Gērnsija

Gērnsija Bailiwick of Guernsey Bailliage de Guernesey
Karogs Ģerbonis
Himna:  Sarnia Cherie  (oficiālā)
Galvaspilsēta		Sentpīterporta 49°27′N 2°33′W / 49.450°N 2.550°W / 49.450; -2.550
Valsts valodas		angļu valoda franču valoda
Valdība		Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
Platība
-	Kopā	78 km² (223)
-	Ūdens (%)	0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2016. gadā	67,334[1] (206)
-	Blīvums	844/km² (14)
Valūta		Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla		GMT (UTC0)
-	Vasarā (DST)	BST (UTC+1)
Interneta domēns		.gg
Tālsarunu kods		+44-1481

Gērnsija (angļu: Bailiwick of Guernsey, franču: bailliage de Guernesey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums. Pašas Gērnsijas salas, kas ir otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas, platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2016. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 67 334.^[1] Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija ir britu kronim tieši pakļauta teritorija (angļu: crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Apvienotās Karalistes daļa.

Salas nosaukums ir cēlies no senskandināvu gron(-s-)oy — "zaļā sala" vai no bretoņu guern - "alkšņa koks".^[2]

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normaņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Gērnsiju un citām Kanāla salām.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Gērnsijas salu bija okupējis Vācijas karaspēks.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, Gērnsija palika ārpus ES robežām.

Gērnsija ir otra lielākā (platība — 63 km²) sala no Normandijas salām. Gērnsijas kroņa īpašuma sastāvā papildus, neieskaitot pašu Gernsijas salu ir Aldernijas, Sarkas, Hermas, Jetu, Breku, Lihu, Burhu, Caskets, Ortak, Krevishon, Ūme salas un daudzas mazas neapdzīvotas saliņas un klintis. Visas teritorijas kopējā platība ir 78 km².

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gērnsija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas Aizjūras teritorijas Angilja Bermuda Britu Antarktiskā teritorija Britu Virdžīnas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Folklenda Salas Gibraltārs Indijas Okeāna Britu Teritorija Kaimanu Salas Montserrata Pitkērna Svētās Helēnas Sala1 Tērksas un Kaikosas Kroņa īpašumi Gērnsija Džērsija Mena Suverēnie bāzu areāli Akrotiri un Dekelija 1 iekļauj Debesbraukšanas salu, Gofa salu, Tristana da Kuņas salas