neoficiāla novērojumu stacija fiksēja 26 mm nokrišņu, kas ir puse no mēneša klimatiskās normas.^[103]

• 3. jūlijs — ciklona dēļ daudzviet pūta stiprs dienvidrietumu vējš, kas brīžiem lietus mākoņu ietekmē pastiprinājās vēl vairāk. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas jūras piekrastē, Liepājā pie ostas — 21 m/s, bet Ventspilī — 22 m/s, Rīgā vējš brāzmās sasniedza 18-19 m/s.^[104] Vēja dēļ pēcpusdienā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 2200 "Sadales tīkla" klientu, un līdz vakaram tika saņemti 66 izsaukumi visā valstī par stipro vēja plūsmu rezultātā nolūzušiem kokiem.^[105]
• 4. jūlijs — atmosfēras frontei šķērsojot valsts teritoriju, pāri virzījās nokrišņu zona, vietām atnesot intensīvu lietu, kura laikā, pārsvarā Kurzemē, gaiss atdzisa līdz +12 grādiem.^[106] Tāpat tika reģistrētas krasas vēja brāzmas līdz 15-17 m/s, bet jūras piekrastē — pat pārsniedzot 20 m/s.^[107]
• 6. jūlijs — gar austrumu rajoniem, it sevišķi Latgali, virzījās gubu-lietus mākoņi, nesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu.^[108] Gaisa temperatūra svārstījās no +18 grādiem Liepājas ostā līdz +28 grādiem Madonā.^[109]
• 11. jūlijs — trijās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā (+4,8 °C), Alūksnē gaiss atdzisa līdz +6,8 °C, Dagdā — līdz +7,5 °C.^[110] Savukārt Jēkabpilī ar +6,4 °C atkārtots 1965. gada 11. jūlijā reģistrētais rekords, bet Mērsragā, gaisam atdziestot līdz +7,0 °C, atkārtots 1900. gada rekords.^[111]
• 12. jūlijs — Bauskā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, naktī termometra stabiņam noslīdot līdz +6,9 °C.^[112]

• 16. jūlijs — siltā ciklona ietekmē teju visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un ļoti sutīgs laiks, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26, +31 grādam, izņemot Kolku, kur maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +24,4 °C. Karstākais laiks bija Dobelē, kur gaiss sakarsa līdz +32,1 °C, bet trijās novērojumu stacijās (Stende, Pāvilosta, Rucava) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Sākot ar pēcpusdienu valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet, īpaši valsts centrālajā daļā, atnesot pērkona negaisu, lokāli stipras lietusgāzes un brāzmainu vēju.^[113]
• 20. jūlijs — dzestrs rīts: gaisa temperatūra Madonā noslīdēja līdz +7 grādiem, un tikai piekrastē tā pārsniedza +12 grādus.^[114]
• 21. jūlijs — izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra saullēktā noslīdēja līdz +5 grādiem, šeit tika uzstādīts jauns 21. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Citviet valstī termometra stabiņš svārstījās ap +6, +11 grādiem, piekrastē līdz +16 grādiem.^[115]
• 23. jūlijs — plašai nokrišņu zonai šķērsojot lielu Latvijas daļu, vietām stipri lija, nokrišņu daudzums Liepājā sasniedza 29 mm piecu tundu laikā jeb 45% no mēneša normas.^[116] Otrais lielākais lietus daudzums tika reģistrēts Jelgavas novērojumu stacijā Staļģenē — 23,5 mm. Saldū nolija 20 mm, bet Rīgā līdz vakarpusei nolija 8 mm.^[117]
• 25. jūlijs — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet valsts rietumu un centralājā daļā tika reģistrētas stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos kopā ar pērkona negaisu. Naktī visvairāk lija valsts rietumos — Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, dienas gaitā vietām stipri lija visos reģionos.^[118][119]
• 26. jūlijs — vakarā daļu Rīgas un Jūrmalas, kā arī dažus Pierīgas novadus skāra stipra lietusgāze. Piņķos tika fiksēti 17 mm nokrišņu, savukārt Jūrmalā spēcīgais lietus vietām applūdināja ielas.^[120][121]
• 30. jūlijs — deviņu stundu laikā Liepājas meteoroloģisko novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 22,3 mm, bet Rucavā — 13,3 mm.^[122]
• 31. jūlijs — ap pusdienlaiku Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumu daļā tika reģistrētas lietusgāzes ar pērkona negaisu un vietām arī brāzmainu vēju. Zīlānu novērojumu stacijā Jēkabpilī nokrišņu daudzums sasniedza 23 mm.^[123]

