Ivans Iļjins Иван Ильин Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 9. aprīlī Maskava, Maskavas guberņa, Krievijas Impērija Miris 1954. gada 21. decembrī (71 gads) Collikona, Šveice Tautība krievs Paraksts

Vispārīgā informācija Alma mater Maskavas Valsts universitāte

Ivans Iļjins (krievu: Иван Александрович Ильин; 1883—1954) bija krievu filozofs un publicists. Viņa uzskati balstījās pārliecībā, ka pasaule ir samaitāta un tai vajadzīga pestīšana, ko var dot tāda pilnīgi totalitāra nācija kā Krievija.^[1]

Dzimis 1883. gada 9. aprīlī (28. martā pēc VS) Maskavā jurista Aleksandra Iļjina un viņa sievas Karolīnas Luīzes, dzimušas Šveikertes fon Štadionas, ģimenē. Studēja tieslietas Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, pēc studiju beigšanas 1906. gadā viņš turpināja darboties universitātē, no 1909. gada kļuva par privātprofesoru, bet pēc disertāciju "Hēgeļa filozofija kā mācība par Dieva un cilvēka konkrētību" (Философия Гегеля как учение о конкретности Бога и человека) aizstāvēšanas 1918. gadā — par profesoru Juridiskajā fakultātē.

Pēc Padomju Savienības nodibināšanas 1922. gada 29. septembrī viņu ar vācu kuģi Oberburgermeister Haken izsūtīja no Petrogradas uz Štetīni Vācijā. No 1923. līdz 1934. gadam Iļjins strādāja Krievijas Zinātņu institūtā Berlīnē, izdeva žurnālu Русский колокол (1927—1930).

Pēc Hitlera nākšanas pie varas 1934. gadā Vācijas varas iestādes viņu arestēja, taču drīz atbrīvoja. 1938. gadā Iļjins apmetās uz dzīvi Ženēvā, publicēja savus rakstus krievu emigrantu izdevumos.

Miris 1954. gada 21. decembrī un apglabāts Collikonā pie Cīrihes.

2005. gada oktobrī Iļjinu un viņa sievu, klātesot prezidentam Putinam, pārapbedīja Svētā Donas klostera kapsētā Maskavā.

Ivans Iļjins uzrakstīja vairāk nekā 50 grāmatu un brošūru un simtiem rakstu krievu, vācu un citās Eiropas valodās. 2005. gadā Krievijā izdeva viņa kopotos rakstus 23 sējumos.

• Философия Гегеля как учение о конкретности Бога и человека, 1918;
• О сопротивлении злу силою, 1925;
• Наши задачи, 1956 (200 rakstu, kas tapuši no 1948. līdz 1954. gadam);
• Аксиомы религиозного опыта, 1956.

• Kommunismus oder Privateigentum? Berlin: Verlagsanstalt d. Deutschen Hausbesitzes, 1929.
• Wider die Gottlosigkeit. Berlin: Eckart-Verl., 1931.
• Die Ziele und die Hoffnungen; Die Arbeitsmethoden; Das System des Terrors; Kommunismus als Beamtenherrschaft; Das Schicksal des russischen Bauern; Die Lage der Arbeiter // Welt vor dem Abgrund. Politik, Wirtschaft und Kultur im kommunistischen Staate. Berlin: Eckart-Verl., 1931. S. 15-34, 35-53, 99-118, 119—142, 183—218, 371—400.
• Gift — Geist und Wesen des Bolschewismus. Berlin: Eckart-Verl., 1931.
• Entfesselung der Unterwelt. Berlin: Eckart-Verl., 1932.
• Was hat das Martyrium der Kirche in Sowjet-Rußland den Kirchen der anderen Welt zu sagen? Neukirchen: Stursberg, 1936.
• Der Angriff auf die christliche Ostkirche. Neukirchen: Stursberg, 1937.
• Das Martyrium der Kirche in Rußland. Neukirchen: Stursberg, 1937.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans Iļjins.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)