Share to: share facebook share twitter share wa share telegram print page

 

Gotu valoda

Gotu valoda
šŒ²šŒæš„š‚šŒ°šŒ¶šŒ³šŒ°
Valodu lieto: Skitija, Dākija, Panonija, Dalmācija, Itālija, Gallija, Ibērija, Krima
Pratēju skaits: izzudusi no 10. gadsimta
Valodu saime: IndoeiropieŔu
 Ä¢ermāņu
  AustrumÄ£ermāņu
   Gotu valoda 
Rakstība: Gotu raksts
Valodas kodi
ISO 639-1: ā€”
ISO 639-2: got
ISO 639-3: got
Lapa no gotu valodā 6.ā€”7. gadsimtā sarakstÄ«ta likumu krājuma

Gotu valoda (šŒ²šŒæš„šŒ°š‚šŒ°šŒ¶šŒ³šŒ° ā€” gutarazda, šŒ²šŒæš„š‚šŒ°šŒ¶šŒ³šŒ° ā€” gutrazda, šŒ²šŒæš„šŒ¹šƒšŒŗšŒ° š‚šŒ°šŒ¶šŒ³šŒ° ā€” gutiska razda) ir mirusi Ä£ermāņu grupas valoda, kurā lÄ«dz apmēram 7.ā€”8. gadsimtam runāja gotu ciltis. Tā kā tajā ir saglabājuŔās daudzas senu Ä£ermāņu valodu Ä«patnÄ«bas, tad to izmanto kā avotu salÄ«dzināmi vēsturiskajai Ä£ermāņu valodu izpētei.[1]

Tiek pieskaitÄ«ta pie austrumÄ£ermāņu valodām. Gotu valodā ir atrodami rakstu pieminekļi jau no mÅ«su ēras 4. gadsimta.[2] RakstÄ«bai tika lietots bÄ«skapa Vulfilas izveidotais gotu raksts. Gotu valodā pastāvēja Ŕķirti ostgotu un vestgotu dialekti, no kuriem ilgāk pastāvēja ostgotu. Savu nozÄ«mi gotu valoda zaudēja 7.ā€”8. gadsimtā.[1]

Atsauces

  1. ā†‘ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. RÄ«ga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 578. lpp.
  2. ā†‘ Latvijas IzglÄ«tÄ«bas informācijas sistēma ā€” Ä¢ermāņu valodas Arhivēts 2010. gada 17. decembrÄ«, Wayback Machine vietnē..

Ārējās saites

Prefix: a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9

Portal di Ensiklopedia Dunia

Kembali kehalaman sebelumnya