Šis raksts ir par Savas pieteku. Par citām jēdziena Drina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Drina
Drina	serbu: Дрина
Drina	bosniešu: Drina
Drinas kanjons pie Višegradas
izteka ieteka
Satekupes	Tara un Piva 43°20′25″N 18°50′22″E / 43.34028°N 18.83944°E / 43.34028; 18.83944
Ieteka	Sava 44°53′24″N 19°21′14″E / 44.89000°N 19.35389°E / 44.89000; 19.35389Koordinātas: 44°53′24″N 19°21′14″E / 44.89000°N 19.35389°E / 44.89000; 19.35389
Baseina valstis	Bosnija un Hercegovina  Serbija  Melnkalne
Caurteces valstis	Bosnija un Hercegovina  Serbija
Garums	346 km
Baseina platība	19570 km²
Drina Vikikrātuvē

Drina (bosniešu: Drina, serbu: Дрина) ir 346 km gara upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, kas veido lielu daļu no abu valstu robežas. Tā ir garākā Savas pieteka un garākā karsta upe Dināru Alpos. Tā pieder pie Donavas baseina. Upes nosaukums atvasināts no tās latiņu apzīmējuma (latīņu: Drinus), kas savukārt radies no sengrieķu valodas (Dreinos).

Drina veidojas, saplūstot Tarai un Pivai, kas plūst no Melnkalnes, saplūstot pie Bosnijas un Hercegovinas robežas Humas un Ščepana Poljes ciematā. Taras kopējais garums ir 144 km, no kuriem 104 ir Melnkalnē, bet pēdējie Bosnijā un Hercegovinā, vietām veidojot robežu starp abām valstīm. Drina caur Bosniju un Hercegovinu plūst ziemeļu virzienā 346 km garumā, no kuriem 206 km gar Serbijas robežu, līdz beidzot ietek Savas upē pie Bosanska Račas ciemata Bosnijas un Hercegovinas ziemeļaustrumu daļā. Mērot no Taras iztekas, Drinas garums kopā ar to ir 487 kilometri.

Upe nav kuģojama, bet kopā ar Taru tā veido galveno laivošanas atrakciju vietu Bosnijā un Hercegovinā un Melnkalnē.

Palu laikā upe bieži ir stipri piesārņota ar sadzīves atkritumiem.^[1]

• Mehmeda pašā Sokoloviča tilts

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drina.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Serbiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l