• 1. augusts — naktī daudzviet Kurzemē un citos reģionos, kā arī dienas laikā vietām stipri lija, līdz plkst. 5.00 stiprākais lietus skāra Liepāju, kur nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm jeb 40% no mēneša normas, arī dienvidu vēja brāzmas līdz 15 m/s, bet diennakts laikā Liepājā nolija 41,5 mm jeb 54% no visa mēneša normas.^[124][125]
• 3. augusts — pāri valsts lielākajai daļai virzījās nokrišņu zona, rietumu un centrālajos rajonos, vietām arī austrumos, atnesot lietusgāzes ar pērkona negaisu un brāzmainu vēju.^[126] Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgas centrā un Liepājas ostā — 19 m/s, Jelgavas novērojumu stacijā — līdz 18 m/s.^[127] Negaisa radīto seku dēļ pēcpusdienā tika saņemti 26 ziņojumi par postījumiem, 19 no izsaukumiem bija Rīgā un tās apkārtnē.^[128]
• 6. augusts:
  • Siltas atmosfēras frontes dēļ, naktī un no rīta daudzviet valstī tika reģistrētas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss.^[129] Nakts stundās visvairāk nolija Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās — attiecīgi 19,1 mm un 27,6 mm, bet no rīta, negaisu zonai sasniedzot valsts rietumus, ievērojams nokrišņu daudzums tika reģistrēts Liepājas NS (30,8 mm), Rucavas NS (25,6 mm) un Pāvilostas NS (20,1 mm).^[130]
  • Karstai gaisa masai no Melnās jūras sasniedzot Latviju, gandrīz visā teritorijā, izņemot atsevišķus reģionus Kurzemē, termometra stabiņš pārsniedza +30 grādus. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Jelgavā un Bauskā, kur gaiss sakarsa līdz +32,8 °C. Rucavas un Pāvilostas novērojumu stacijās, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +32,5 °C un +29,4 °C, tika uzstādīti jauni 6. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Jelgavā tika atkārtots līdzšinējais rekords. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +31,6 °C, bet Mērsragā un Kolkā nebija siltāks par +22, +24 grādiem.^[131]

