Džērsija

Džērsijas beilifiste Bailiwick of Jersey franču: Bailliage de Jersey normandiešu: Bailliage dé Jèrri
Karogs Ģerbonis
Devīze:  franču: Dieu et Mon Droit ("Dievs un manas tiesības")
Himna:  God Save the King  (oficiālā) Island Home  (oficiālā)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Sentheljēra 49°11.401′N 2°06.600′W / 49.190017°N 2.110000°W / 49.190017; -2.110000
Valsts valodas		Angļu Franču
Valdība		Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
-	Hercogs	Čārlzs III Vindzors
Statuss		Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
-	Administratīvā atdalīšanās no kontinentālās Normandijas	1204
-	Atbrīvošanās no nacistiskās Vācijas okupācijas	1945. gada 9. maijs
Platība
-	Kopā	119,49 km² (227.)
-	Ūdens (%)	0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2021. gadā	103 267.[1] (182.)
-	Blīvums	859/km² (14.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$5,1 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$57 000
Valūta		Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla		GMT
-	Vasarā (DST)	(UTC+1)
Interneta domēns		.je
Tālsarunu kods		+44

Džērsija^[2] jeb Džersi^[3] (angļu: Jersey) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.

Džērsijas beilifiste (angļu: Bailiwick of Jersey, franču: Bailliage de Jersey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).

Romas impērijas laikā 3. gadsimtā saukta par Cēzara salu (Caesarea).^[3]

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normaņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Džērsiju un citām Kanāla salām.

Simtgadu kara laikā 1406. gadā franči nesekmīgi mēģināja iekarot salu.

17. gadsimtā vienu no angļu Ziemeļamerikas kolonijām nosauca par Jauno Džērsiju.

1781. gadā franči no jauna uzbruka salai, bet nespēja to ieņemt.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 1. maija līdz pat 1945. gada 9. maijam Džērsiju okupēja Vācija.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, Džērsija palika ārpus ES robežām.

Slavenākais salas iemītnieks ir dabas pētnieks un rakstnieks Džeralds Darels, Darela savvaļas parka (1959) un, uz tā bāzes, dibināta Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.

Džersijas sala ir 118,2 km² lielā un atrodas Lamanša jūras šaurumā, aptuveni 22,5 km attālumā no Kotentinas pussalas Normandijā, Francijā. Džersija ir lielākā no Normandijas salām.

Džersijas ekonomika balstās uz finanšu pakalpojumiem, tūrismu, internetu un lauksaimniecību. Uz salas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Galvenie lauksaimniecības produkti ir kartupeļi un piens.

Apmēram 50% Džersijas iedzīvotāju nav vietējie iedzīvotāji. 30% iedzīvotāju ir koncentrēti Sentheljērā, Džersijas vienīgajā pilsētā. No 88 000 iedzīvotāju 40% ir Džersijas-Normaniešu izcelsmes un 40% Lielbritānijas izcelsmes. Lielākās minoritāšu grupas ir briti, portugāļi (īpaši no Madeira), īri un poļi. Džersijā pastāv arī franču kopiena.

Lielākā daļa vietējo Džersijas iedzīvotāju uzskata sevi par britiem un novērtē īpašās attiecības starp Lielbritānijas kroni un Džersiju.

Džersija administratīvi ir sadalīta 12 apriņķos (angļu: parish):

1. Sentheljēra (St. Helier) — Džersijas galvaspilsēta, darījumu un tirdzniecības centrs, pats apdzīvotākais salas apriņķis.
2. Sentbrelade (St. Brelade) — aptver salas dienvidu un rietumu krastus.
3. Sentvena (St. Ouen) — viens no lielākajiem un interesantākajiem apriņķiem.
4. Sentmartina (St. Martin) — izceļas ar daudzām saimnieciska tipa arhitektoniskām celtnēm.
5. Sentmeri (St. Mary) — ziemeļdaļas un pats mazākais no visiem Džersijas apriņķiem.
6. Sentdžona (St. John) — vēsturisks apriņķis.
7. Triniti (Trinity) — slavenā Džersijas dzīvās dabas aizsardzības fonda dzimtene, kuru nodibināja Džeralds Darels.
8. Sentseivjēra (St. Saviour) — lepojas ar Džersijas slavenākās meitas Emīlijas Šarlotes le Bretones, vairāk zināmas kā Lillija Langtrija, apbedījumu.
9. Gruvilla (Grouville) — atrodas dienvidaustrumu salas daļā; austeru ieguves vieta.
10. Sentklementa (St. Clement) — dienvidaustrumu piekrastes apriņķis, visdīvainākā piekrastes daļa salā, kura ieguvusi nosaukumu "mēness ainava".
11. Sentlorenca (St. Lawrence) — apriņķis, kurš atrodas vistālāk no jūras.
12. Sentpītera (St. Peter)

Džērsijas nacionālās komandas piedalās kā atsevišķa valsts Nāciju Sadraudzības spēlēs un Salu spēlēs. 1997. gadā Džersijā notika 7. Salu spēles.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džērsija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas Aizjūras teritorijas Angilja Bermuda Britu Antarktiskā teritorija Britu Virdžīnas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Folklenda Salas Gibraltārs Indijas Okeāna Britu Teritorija Kaimanu Salas Montserrata Pitkērna Svētās Helēnas Sala1 Tērksas un Kaikosas Kroņa īpašumi Gērnsija Džērsija Mena Suverēnie bāzu areāli Akrotiri un Dekelija 1 iekļauj Debesbraukšanas salu, Gofa salu, Tristana da Kuņas salas