Jūta

Jūta
Utah
—  Štats  —
Sāls līdzenumi Jūtas štata teritorijā
Karogs Emblēma
Neformālais nosaukums: Beehive State
Devīze: Industry
Jūtas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs	Soltleiksitija
Lielākā pilsēta	Soltleiksitija
Oficiālā valoda	Angļu
Valsts	ASV
Iestāšanās ASV	1896. gada 4. janvāris (45. ASV pavalsts)
Administrācija
- Gubernators	Spensers Kokss (R)
Platība
- Kopējā	219 887 km²
Augstākais punkts	4 126 m
Zemākais punkts	664 m
Iedzīvotāji [1]
- Kopā	2 763 885
- Blīvums	12,6/km²
- Rasu sastāvs	baltādainie (95,01%) melnādainie (1,32%)
- Reliģijas	mormoņi (57%) protestanti (9%) katoļi (6%) nereliģiozi (17%)
Mājaslapa: www.utah.gov
Jūta Vikikrātuvē

Jūta (angļu: Utah, izrunā: [ˈjuːtɔː] vai [ˈjuːtɑː]) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā. Jūta ir viens no svarīgākajiem transporta un telesakaru centriem ASV rietumos. Aptuveni 80% no štata iedzīvotājiem dzīvo Vosečas grēdas pakājē (Wasatch Front), kur atrodas arī Jūtas pārvaldes centrs un lielākā pilsēta Soltleiksitija. Soltleiksitija ir nozīmīgs tirdzniecības un finanšu centrs ne tikai štatā, bet arī ASV rietumos.

Jūta robežojas ar Aidaho, Arizonas, Kolorādo, Nevadas un Vaiomingas štatiem. Dienvidrietumos vienā punktā robežojas ar Ņūmeksiku.

2002. gadā štata pārvaldes centrā Soltleiksitijā notika ziemas olimpiskās spēles.

1847. gada 24. jūlijā mormoņi sludinātāja Brigama Janga vadībā ieceļoja Lielā Sālsezera ielejā. Gadu vēlāk, pēc Meksikas un Amerikas kara beigām, mūsdienu Jūtas teritoriju atdota ASV. 1849. gadā mormoņi izveidoja Deseretas štatu, kas stiepās no Oregonas līdz Meksikai un uz rietumiem līdz Sjerranevadas kalnu grēdai, un iesniedza lūgumu Kongresam iekļaut to ASV. Kongress atteicās atzīt štatu šajās robežās, bet 1850. gadā pieņēma rezolūciju izveidot mazāko Jūtas apgabalu ar Brigamu Jangu kā tās gubernatoru. Tomēr mormoņu pretenzijas uz Deseretas štata izveidi turpinājās līdz 1870. gadiem.

Nākamās desmitgades Jūtas vēsturi iezīmēja konflikti starp kolonistiem un jūtiem, kā arī federālo varas iestāžu cīņa ar mormoņiem, kurus vajāja daudzsievības dēļ. 1857.–1858. gadā notikumi noveda pie tā sauktā "Jūtas kara", kad pēc prezidenta Džeimsa Bjūkenena pavēles uz turieni tika nosūtīts federālais karaspēks ar uzdevumu iecelt teritorijā jaunu nemormoņu gubernatoru. Karš ar jūtiem beidzās 1867. gadā pēc indiāņu rezervātu izveidošanas. Transkontinentālā dzelzceļa pabeigšana 1869. gadā veicināja intensīvu kolonistu, tostarp nemormoņu, pieplūdumu, kā arī lauksaimniecības un rūpniecības attīstību. 1895. gadā pieņemtajā topošās valsts konstitūcijā bija tam laikam neparasts noteikums par sieviešu balsstiesībām.

1896. gada 4. janvārī Jūta kļuva par 45. ASV pavalsti.

• 
  Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā
• 
  Jaunās Spānijas teritorija (1800)
• 
  Jūtas iekļaušana ASV (1848)
• 
  Jūtas teritorija (1861)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mājaslapa (angliski)

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l ASV administratīvais iedalījums ASV štati Aidaho Aiova Alabama Aļaska Arizona Ārkanzasa Delavēra Dienviddakota Dienvidkarolīna Džordžija Florida Havajas Ilinoisa Indiāna Jūta Kalifornija Kanzasa Kentuki Kolorādo Konektikuta Luiziāna Masačūsetsa Meina Mērilenda Mičigana Minesota Misisipi Misūri Montāna Nebraska Nevada Ņūdžersija Ņūhempšīra Ņujorka Ņūmeksika Ohaio Oklahoma Oregona Pensilvānija Rietumvirdžīnija Rodailenda Teksasa Tenesī Vaiominga Vašingtona Vērmonta Virdžīnija Viskonsina Ziemeļdakota Ziemeļkarolīna Federālais apgabals Kolumbijas apgabals Salu teritorijas ASV Samoa Guama Ziemeļu Marianas Salas Puertoriko ASV Virdžīnas Mazās salas Beikera sala Haulenda sala Džērvisa sala Džonstona atols Kingmena rifs Midveja atols Navasa Palmiras atols Veika sala