• 7. augusts:
  • Tika aizvadīta jebkad siltākā nakts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Teju visā Latvijā tika piedzīvota tropiskā nakts, kad gaisa temperatūra nav zemākā par +20 grādiem. Termometra stabiņš Limbažu novada Skultē nenoslīdēja zemāk par +25,6 °C, tādējādi pārspējot pirms diviem gadiem uzstādīto rekordu, kad 2021. gada naktī uz 23. jūniju minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija +24,2 grādi. Pārējā valstī minimālā temperatūra bija no +19,1 grāda Kolkā līdz +25,1 grādam Rīgā.^{[132][133][134]}
  • Latvijā plosījās plaši un spēcīgi pērkona negaisi.^[135] No rīta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valsts rietumu un centrālajā daļā izsludināja sarkano brīdinājumu par ļoti bīstamu pērkona negaisu un stipru vētru, ļoti lielu krusu, intensīvām lietusgāzēm.^[136] Pirmie negaisa mākoņi priekšpusdienā izveidojās virs Zemgales un Kurzemes dienvidu daļas, spēcīgas pērkona lietusgāzes plosījās Dobeles, Tukuma, Tērvetes un Talsu apkārtnē, nesot plašus postījumus.^[137] Dobeles novadā Naudītē un Kroņaucē plosījās vētra ar lielgraudu krusu, daudzviet izsisti logi mājām un mašīnām, kā arī nogāzti vairāki desmiti koku. Vēlāk, ap diviem pēcpusdienā cits pērkona negaiss sasniedza Rīgu un tās apkārtni, applūdinot ielas un liekot veidoties transporta sastrēgumiem, vietām tika nogāzti arī koki.^[138] Vēlā pēcpusdienā un vakarpusē plašs negaiss aizvirzījās tālāk uz austrumiem, nesot daudz postījumus arī Madonas un Gulbenes apkārtnē. Kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz plkst. 18.00 saņēma vairāk nekā 300 izsaukumus, visvairāk — Rīgā un Latgalē, savukārt bez elektrības palika vairāki desmiti tūkstošu "Sadales tīkls" klientu. Spēcīgākās vēja brāzmas negaisa laikā tika reģistrētas Madonā — 30 m/s un Dobelē — 33 m/s, kas ir viens no lielākajiem vēja ātrumiem, kāds pēdējās desmitgadēs negaisa laikā Latvijā tika fiksēts.^[139] Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skultē — 33 mm, Rīgā — 30 mm, kā arī Dobelē un Bauskā — 29 mm.^[140]
  • Trijās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Ainažos (+33,0 °C), Zīlānos (+32,4 °C) un Dagdā (+31,3 °C), bet Skultē ar +32,1 °C tika atkārtots 2010. gada rekords.^[141]
• 8. augusts — līdz agram rītam nokrišņu daudzums Rīgas centrā nepilnas diennakts laikā sasniedza 63 mm jeb aptuveni 80% no mēneša normas. Daudz nokrišņu bija arī citviet, jo īpaši valsts centrālajos rajonos — Zvejniekciemā nokrišņu summa līdz pieciem rītā sasniedza 63 mm, Bauskā — 68 mm, Staļģenē — 60 mm, Dobelē — 55 mm. Nokrišņu daudzums Bauskā sasniedza aptuveni 110% no mēneša normas.^[142]
• 9. augusts — Madonas novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam noslīdot līdz +5,2 °C.^[143]
• 15. augusts — pūšot dienvidu, dienvidaustrumu, vietām arī dienvidrietumu vējam, iestājās ļoti silts, karsts laiks, gaiss lielā valsts daļā iesila līdz +26, +30 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra meteoroloģisko novērojumu tīklā bija Rucavā, +30,9 grādi.^[144] Tikmēr vakarā virs Kurzemes ziemeļu daļas izveidojās spēcīgs negaiss, kas vēlāk aizvirzījās uz Rīgas līci^[145] un Igauniju. Kolkā dažu stundu laikā nolija 52 mm, kas ir tuvu 70% no mēneša klimatiskās normas.^[146]
• 16. augusts:
  • Vietām Vidzemē un Rīgā tika aizvadīta tropiskā nakts, gaisa temperatūra nebija zemāka par +20 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra Ainažos sasniedza +21,2 °C, Daugavgrīvā +21,1 °C, Skultē +20,6 °C, bet Priekuļos un Rīgas centrā +20,4 °C.^[147]
  • Ar +34,4 °C Bauskā tika uzstādīts jauns nacionālais 16. augusta karstuma rekords, pārspējot 1939. gada 16. augustā uzstādīto rekordu, kad Rūjienā bija +33,2 grādi. Vienlaikus šī bija karstākā diena Latvijā vismaz pēdējo astoņu gadu laikā, jo iepriekš tik karsts pēdējo reizi bija 2015. gada 8. augustā, kad Piedrujā gaisa temperatūra sasniedza +35,1 grādu.^[148][149] Lielākajā valsts daļā gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, 16 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 novērojumu stacijās (Bauska, Dobele, Madona, Saldus) tika uzstādīti jauni dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 1 (Rīga) — atkārtots.^[150] Tāpat Bauskā tika uzstādīts arī visa mēneša rekords. Tikmēr daudzviet Kurzemē, īpaši piekrastē, bija krietni vēsāks, Ventspilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +23,7 grādiem, bet Kolkā — līdz +24,2 grādiem.
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +32,6 °C un tika uzstādīts galvaspilsētas jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 2010. gadā, kad bija +32,2 grādi.^[151]
• 17. augusts — karstums lielā daļā Latvijas bija atkāpies, savukārt Latgalē un Vidzemes austrumos tveice turpinājās. Divās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Gulbene, Daugavpils), turklāt Daugavpilī, termometra stabiņam sasniedzot +32,3 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 17. augusta karstuma rekords.^[152] Rēzeknes un Dagdas novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +31,2 °C un +31,1 °C.^[153]

