Ints Dālderis

Šis raksts ir par personu. Par citām jēdziena Dālderis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ints Dālderis
Ints Dālderis 2014. gadā
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Helēna Demakova
Pēctecis	Sarmīte Ēlerte
12. Saeimas deputāts
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Andris Bērziņš
Premjerministrs	Māris Kučinskis Laimdota Straujuma
10. Saeimas deputāts
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati	1971. gada 10. februārī (53 gadi) Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Dzīvo	Jūrmala, Latvija
Politiskā partija	Tautas partija (2009—2010) Jaunais laiks (2010) Vienotība (2010—2017; 2018—pašlaik) Kustība Par! (2017—2018)
Profesija	mūziķis
Augstskola	J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

Ints Dālderis (dzimis 1971. gada 10. februārī^[1] Jūrmalā) ir latviešu klarnetists un politiķis, bijušais kultūras ministrs. Bijis 11. un 12. Saeimas deputāts, kā arī Rīgas domes deputāts. Pārstāv partiju "Vienotība".

I. Dālderis ir dzimis 1971. gada 10. februārī Majoros, Jūrmalā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā. Klarnetes spēli no 1986. līdz 1990. gadam apguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā ar pedagogiem V. Vorobjovu un D. Voicišu.^[1][2] 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Ģirta Pāžes vadībā.^[1][3]

I. Dālderis ir divkārtējs Andreja Jurjāna pūšaminstrumentu konkursa laureāts, 1991. gadā iegūstot trešo vietu, bet 1996. gadā konkursā uzvarot.^[1] Pēc 1. vietas iegūšanas A. Jurjāna konkursā sācis strādāt Latvijas Nacionālās operas (LNO) simfoniskajā orķestrī.^[3] 1995. gadā kļuvis par Latvijas Klarnetistu biedrības jauno atskaņotājmākslinieku konkursa uzvarētāju. 1997. gadā piedalījies Karla Nīlsena starptautiskajā konkursā Dānijas pilsētā Odensē.^[1]

Ir spēlējis vairākos Latvijas simfoniskajos orķestros un koncertējis daudzās Eiropas valstīs.^[3] Veicis ierakstus Latvijas radio un televīzijā. Piedalījies Maijas Einfeldes kompaktdiska ierakstā, spēlējot klarneti skaņdarbā "Manas bērnības mājas" jauktajam korim, klarnetei, arfai un zvaniem.^[1] Ir bijis LNO orķestra pirmā klarnete, kā arī Liepājas simfoniskā orķestra soloklarnetists.^[1] 2002. gada Lielās mūzikas balvas ieguvējs.^[4]

No 2005. līdz 2006. gadam bija LNO simfoniskā orķestra direktors.^[4] No 2006. gada decembra^[3] Līdz kļūšanai par kultūras ministru 2009. gadā bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktors.^[2][5] Šajā laikā koncertu apmeklējums pieauga no 64 līdz 93 procentiem un tika četrkāršoti biļešu ienākumi.^[4]

Ir vadījis klarnetes klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā^[3] un kopš |2005. gada ir akadēmijas docētājs.^[2][4] Bijušais Latvijas Kultūrkapitāla fonda padomes loceklis (2006—2008)^[4] un mūzikas un dejas mākslas ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora padomnieku konventa loceklis.^[3]

2009. gada 11. martā Tautas partija LNSO direktoru I. Dālderi virzīja kā bezpartijisku kandidātu kultūras ministra amatam Valda Dombrovska valdībā.^[5] 12. martā Saeima apstiprināja valdību un I. Dālderis kļuva par ministru.^[2] Ap šo laiku arī iestājās Tautas partijā.^[4] 2010. gada 17. martā partija izstājās no valdības un atsauca visus ministrus, tostarp, I. Dālderi. 19. martā I. Dālderis nolēma izstāties no partijas, tādējādi paliekot ministra amatā.

28. jūnijā I. Dālderis pievienojās partijai "Jaunais laiks", kā arī paziņoja, ka kandidēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.^[6] 10. Saeimas vēlēšanās viņš tika ievēlēts Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, tomēr V. Dombrovska jaunajā valdībā viņu kultūras ministra amatā nomainīja Sarmīte Ēlerte.

2011. gadā kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā darbojās kā Ministru prezidenta V. Dombrovska padomnieks un kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes padomnieks. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē. 2014. gadā I. Dālderis kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieku, bet tā paša gada rudenī tika ievēlēts 12. Saeimā.

2017. gada jūlijā izstājies no partijas "Vienotība".^[7] Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Ilzi Viņķeli, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Lolitu Čigāni 2017. gada 26. augustā dibinājis partiju "Kustība Par!". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā. Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. Pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas 2019. gada janvārī kļuva par finanšu ministra Jāņa Reira padomnieku. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu nesaņēma 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Jūrmalas domē no apvienības "Jaunā Vienotība" un "Kustība Par!" kopējā saraksta. Kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2022. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, kas atbrīvojās deputātam Uģim Rotbergam kļūstot par Saeimas deputātu, un līdz ar to notika Jūrmalas domes deputāta mandātu.^[8] 2023. gada novembrī Dālderis atteicās no deputāta mandāta, jo kļuva par Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītāju. Viņa vietu domē ieņēma Linda Ozoliņa.^[9] 2024. gada augustā kļuva par Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieku ES fondu jautājumos.^[10]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ints Dālderis