|
Aizputes virspilskunga iecirknis  Aizputes virspilskunga iecirknis (vācu: Oberhauptmannschaft Hasenpoth) bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām. 1841. gadā Aizputes virspilskunga tiesā atradās 138 privātmuižas, 24 kroņa muižas un sešas mežniecības. To dēvēja arī par Aizputes apriņķi (Hasenpotischer Kreis).[1] Mūsdienās Aizputes virspilskunga tiesas teritorijā atrodas Liepājas pilsēta un Dienvidkurzemes novads, bet Alsungas pagasts ietilpst Kuldīgas novadā un Jūrkalnes pagasts Ventspils novadā. IzveidePēc pievienošanas Krievijas impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas līdz 1818. gadam abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu. Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas administratīvās reformas Piltenes apgabala dienvidu daļas savienoja ar no bijušās hercogvalsts Kuldīgas virspilskunga tiesas atdalīto Ordeņa-Aizputes un Alsungas draudzes novadiem, izveidojot jaunu Aizputes pilskunga iecirkni. To apvienojot ar Grobiņas pilskunga iecirkni, izveidoja Aizputes virspilskunga iecirkni.[2] Aizputē atradās Kurzemes guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļauta virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. Tā bija sadalīta divos pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft) ar vietējo policiju, kuru pārvaldes iestādes atradās Aizputes un Grobiņas pilsētās. Administratīvais iedalījums (1841)
Likvidēšana1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos. Atsauces
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
