Inese Lībiņa-Egnere

Inese Lībiņa-Egnere
Inese Lībiņa-Egnere 2023. gadā
Latvijas Republikas tieslietu ministre
Amata sākums 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš Evika Siliņa
Priekštecis	Jānis Bordāns
14. Saeimas deputāte
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Saeimas priekšsēdētāja biedre
Amatā 2012. gada 14. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis	Inga Bite
Pēctecis	Jānis Grasbergs
13. Saeimas deputāte
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis Andris Bērziņš
Premjerministrs	Māris Kučinskis Laimdota Straujuma
11. Saeimas deputāte
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati	1977. gada 25. septembrī (47 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Reformu partija (2011—2014) Vienotība (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e)	Jans Hendriks Egners
Profesija	juriste
Augstskola	Latvijas Universitāte Freiburgas Universitāte

Inese Lībiņa-Egnere (dzimusi Inese Lībiņa 1977. gada 25. septembrī Rīgā)^[1] ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība". 14. Saeimas deputāte un Latvijas tieslietu ministre. Bijusi ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā.

Vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu.

I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS". Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece.^[2]

2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Kurzemes apgabala.^[3] Darbojas Juridiskajā komisijā,^[4] kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.^[5] Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.^[6] I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.^[7]

2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.^[8]

2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai "Vienotība",^[9] no kuras saraksta ievēlēta 12. Saeimā. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.^[10] Rudenī ievēlēta 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.

2022. gada rudenī ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Decembrī apstiprināta par tieslietu ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inese Lībiņa-Egnere

• CVK profils Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Saeimas profils