• 18. augusts — gan naktī, gan arī dienā daudzviet Latvijā plosījās stipras pērkona lietusgāzes, nakts un rīta stundās intensīvi lija un zibeņoja Vidzemē, lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts no rīta Madonā — 45 mm jeb 66% no mēneša normas. Dienas vidū Rucavā negaisa laikā nolija 26 mm, savukārt vēlā pēcpusdienā un vakarā negaisi ar ļoti stiprām lietusgāzēm, brāzmainu vēju un lielgraudu krusu plosījās valsts centrālajos rajonos.^[154] Jelgavā un tās apkārtnē krita vairākus centimetrus lieli krusas graudi, Dobelē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, bet Rīgā negaiss applūdināja ielas.^[155] Negaiss Latvijas centrālajā daļā bez elektrības atstāja 10 000 "Sadales tīkls" klientu.^[156]
• 19. augusts — Cēsu novada Priekuļos naktī bija ilgstošas un intensīvas pērkona lietusgāzes, kopējais nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 100 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma jeb 118% no augusta normas.^[157] Otrais lielākais nokrišņu daudzums, kas kopš 18.08 pēcpusdienas tika reģistrēts valsts novērojumu stacijās, bija 51 mm Siguldā, Rīgas centrā tas sasniedza 26 mm.^[158]
• 24. augusts — gubu-lietus mākoņiem virzoties uz dienvidaustrumu pusi, daļā teritorijas tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes, lokāli ar pērkona negaisu. Vietām valsts centrālajos un austrumu rajonos stipri lija, Mērsraga novērojumu stacijā stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm.^[159]
• 28. augusts — nelielam, bet aktīvam ciklonam šķērsojot valsts rietumu un centrālo daļu, naktī un no rīta daudzviet stipri lija. Plkst. 9.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Jelgavā — 28,2 mm, Dobelē nolija 26,7 mm, Mērsragā 25,8 mm, Saldū 24,5 mm, Rīgā 19,1 mm. Vēlāk intensīvākie nokrišņi aizvirzījās uz valsts austrumiem.^[160]
• 30. augusts:
  • Rīta stundās Latvijā no Lietuvas ieradās plašs negaiss, tikpat kā visā valsts austrumu un centrālajā daļā stipri lija un intensīvi zibeņoja, vietām pūta arī brāzmains vējš. Nokrišņu daudzums līdz plkst. 9.00 atsevišķos rajonos, pārsvarā Vidzemē, sasniedza 20 mm.^{[161][162][163]}
  • Dienas laikā Latvijā īslaicīgi ieplūda karsta un mitra gaisa masa, Latgalē gaiss iesila līdz +28 grādiem, bet vēlā pēcpusdienā un vakarā lielā daļā Latgales un Vidzemes, kā arī Sēlijā plosījās pērkona negaisi ar spēcīgām lietusgāzēm, brāzmainu vēju, savukārt Daugavpils un Jēkabpils apkārtni, vietām arī citus reģionus, skāra lielgraudu krusa.^[164] Negaiss daudzviet nesa postījumus, smagāk cieta Gulbenes un Jēkabpils novads, kur tika gāzti koki, bojāti jumti, lielgraudu krusa sabojāja dažas automašīnas un māju jumtus, savukārt pamatīgā lietus dēļ vietām grants ceļos veidojās izskalojumi.^[165] Daugavpilī negaiss atnesa lielu nokrišņu daudzumu, vienas stundas laikā nolija 37,6 mm.^[166] Pēc plkst. 22 negaiss Latgalē sāka nest arī postošas vēja brāzmas, Dagdas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika fiksētas brāzmas līdz 22 m/s, Gulbenē 23 m/s, Rēzeknē 19 m/s. Ap plkst. 23 negaisa dēļ bez elektrības Latvijā bija palikuši ap 15 000 "Sadales tīkls" klientu, lielākā daļa no tiem Latgalē.^[167]
• 31. augusts — valsts austrumu daļu naktī šķērsoja plaša negaisu zona, kas vietām nesa ļoti stiprus nokrišņus, krasas vēja brāzmas un krusu. Visvairāk nolija Zosēnos, kur nokrišņu daudzums sasniedza 42,5 mm.^[168] Vakarpusē jauni pērkona negaisi plosījās Latgalē, lokāli tika reģistrēta vētra, kas nogāza kokus Rēzeknes novadā ceļa Rēzekne-Daugavpils posmā pie pagrieziena uz Feimaņiem.^[169] Savukārt Preiļu novada Jaunaglonā viesulis postīja ēkas.^[170]

• 2. septembris — diennakts gaitā, it īpaši Kurzemē, brīžiem stipri lija, visvairāk Liepājā un Rucavā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 36-37 mm.^[171]
• 7. septembris — rīta agrumā tika fiksēta zemākā gaisa temperatūra kopš vasaras sākuma.^[172] Zosēnu novērojumu stacijā gaiss atdzisa līdz +3,4 °C, Madonā līdz +4,0 °C, bet Rēzeknē un Alūksnē līdz +4,7 °C. Vietām sabiezēja migla, dažviet pie Daugavas un Lielupes redzamība nepārsniedza 200 metrus.^[173]
• 10. septembris — gaisa temperatūra visā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā pārsniedza +20 grādus. Siltākā diena tika piedzīvota valsts centrālajos rajonos, Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26 grādiem.^[174]
• 12. septembris:
  • Vasarīgi silta un saulaina diena, līdz ar to 17 novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaiss iesila līdz +23, +26 grādiem, bet Bauskā termometra stabiņš sasniedza +26,8 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 12. septembra siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1948. gadā, kad Pāvilostā gaiss iesila līdz +26,4 grādiem.^[175][176]
  • Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25,6 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1969. gadā, kad galvaspilsētā termometra stabiņš sasniedza +24,9 grādus.^[177]
• 13. septembris:
  • Latvijā tika piedzīvots siltākais 13. septembris meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Dobelē, +27,6 °C.^[178][179] Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1955. gadā Daugavpilī, kur bija +25,6 grādi.^[180] Kopumā jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 19 novērojumu stacijās, turklāt Dobelē, Gulbenē un Zīlānos tika pārspēti arī septembra 2. dekādes rekordi. +27 grādu atzīme tika pārsniegta ne tikai Dobelē, bet arī Bauskas un Jelgavas novērojumu stacijā.^[181]
  • Rīgā termometra stabiņš pēcpusdienā sasniedza +26,2 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 1947. gadā, kad bija +24,8 grādi.^[182]
• 14. septembris — zema spiediena centram šķērsojot valsts teritoriju, naktī, īpaši daudzviet Kurzemē, spēcīgi lija un zibeņoja, bet uz rīta pusi aiz aukstās frontes sāka pastiprināties vējš.^[183] Visvairāk nakts laikā nolija Kolkā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 44,1 mm, Mērsragā 29,9 mm, bet Ventspilī 22,7 mm. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī — 18 m/s, Ainažos un Kolkā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 14 m/s.^[184]
• 16. septembris — dažviet, sevišķi Vidzemes augstienē naktī gaiss atdzisa līdz +2, +3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonas un Zosēnu novērojumu stacijās, attiecīgi +2,0 °C un +2,5 °C. Visā teritorijā termometra stabiņš noslīdēja zem +10 grādiem, neskaitot piekrastes rajonus, Ventspili, Daugavgrīvu, tostarp arī Rīgas centru.^[185]
• 21. septembris — Liepājā, Rucavā un Dagdā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +22, +24 grādiem (attiecīgi +24,5 °C, +24,1 °C un +22,0 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt Liepājā tika pārspēts arī mēneša trešās dekādes rekords.^[186]
• 22. septembris:
  • Visās meteoroloģisko novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Priekuļus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, siltākais laiks valdīja valsts dienvidu daļā, Bauskā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +26,4 °C, līdz ar to tika pārspēts nacionālais siltuma rekords.^[187] Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija +24,3 grādi 1989. gadā Priekuļos. Tie ir vēlākie +26 grādi, kas ir novēroti Latvijā. Tāpat četrās novērojumu stacijās (Rucava, Dobele, Liepāja, Dagda) tika pārspēti septembra trešās dekādes siltuma rekordi.^[188]
  • Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +25,0 °C, tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2020. gadā, kad bija +22,4 grādi.^[189]

