Gvido Jekals
Gvido Fridrihs Jekals (dzimis 1904. gada 1. jūlijā[1] (pēc vecā stila — 18. jūnijā)[2], miris 1969. gada 2. janvārī) bija latviešu vieglatlēts. BiogrāfijaDzimis Rīgā, tirgotāja Voldemāra Gustava Jekala (Jekkal) un viņa sievas Elizabetes Annas Amildas dzimušas Ginteres ģimenē.[2] Māte mirusi 1908. gadā.[3] 1923. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas vācu ģimnāziju. Iestājies Latvijas Universitātē, sākumā studējis farmāciju, pēc viena gada pārgājis uz Medicīnas fakultāti, ko 1931. gadā arī absolvējis.[4] Specializējies ādas un venēriskajās slimībās. Strādājis Rīgas slimokasēs un privātpraksē.[5] Sportam pievērsās 1923. gadā.[6] Piedalījās 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur startēja trijās disciplīnās: 100 m, 200 m un desmitcīņā. Abās sprinta distancēs nepārvarēja priekšskrējiena kārtu, savukārt desmitcīņā ar 5981,67 punktiem ieņēma 14. vietu, kas bija labākais Latvijas vieglatlētu rezultāts. Jekals 20 reizes kļuva par Latvijas čempionu dažādās disciplīnās.[7] 1942. gada vasarā saslimis ar smagu locītavu iekaisumu (poliartrītu). Turpinājis ārsta praksi līdz Latvijas atstāšanai 1944. gadā. Strādājis latviešu nometnē Augsburgā. 1950. gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Te ieguvis ārsta diplomu,[7] strādājis slimnīcā, bija privātā prakse.[6] Bija precējies, kopā ar sievu Arvidu (dzimušu Lizdiņu) (1905—1964)[8] uzaudzinājuši divus dēlus: Igo (1938—1982)[9] un Valdemaru Jāni (1939—2005)[10].[11] Miris pēc pārciestas smadzeņu triekas.[5] Atsauces
Ārējās saites
|