Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā
Arābu alfabēts (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة, abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu. Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā. Tas nozīmē, ka rakstot vārdu, katrs nākamais burts ir tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — vārda sākumam, vidum vai beigām, kā arī izolētā. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus. Uz arābu alfabētu bāzētu rakstību izmanto arī persiešu valoda, urdu, dari, daļēji kurdu valoda, azerbaidžāņu valoda, kazahu valoda un citas.
^b /p/ un /v/ var attēlot attiecīgi ar پ un ڤ/ڥ vai, ja nepieejams, ب un ف/ڢ tiek attiecīgi lietoti.
^c Arābu valodas runātājiem fonēmu /ɡ/ var attēlot, izmantojot dažādus burtus, atkarībā no lokālajiem dialektiem. ج parasti izmanto Ēģiptē, dažreiz arī Jemenā un Omānā. ق tiek lietots, kur tas lokālajos dialektos attēlo [ɡ]. ك vai غ tiek lietots, kur lokālajos dialektos /ɡ/ neeksistē. Citi burti, kā گ, ݣ vai ڨ arīdzan var būt izmantoti, bet tos neuzskata par arābu standarta burtiem. Līdzīgi, kur ج attēlos [ɡ], tas var būt arīdzan lietots, lai attēlotu /ʒ/~/d͡ʒ/ vai burts چ var būt izmantots Ēģiptē.
^dFā’ un qāf tradicionāli raksta Āfrikas ziemeļrietumos kā ڢ un ڧـ ـڧـ ـٯ, attiecīgi, pēdējais punkts ir pievienots tikai sākumburtam vai vārda vidū esošajam burtam.
^e Ēģiptē, Sudānā un dažreiz citās vietās Yā’ rakstot atsevišķi un vārda beigās gan rokrakstā, gan drukātajā tekstā vienmēr ir bez punktiem ى, padarot to tikai vārdā skaidri atšķiramu no ’alif maqṣūrah.