• 24. septembris — naktī austrumu rajonus, dienu iepriekš arī pārējo valsti no rietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, nesot nokrišņus visā valstī, brīžiem lija stipri. Diennakts laikā nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 52 mm jeb 94% no mēneša normas, 37 mm no kopējā nokrišņu daudzuma Daugavpilī nolija vienā stundā ap pusnakti. Otrais lielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika reģistrēts Rēzeknē — 42 mm jeb 76% no mēneša normas, Alūksnē nolija 30,5 mm, Gulbenē — 34,5 mm.^[190][191]
• 26. septembris — rīts lielā daļā valsts bija dzestrs, Madonā un Zosēnos tika reģistrēta zemākā gaisa temperatūra, +2,4 °C, Latgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +3 grādiem. Teju visā Latvijā bija vēsāks par +10 grādiem, vienīgi Ainažos gaisa temperatūra sasniedza +10,5 °C.^[192]
• 27. septembris — piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās Bauskā, +24,8 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+23,6 °C), Zīlānos (+23,9 °C), Madonā (+22,6 °C) un Priekuļos (+22,6 °C).^[193]
• 28. septembris:
  • Tika uzstādīts jauns Latvijas siltuma rekords — Bauskā ar +25,6 °C, iepriekš siltākais laiks šajā datumā tika fiksēts 1981. gadā, kad Pāvilostā bija +24,2 grādi. Teju visā valstī tika laboti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bez siltuma rekordiem palika tikai Kolka, Liepāja un Ainaži.^[194][195]
  • Rīgā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +24,6 °C, tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1981. gadā, kad bija +23,3 grādi.^[196]
• 29. septembris — Latvijā tika pārspēts vairāk nekā 130 gadus sens nacionālais siltuma rekords, Bauskā termometra stabiņam paaugstinoties līdz +24,5 °C. Iepriekšējais siltākais 29. septembris bija 1892. gadā Rīgā, kad gaiss iesila līdz +23,7 grādiem. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti 18 novērojumu stacijās.^[197][198]

