PiezÄ«me: Å Ä« lapa var saturÄt IPA fonÄtiskÄs rakstzÄ«mes unikodÄ. Bez pilnÄ«ga renderÄÅ”anas atbalsta vajadzÄ«go simbolu vietÄ var redzÄt jautÄjuma zÄ«mes, kastes vai citus simbolus.
Lapa no gotu valodÄ 6.ā7. gadsimtÄ sarakstÄ«ta likumu krÄjuma
Gotu valoda (š²šæšš°šš°š¶š³š° ā gutarazda, š²šæššš°š¶š³š° ā gutrazda, š²šæšš¹ššŗš° šš°š¶š³š° ā gutiska razda) ir mirusiÄ£ermÄÅu grupas valoda, kurÄ lÄ«dz apmÄram 7.ā8. gadsimtam runÄja gotu ciltis. TÄ kÄ tajÄ ir saglabÄjuÅ”Äs daudzas senu Ä£ermÄÅu valodu Ä«patnÄ«bas, tad to izmanto kÄ avotu salÄ«dzinÄmi vÄsturiskajai Ä£ermÄÅu valodu izpÄtei.[1]
Tiek pieskaitÄ«ta pie austrumÄ£ermÄÅu valodÄm. Gotu valodÄ ir atrodami rakstu pieminekļi jau no mÅ«su Äras 4. gadsimta.[2] RakstÄ«bai tika lietots bÄ«skapa Vulfilas izveidotais gotu raksts. Gotu valodÄ pastÄvÄja Ŕķirti ostgotu un vestgotu dialekti, no kuriem ilgÄk pastÄvÄja ostgotu. Savu nozÄ«mi gotu valoda zaudÄja 7.ā8. gadsimtÄ.[1]
