Edgars Zalāns (dzimis 1967. gada 3. septembrī Kuldīgā) ir latviešu arhitekts un politiķis, bijis Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kā arī Saeimas deputāts. Pārstāvēja Tautas partiju.
Biogrāfija
1992. gadā kuldīdznieks E. Zalāns absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot arhitekta diplomu. Atgriezies strādāt dzimtajā pilsētā, no 1992. līdz 1994. gadam bijis Kuldīgas rajona galvenais arhitekts. 1996. gadā ieguvis sertifikātu athitektūras privātpraksei Latvijā.
Politiskā darbība
Vairākus gadu darbojies Kuldīgas rajona padomē un Kuldīgas pilsētas domē. 1997. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts pilsētas domē no saraksta "Par Kuldīgu".
1998. gadā bijis Tautas partijas dibinātāju skaitā un no tās saraksta piedalījies 7. Saeimas vēlēšanās, bet nav ievēlēts. 1999. un 2000. gadā 8 mēnešus bija 7. Saeimas deputāts.[2] 2000. gadā kļuva par Ministru prezidenta Andra Šķēles biroja vadītāju, tādēļ nolika Saeimas deputāta mandātu.
2001. un 2005. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Kuldīgas pilsētas domē. Laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bija Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam — arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.
2007. gada 8. novembrī E. Zalāns kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā pēc tam, kad pēc tā dēvētās lietussargu revolūcijas no amata tika atstādināts Aigars Štokenbergs.
2007. gada 5. novembrī pēc tam, kad A. Kalvītis Valsts prezidentam Valdim Zatleram pieteica valdības demisiju, Tautas partija E. Zalānu izvirzīja par savu Ministru prezidenta kandidātu,[3] tajā pašā dienā atbalstu viņa kandidatūrai sniedza pārējās koalīcijas partijas (ZZS, LPP/LC, TB/LNNK), kas nākamajā dienā par to paziņoja Valsts prezidentam.[4] E. Zalāns paziņoja, ka vēlas valdības darbībā veikt reformas, atsakoties no koalīcijas padomes,[5] kā arī apsverot atsevišķu ministriju pastāvēšanas lietderību.[6] Tomēr visplašāko rezonansi sabiedrībā izpelnījās E. Zalāna intervija žurnālā "Privātā Dzīve", kurā viņš atklāja, ka nelasot avīzes, kā arī kritizēja žurnālistu Jāni Domburu un viņa vadīto raidījumu "Kas notiek Latvijā?".[7] Nākamajā dienā pēc intervijas publicēšanas prezidents V. Zatlers sāka sarunas ar bezpartijiskiem amata kandidātiem.[8] bet drīzumā izvēlējās par premjera kandidātu Ivaru Godmani no LPP/LC. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu E. Zalāns saglabāja arī I. Godmaņa valdībā, kā arī pēc tam Valda Dombrovska valdībā. 2010. gada 17. martā Tautas partija izstājās no valdības un E. Zalāns ministra amatu atstāja.
2010. gadā tika ievēlēts 10. Saeimā no partiju apvienības "Par Labu Latviju" saraksta un kļuva par apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.
12. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2014. gada rudenī, Zalāns kandidēja no partijas "Vienoti Latvijai", tomēr saraksts nepārvarēja vēlēšanu barjeru, un Zalāns netika ievēlēts.[9]
Atsauces
Ārējās saites