|
Nils Ušakovs
Nils Ušakovs (krievu: Нил Валерьевич Ушаков, dzimis 1976. gada 8. jūnijā Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs). Bijis 9. Saeimas deputāts, Rīgas domes priekšsēdētājs (2009—2019). Kopš 2019. gada — Eiropas Parlamenta deputāts. DzīvesgājumsDzimis 1976. gadā Rīgā rūpnīcas "Alfa" inženiera Valērija Ušakova un viņa sievas skolotājas Ludmilas Ušakovas ģimenē. Viņa vecvecāki 1940. gadu beigās bija ieradušies Latvijas PSR, vecmāmiņa un māte bija krievu valodas skolotājas.[1] Uzaudzis Imantā, 1994. gadā N. Ušakovs beidza mācības Rīgas 71. vidusskolā. 1999. gadā viņš Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, 2002. gadā — maģistra grādu (Cand. oecon.) ekonomikā Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē.[2] 1999. gadā N. Ušakovs naturalizējoties kļuva par Latvijas pilsoni. 1998. gadā sāka strādāt Latvijas Universitātē, bet drīz pēc tam kļuva par žurnālistu Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, Latvijas Televīzijas ziņu dienestā. Vēlāk bija ziņu un politikas nodaļas redaktors laikrakstā "Respubļika" un laikrakstā "Telegraf", televīzijā TV5, Krievijas ziņu aģentūrā ITAR-TASS.[1] Politiskā darbība2005. gadā pēc Jāņa Urbanoviča uzaicinājuma N. Ušakovs iestājās Tautas Saskaņas partijā, bet tā paša gada novembrī tika ievēlēts par tās veidotās apvienības "Saskaņas Centrs" priekšsēdētāju.[3] 2006. gada Saeimas vēlēšanās ievēlēts 9. Saeimā.[4] Pēc 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kurās N. Ušakovs startēja kā "Saskaņas Centra" saraksta līderis Rīgā, ievēlēts Rīgas domē.[5] Pēc ievēlēšanas domē "Saskaņas Centrs" kopā ar partiju LPP/LC izveidoja pārliecinošu vairākuma koalīciju un abu partiju līderi tika ievēlēti domes vadībā. N. Ušakovs kopš 2009. gada 1. jūlija bija Rīgas domes priekšsēdētājs,[6] bet Ainārs Šlesers — viņa vietnieks (pēc A. Šlesera ievēlēšanas Saeimā par vietnieku ievēlēts Andris Ameriks, kurš tāpat kā N. Ušakovs amatu saglabāja arī nākamajā domes sasaukumā). 2011. gadā parakstu vākšanas referenduma ierosināšanai ietvaros N. Ušakovs parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un publiski apstiprināja to, tādējādi veicinot nepieciešamā parakstu skaita savākšanu referenduma ierosināšanai. Šis solis izraisīja kritiku ne vien latviešos un latviešu politiķos, bet par to viņu nosodīja arī virkne ietekmīgu paša partijas biedru.[7] 2013. gada vēlēšanās N. Ušakovs tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē, saņemot lielāko plusiņu skaitu no visiem kandidātiem — 110 572 — un 593 svītrojumus.[8] Pirmajā jaunā domes sasaukuma sēdē atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 2013. gada novembrī tika ievēlēts par partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās N. Ušakovu trešo reizi ievēlēja Rīgas domē, un viņš saglabāja arī domes priekšsēdētāja amatu. Saskaņā ar mediju veiktajiem pētījumiem N. Ušakova politiskās ietekmes avots gan attiecībās ar vēlētājiem, gan partijas biedriem lielā mērā ir "Pirmais Baltijas kanāls", kura ziņu dienestu viņš vadīja pirms politiskās karjeras uzsākšanas. Pirmais Baltijas kanāls N. Ušakovam nodrošināja nepārtrauktu pozitīvu publicitāti, ignorējot citus "Saskaņas" vai konkurējošo partiju politiķus. Vienlaikus Rīgas dome un ar to saistītie uzņēmumi bija būtisks reklāmdevējs un publicitātes projektu partneris Pirmajam Baltijas kanālam, kura biznesa modelis balstās Krievijas Federācijas valsts televīzijas programmu retranslācijā Baltijas valstīs. Tā kā šo programmu pārraidīšanas tiesības ir gadu no gada jāatjauno, tas rada pastarpinātas aizdomas par N. Ušakova atkarību no Krievijas Federācijas.[9] 2019. gada 5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atstādināja N. Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata par "sistemātisku, bezkaunīgu likumu pārkāpšanu", vadot pašvaldības darbu.[10] N. Ušakovs kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā "Saskaņas" saraksta līderis un tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 29. maijā, jau pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, viņš paziņoja par atkāpšanos no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.[11] 2019. gada oktobrī notikušajā partijas "Saskaņa" kongresā N. Ušakovs vairs nepretendēja uz partijas vadītāja amatu, kurā atgriezās Jānis Urbanovičs. Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī N. Ušakovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.[12] 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā "Saskaņas" saraksta līderis atkārtoti tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur Ušakovs pārstāv "Sociālistu un demokrātu" politisko grupu, ievēlēts par priekšsēdētāja trešo vietnieku EP Petīciju komitejā.[13] Skandāli2009. gada decembrī skandalozu popularitāti izpelnījās domes sēdes ieraksts, kurā domes priekšsēdētājs N. Ušakovs un viņa vietnieks A. Šlesers neformāli apspriedās, tai skaitā lietojot rupjus lamuvārdus.[14][15] Opozīcijas mēģinājums atcelt mēru no amata par šādu necienīgu uzvedību nebija sekmīgs. 2017. gada maijā, dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans paziņoja par "pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvprātīgi veidotu filmu" "Pārgājiens", kuru veidoja dažādas intervijas ar N. Ušakovu un kadri no Elbakjana un Ušakova kopīga pārgājiena. KNAB, pārbaudot "Saskaņas" grāmatvedības uzskaites, secināja, ka partija filmas veidotāja uzņēmumam pēc tā lūguma pārskaitījusi 1500 eiro, ar ko pēc KNAB aprēķiniem segtas filmas veidošanas, pārraidīšanas un pirmizrādes izmaksas, bet filmā "Saskaņa" kā tās finansētāja nebija norādīta. KNAB par vairākiem pārkāpumiem kopā “Saskaņai” uzlikta 250 eiro sodu, ko tā 2018. gada janvārī nomaksāja.[16][17][18][19] 2019. gada 30. janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica kratīšanu N. Ušakova kabinetā un dzīvesvietā.[20] Ušakova kabinetā tika atrasta slēpta videoierakstīšanas ierīce, kas fiziskām personām ir aizliegts, taču tā kā Ušakovs tobrīd bija Eiropas Parlamenta deputāts, EP komitejā bija jālemj par viņa imunitātes atcelšanu.[21] 2021. gada 11. novembrī Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti Nilam Ušakovam.[22] 2022. gada 21. decembrī Rīgas pilsētas tiesa pirmajā instancē N. Ušakovu attaisnoja.[23] 2023. gada maija sākumā KNAB rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ušakovu un trīs citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no korupcijas shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.[24] Privātā dzīveN. Ušakovs pārvalda krievu, latviešu un angļu, pamatlīmenī — vācu, dāņu un zviedru valodu. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu — skriešanu un riteņbraukšanu.[3] 2011. gada 22. maijā, Rīgas maratona ietvaros, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvoja pārslodzi un tika hospitalizēts.[25] Rīgas mēra veselības stāvoklis saglabājās kritisks arī turpmākās dienās, tādēļ naktī uz 25. maiju viņš tika pārvests tālākai ārstēšanai uz klīniku Berlīnē.[26] 30. maijā viņš pamodās no mākslīgā miega.[27] 9. jūlijā viņš atgriezās Rīgā.[28] N. Ušakovs bija precējies ar žurnālisti Mariju Ušakovu, otrreiz ar avīzes „Priškoļnaja gazeta” redaktori Jeļenu Ušakovu (dzimušu Suharevu).[29][30][31] 2014. gada novembrī viņš apprecējās trešo reizi ar savu biroja vadītāju Ivetu Strautiņu,[32] ģimenē tiek audzināts 2015. gada martā dzimušais dēls.[33] ApbalvojumiApbalvots ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu.[34] Atsauces
Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
