Palanga

Palanga
Palanga;
	Pilsētas pašvaldība
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Neformālais nosaukums: Vasaros sostinė (Vasaras galvaspilsēta)
	PalangaAtrašanās vieta Lietuvā
	Koordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°EKoordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°E
Valsts	Lietuva
Etnogrāfiskais reģions	Žemaitija
Pašvaldība	Palangas pilsēta pašvaldība
Pirmoreiz minēta	1161
Pilsētas tiesības	1791
Seņūnijas	Sventāja, Būtiņģe
Platība
• Kopējā	79 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	18 132
• blīvums	223/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.palanga.lt
	Palanga Vikikrātuvē

Palanga (lietuviešu: Palanga, žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kūrortpilsēta.^[2] Pilsētas daļas ietilpst — Palanga, Sventāja un Būtiņģe, atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā — LT-00001).

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam Palangas apvidus ietilpa kuršu Megavas zemē. Pēc Kursas sadalīšanas 1253. gadā to ieguva Livonijas ordenis. Līdz 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp žemaišiem un Vācu ordeni. Pēc 1422. gada Melnas līguma to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalsts. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karaspēks ieņēma un izpostīja Palangas ostu, vēlāk lietuvieši to atguva. Pilsētas tiesības no 1791. gada.^[3]

Pēc 1795. gada Polijas dalīšanas Palanga nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 1819. gadā Palangas pagastu pievienoja Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķim, rezultātā Kurzemei bija 6,4 km gara robeža ar Prūsijas Karalisti, vēlāk Vācijas Impēriju. Pulkvedis Mihaels Tiškevičs (1761–1839) 1824. gadā nopirka Palangas muižu, viņa mazdēls Fēlikss Tiškevičs (1870–1932) 1897. gadā Palangā uzcēla neoklasicisma stila pili (arhitekts Francis Švehtens). 19. gadsimta beigās Palangas proģimnāzijā mācījās Antans Smetona. Latvijas brīvības cīņu beigās Latvijas armija atbrīvoja Palangu no bermontiešiem un netālu no tās atradās Latvijas—Vācijas robeža. Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas—Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km²) pievienoja Lietuvai,^[4] tomēr vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu, bet Palangu lietuvieši pārsvarā izmantoja kā jūrmalas peldvietu. 1881. gadā Palangā dzīvoja ap 1600 iedzīvotāju, 1897. gadā ap 2000, 1926. gadā ap 2000 iedzīvotāju, no kuriem liela daļa bija latvieši.^[3]^[5] 1998. gadā pilsētas ziemeļu daļā — Būtiņģē tika atklāts Būtiņģes naftas termināls.

Daba un ģeogrāfija

Caur pilsētu uz rietumiem plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēts 10 tiltu un tiltiņu. Pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra, šeit atrodas pilsētas pludmale. Palangas austrumos atrodas „Pavėsio” ģimenes dārziņi. Dienvidu nomalē atrodas Nemirseta ar etnogrāfisko Anaišu kapsētu. Klaipēdas virzienā uzbūvētas kājāmgājēju un riteņbraucēju takas. Palangā atrodas arī hipodroms.

Jūras krastā izveidots Birutes parks, jo atbilstoši leģendām, te Birutas kalniņā apbedīta Lietuvas dižkunigaiša Ķestuta sieva un Vitauta Dižā māte Biruta. Viņai te arī uzstādīts bronzas piemineklis. Parkā atrodas Palangas botāniskais dārzs, pils, kas piederējusi grāfiem Tiškēvičiem. Pilī izvietots Palangas Dzintara muzejs. Palangas vizītkarte ir arī 1960. gadā uzstādītā Roberta Antiņa (Robertas Antinis) skulptūra "Egle zalkšu karaliene". Autors dzimis 1898. gadā Kaldabruņā Ilūkstes apriņķī, miris 1981. gadā Kauņā.

Transports

Palangā ir iespējams nokļūt no Klaipēdas, Šauļiem un Liepājas. Palangai nav dzelzceļa savienojuma, bet starp Palangu, un Sventāju atrodas Palangas starptautiskā lidosta, kura nodrošina gaisa savienojumus ar Rīgu, Oslo un Kopenhāgenu.^[6]

Klimats

Kaut arī pilsētai raksturīgs jūras klimats (vējains un diezgan daudz nokrišņu), 1994. gada jūlijā un 2002. gada augustā nokrišņu pilsētā nebija vispār (0,0 mm).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits pa gadiem

gads	1823	1863	1867	1881	1897	1920	1959	1970	1979	1989	2001	2011
iedz.skaits	~800	1350	1414	1618	2419	1457	5685	8091	11980	17571	17623	15732

Tautības

gads	iedzīvotāju skaits	lietuvieši	krievi	latvieši	poļi	ukraiņi	baltkrievi	vācieši	ebreji	tatāri	armēņi	čigāni	pārējie	nezināmie
1863	1350	156	64	12	124	+krievi	+krievi	124	870	0	0	0	0	0
1881	1618	312	42	30	+lietuv.	+krievi	+krievi	112	1121	0	0	0	1	0
1920		1696^[7]		916^[7]
2001	17623	16574	480	220	42	104	53	19	11	7	17	0	14	82
2011	15732	14839	433	152	33	96	39	13	nez.	nez.	15	nez.	15	89