• 3. oktobris — dažās vietās, pārsvarā valsts dienvidu rajonos tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti Rucavas, Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Pāvilostas novērojumu stacijās, savukārt Daugavpilī, termometra stabiņam sasniedzot +20,9 °C, tika atkārtots 1999. gada rekords. Vissiltāks bija Jelgavā (+21,5 °C) un Rucavā (+21,6 °C), atkārtojot nacionālo 3. oktobra siltuma rekordu.^[199][200]
• 4. oktobris — aktīvs ciklons šķērsoja valsts teritoriju, pūta rietumu, ziemeļrietumu vējš, nesot stipras vēja brāzmas, pirms tām arī siltu gaisa masu.^[201] Ap pusnakti gaisa temperatūra vēl bija ap +17, +19 grādiem, nakts gaitā pastiprinoties vējam, kļuva vēsāks. Spēcīgākās vēja brāzmas no rīta tika reģistrētas Liepājas ostā — 24,3 m/s un Rīgā — 23 m/s. Vēja dēļ paaugstinājās ūdens līmenis Daugavā, vietām tika reģistrēti lokāli postījumi.^[202]
• 5. oktobris — Baltijas jūrā strauji attīstījās aktīvs ciklons, valdīja vējains un lietains laiks, brīžiem lija stipri. Dienā stiprākās vēja brāzmas bija Kurzemes piekrastē, Liepājā pie ostas vējš brāzmās pastiprinājās līdz 23,8 m/s, Ventspilī līdz 24,4 m/s, vakarpusē stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš pūta arī Rīgas līča piekrastē, tostarp arī Rīgā. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā (35,0 mm) un Kolkā (36,6 mm).^[203]
• 7.—8. oktobris — Latvijas teritorijā plosījās pirmā rudens vētra. Virs Atlantijas okeāna izveidojās aktīvs ciklons, kas, šķērsojot Skandināviju, virzījās uz austrumiem, sasniedzot Latviju. Vējš sāka pieņemties spēkā jau naktī uz 07.10 un dienā (līdz plkst. 13) stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas jūras piekrastē — līdz 20-23 m/s, bet līdz pusnaktij spēcīgākais vējš bija Ventspilī — līdz 28 m/s, Daugavgrīvā — 27 m/s un Ainažos — 26 m/s.^[204] Vakarā, ap plkst 22.30 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 44 000 "Sadales tīkls" klientu, lielākie elektroapgādes traucējumi bija Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā.^[205] Naktī uz 08.10 vēja brāzmas teju visā piekrastē pārsniedza 20 m/s, tostarp Rīgas centrā 24,2 m/s, Ventspilī 27,8 m/s un Daugavgrīvā 29 m/s, savukārt dienas vidū Ventspils ostā vējš sasniedza savu lielāko ātrumu — 30 m/s.^[206][207] Kopumā divās dienās tika saņemti vairāki simti izsaukumu, lūzušu koku dēļ, visvairāk izsaukumu tika saņemti no Rīgas un Pierīgas. Daudzviet vētra nolauza kokus uz ceļiem, auto, mājām un elektrolīnijām, īpaši daudz postījumu bija Rīgā un tās apkārtnē, tāpat galvaspilsētā un vietām citviet piekrastes rajonos tika reģistrēti vējuzplūdi. Līdz 08.10 vakaram vēl daži tūkstoši "Sadales tīkls" klientu palika bez elektrības.^[208]

• 8. oktobris — valsts austrumu rajonos naktī un no rīta tika reģistrēts pirmais sniegs. No LVĢMC stacijām snigšana tika novērota Priekuļos, Zosēnos, Madonā, Skrīveros, Jēkabpilī un Daugavpilī. Aculiecinieki ziņoja, ka neliela slapja sniega kārtiņa izveidojās dažviet Vidzemes augstienē, kā arī Sēlijā — Jēkabpils novadā. Savukārt daudzviet Rīgas un Jūrmalas apkārtnē, kā arī Zemgalē zemi baltu noklāja krusa, kas naktī un rīta stundās dažviet bija ļoti stipra. Vietām bija arī pērkona negaiss.^[209][210]
• 9. oktobris — pirmo reizi 2023. gadā rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja zem nulles, agri no rīta Alūksnē gaiss atdzisa līdz –0,5 °C, Rēzeknē termometra stabiņš noslīdēja līdz –0,4 °C. Ap nulli temperatūra svārstījās arī vietām citviet Latgalē.^[211]
• 14. oktobris — līdz ar brāzmainu rietumu, dienvidrietumu vēju, īslaicīgi ieplūda ļoti siltas gaisa masas, nakts gaitā un agrā rītā visā valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Termometra stabiņš lielākajā Latvijas daļā sasniedza +15, +18 grādus, pēcpusdienā valsts dienvidaustrumos gaiss iesila līdz +19 grādiem, bet Daugavpilī pat līdz +20,4 °C.^[212] Tika labots ne tikai 14. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet arī mēneša otrās dekādes rekords. Līdzīgi rekordi tika laboti Dagdā, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +19,1 °C, vēl viens maksimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts Mērsragā (+17,6 °C).^[213]
• 16. oktobris — virs Latvijas veidojoties gubu-lietus mākoņiem, īslaicīgi, vietām stipri lija, dažviet tika reģistrēts pērkona negaiss un krusa.^[214]
• 19. oktobris — skaidrākās debesīs daudzviet naktī un no rīta valdīja sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Talsu novada Stendē, kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.^[215] Dažviet Vidzemē un Latgalē, dienā arī Rīgas līča piekrastē un tālākās teritorijās no tām nedaudz sniga, taču būtiska sniega kārta neizveidojās.^[216][217]
• 21. oktobris — plaša lietus zona no dienvidrietumiem šķērsoja Latviju, dienas otrajā pusē nesot stiprus nokrišņus, bet daļā Vidzemes vakarā tika reģistrēts slapjš sniegs, vietām izveidojās plāna sniega kārta.^[218]
• 23. oktobris — Latgales dienvidos naktī ilgstoši un stipri lija, vietām nokrišņu daudzums sasniedza 80% no visa mēneša klimatiskās normas. Visvairāk nolija Daugavpilī, kur nakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 48,2 mm. Dagdas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 28,8 mm, Sīļos 23,8 mm, Rēzeknē 22,0 mm.^[219][220]
• 26. oktobris — caur lielāko valsts teritorijas daļu virzījās mazkustīga nokrišņu zona, lielākoties nesot slapju sniegu un sniegu. Daudzviet, īpaši valsts austrumu rajonos, izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta, Daugavpils apkārtnē no rīta, pēcpusdienā arī Augšdaugavas un Krāslavas novadā bija pāris centimetrus neliela sniega sega, citviet sniegs bija plānāks vai arī tā nebija nemaz. Rīgā tika reģistrēts pirmais slapjais sniegs rudens/ziemas sezonā, bet sniega kārta galvaspilsētā neveidojās.^[221]
• 27. oktobris — no rīta daudzviet austrumu daļā zemi klāja neliela sniega kārta, biezākais sniegs bija Latgales dienvidaustrumos, Krāslavas novadā, tostarp Piedrujā, kur sniega segas biezums sasniedza 8-10 cm. Temperatūrai svārstoties ap nulli, valsts austrumos tika reģistrēta arī atkala.^[222][223]
• 30. oktobris — naktī vairākās vietās uzsniga neliela sniega kārta, vēlāk sniegs pārgāja lietū, līdz ar nokrišņu zonu kļuva siltāks. Dienas vidū Alūksnē gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu, tikmēr Daugavpilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +13 grādiem.^[224][225]
• 31. oktobris — vakarā teju visā Latvijā gaiss iesila līdz +11, +14 grādiem, 11 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gaisa temperatūra bija no +11,5 °C Ventspilī līdz +14,7 °C Daugavpilī.^[226]

