Rihards Kozlovskis

Rihards Kozlovskis
	Rihards Kozlovskis 2023. gadā
	Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
	Amatā; 2011. gada 25. oktobris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents	Andris Bērziņš; Raimonds Vējonis;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma; Māris Kučinskis;
Priekštecis	Linda Mūrniece
Pēctecis	Sandis Ģirģens
	Amata sākums; 2023. gada 15. septembris
Prezidents	Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš; Evika Siliņa;
Priekštecis	Māris Kučinskis
	14. Saeimas deputāts
	Amatā; 2022. gada 1. novembris — 2023. gada 20. septembris
Prezidents	Egils Levits; Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš; Evika Siliņa;
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2019. gada 7. februāris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
Dzimšanas dati	1969. gada 26. maijā (55 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Jūrmala, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Reformu partija (2011—2014); Vienotība (2014—pašlaik);
Profesija	jurists
Augstskola	LSPA; Latvijas Universitāte;

Rihards Kozlovskis (dzimis 1969. gada 26. maijā Rīgā)^[1] ir latviešu jurists, iekšlietu un apsardzes darbinieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs. Pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš bijis "Reformu partijas" biedrs, bija arī partijas valdes loceklis.^[2] Ievēlēts 14. Saeimā, bijis arī divu iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts.

Saņēmis Viestura ordeni.^[3]

Biogrāfija

Izglītība

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 69. vidusskolā (pirmās desmit klases), kur mācījies no 1976. līdz 1986. gadam, un Murjāņu sporta internātskolas Dubultu filiālē, ko absolvējis 1987. gadā. Laikā no 1987. līdz 1993. gadam studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur kļuvis par sporta pedagogu, tāpat no 1995. līdz 2005. gadam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Karjera

1991. gada februārī uzsācis darba gaitas Iekšlietu ministrijas pirmajā policijas bataljonā, kur bijis jaunākais inspektors, inspektora darbu beidzis jau tā paša gada maijā. 1991. gadā kļuva par inspektoru Valdības apsardzes dienestā (līdz 1993. gadam). No 1994. līdz 1996. gadam pildījis vecākā inspektora amata pienākumus Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā. 1996. gadā sāka strādāt Drošības policijā, kur līdz 2005. gadam R. Kozlovskis bija policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, policijas pulkvežleitnants. Pēc tam strādājis Aizsardzības ministrijā par padomnieku (2005—2007), vadījis NATO valstu un valdības vadītāju Rīgas sanāksmes organizācijas biroja Drošības pasākumu sagatavošanas un norises koordinācijas nodaļu. Vēlāk bijis jurists uzņēmumā BBF Consulting (2007—2011).

Politiskā darbība

2011. gadā R. Kozlovskis kandidēja no Zatlera Reformu partijas 11. Saeimas vēlēšanās Vidzemes apgabalā, taču netika ievēlēts. 2011. gada 25. oktobrī viņš kļuva par iekšlietu ministru Valda Dombrovska valdībā.^[4] Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".^[5]

2014. gadā ticis ievēlēts 12. Saeimā. Iekšlietu ministra amatu saglabājis arī L. Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska valdībā. L. Straujumas valdības beigu posmā, amatus apvienojot, pildīja arī satiksmes ministra pienākumus.

2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī kļuva par Saeimas deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra Edgara Rinkēviča vietā. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.

2023. gada 15. septembrī ievēlēts par iekšlietu ministru Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Atsauces

↑ «Par drošību tiem, kas rūpējas par citu drošību». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
↑ Rihards Kozlovskis^{[novecojusi saite]}
↑ «Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
↑ Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
↑ ««Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rihards Kozlovskis.
CVK profils Arhivēts 2016. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē.
CV Ministru kabineta mājaslapā
Riharda Kozlovska CV
Iekšlietu ministra amata kandidāta Riharda Kozlovska biogrāfija Arhivēts 2011. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Linda Mūrniece	Latvijas iekšlietu ministrs 2011. gada 25. oktobris — 2019. gada 23. janvāris	Pēctecis: Sandis Ģirģens
Priekštecis: Māris Kučinskis	Latvijas iekšlietu ministrs 2023. gada 15. septembris — pašlaik	Pēctecis: *amatā*

[diena-int-1] «Par drošību tiem, kas rūpējas par citu drošību». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.

[2] Rihards Kozlovskis^{[novecojusi saite]}

[3] «Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.

[4] Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv

[5] ««Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]