• 4. novembris — spēcīga ciklona "Kiaran" paliekas, kas plosījās Rietumeiropā, sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot nokrišņus un brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju. Pieņemties spēkā vējš pakāpeniski sāka nakts laikā un savu kulmināciju sasniedza dienas vidū, kad reģistrētas visstiprākās vēja brāzmas. Kurzemes piekrastē un vietām iekšzemē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī un Liepājā — 23 m/s, Liepājas ostā pat 27 m/s.^[227] Rīgas centrā dienas vidū vēja brāzmas sasniedza 21 m/s, līdzīgs vējš bija arī Daugavgrīvas novērojumu stacijā.^[228]
• 11. novembris — bieza mākoņu sega pārklāja debesis, bija apmācies laiks un daudzviet lija, vietām tika reģistrēti ilgstoši nokrišņi.^[229]
• 13. novembris — daudzviet Latvijā, tostarp arī Rīgā ilgstoši lija, savukārt valsts ziemeļaustrumu daļā, temperatūrai svārstoties ap nulli, sniga; Alūksnē un vietām citviet izveidojās neliela sniega kārta.^[230][231]
• 17. novembris — lielā valsts teritorijā sākās meteoroloģiskā ziema (tas notiek, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli). Daļā valsts meteoroloģiskā ziema iestājās 16. novembrī, bet Alūksnē — jau 25. oktobrī.^[232]
• 21. novembris — aukstākā nakts kopš marta, termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Strenču pusē un Veclaicenes pagastā. Lielākajā valsts daļā no rīta bija vēsāks par −5 grādiem, piekrastes rajonos par kādu grādu siltāks.^[233]
• 23. novembris — plašam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, naktī daudzviet sniga un puteņoja, līdz ar to tika novērots pirmais sniegputenis rudens-ziemas sezonā. Izveidojās pirmā bieza sniega sega, no rīta biezākais sniegs tika reģistrēts Siguldā un Skrīveros — 13 cm, Sīļos — 11 cm.^[234] Citviet valstī zemi klāja 1—9 cm bieza sniega sega, savukārt Kurzemē jau nakts gaitā sniegs pārgāja lietū un būtiska sniega kārta neveidojās.^[235] Spēkā pieņēmās dienvidu-dienvidrietumu vējš, brāzmās sasniedzot 15—19 m/s, piekrastē vairāk par 20 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā (pie ostas) — 28,9 m/s un Ventspilī — 30,8 m/s.^[236]

• 26. novembris:
  • Līča efekta ietekmē naktī, galvenokārt valsts centrālajos rajonos sniga, brīžiem stipri, nakts laikā Kalnciemā sniega sega pieauga par 12 cm, no rīta sniega segas biezums sasniedza 20 cm. Līdzīga sniega sega tika reģistrēta arī Sīļos un Dagdā, bet biezākais sniegs tika fiksēts Piedrujas novērojumu stacijā — 22 cm. Rīgā agrā rītā zemi klāja 4 cm bieza sniega kārta.^[237]
  • Debesīm skaidrojoties, naktī un no rīta Saldū un Stendē, vēlā vakarā arī Jelgavā un Rucavā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Ap pusnakti Saldū termometra stabiņš noslīdēja līdz –13,4 °C, bet Stendē saullēktā gaiss atdzisa –14,1 °C. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –14,7 °C, bet Rucavā termometra stabiņš noslīdēja līdz –10,8 °C.^[238][239]
• 30. novembris — intensīvas snigšanas dēļ, kas naktī tika reģistrēta lielā Latvijas daļā, sniega segas biezums palielinājās par 4–9 cm, bet centrālajos rajonos pat par 10–15 cm.^[240] Rīgas centrā no rīta sniega segas biezums sasniedza 23 cm, tā bija biezākā sniega sega galvaspilsētā kopš 2021. gada decembra.^[241] Kopumā valstī biezākā sniega sega tika novērota Dagdā, kur plkst. 7.00 sniega segas biezums sasniedza 28 cm, Piedrujā un Sīļos — 26 cm. Snigšana vietām turpinājās arī dienā.^[242]

• 2. decembris — sniega segas biezums Rīgā naktī sasniedza 30 cm, kļūstot par biezāko sniega segu galvaspilsētā kopš 2011. gada janvāra. Tikpat daudz sniega bija arī vietām Latvijas austrumu rajonos.^[243]
• 7. decembris — turpinoties salam, daudzās upēs pastiprinājās ledus veidošanās un vižņu iešana, vairākos upju posmos palielinājās sablīvējumi un ūdens līmeņa svārstības. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās bija no 3 cm Kolkā līdz 27 cm Siguldā.^[244]
• 9. decembris — izklīstot mākoņiem, lielā daļā Vidzemes naktī tika reģistrēts mēreni stiprs sals, gaisa temperatūrai noslīdot zem –12 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Alūksnē, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –15,7 °C; pārējā valstī gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem.^[245]

• 14. decembris — rītā daudzviet tika reģistrēta dūmaka un migla, Bauskas un Skrīveru novērojumu stacijās naktī redzamība īslaicīgi pazeminājās līdz 140-160 metriem. Gaisā palielinoties cieto daļiņu PM10 un PM2,5 koncentrācijai, vairākās vietās bija slikta gaisa kvalitāte.^[246]
• 17. decembris:
  • Visā Latvijā iestājās atkusnis, nakts laikā valsts teritorijā termometra stabiņš paaugstinājās virs nulles. Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra pārsniedza +5 grādu atzīmi, bet Liepājā gaiss iesila līdz +7,4 °C, un tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā.^[247][248]
  • Pusdienlaikā straujas sniega kušanas rezultātā meteoroloģisko laikapstākļu dēļ tika traucēta elektroapgāde ap 1000 "Sadales tīkls" klientiem. Lielākais elektrības atslēgums tika reģistrēts Jelgavā, tāpat aptuveni 100 elektrības atslēgumi tika fiksēti Ziemeļvidzemē, Valkas un Valmieras pusē, kur bija sakrājies lielākais sniega apjoms.^[249]
• 22. decembris — Kurzemē un valsts centrālajos rajonos nakts laikā tika reģistrēts gan lietus, gan sniegs, savukārt valsts austrumu daļā sniga, brīžiem stipri. Daudzviet austrumu rajonos no jauna izveidojās sniega kārta, no rīta Alūksnē sniega segas biezums sasniedza 8 cm.^[250]
• 25. decembris — tika sagaidīts balts Ziemassvētku rīts — lielāko valsts teritoriju zemi klāja sniegs, jo naktī Latviju šķērsoja nokrišņu zona un līdz rītam vietām sniega sega bija palielinājās par 5–9 cm. Biezākā sniega sega rītā tika reģistrēta Alūksnē un Siguldā, attiecīgi 12 cm un 13 cm, bet dienā ieplūstot siltākam gaisam, sniegs dāļēji nokusa.^[251]

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

• Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapas.^[252]
• Dati par Valku (Valgas novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.^[253]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".^[252]

Desmit lietainākās dienas Rīgā — diennaktis ar vislielāko nokrišņu daudzumu. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

• 38,2 mm — 7. augusts
• 27,3 mm — 8. augusts
• 26,1 mm — 18. augusts
• 22,3 mm — 31. augusts
• 22,0 mm — 28. augusts
• 17,4 mm — 2. janvāris
• 16,1 mm — 1. janvāris
• 15,9 mm — 13. novembris
• 14,9 mm — 30. novembris
• 14,7 mm — 24. augusts

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2023. gads Latvijā

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)

s d l Laikapstākļi Latvijā 1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024