Oklahoma

Oklahoma
	Oklahoma
	Oklahoma
	— ASV štats —
	Antilopes pauguri Oklahomas rietumu daļāAntilopes pauguri Oklahomas rietumu daļā
; Karogs	; Emblēma
	Neformālais nosaukums: Sooner State
	Devīze: Labor omnia vincit
	Oklahomas atrašanās vieta ASV
Dibināts	1907. gada 16. novembrī (46. ASV pavalsts)
	Administrācija
- Gubernators	Kevins Stits (R)
	Platība
- Kopējā	181 195 km²
- Sauszeme	177 934 km²
- Ūdens	3 261 km² 1.8%
Augstākais punkts	Blekmesas kalns, 1 515 m
	Iedzīvotāji (2022. gadā)
- Kopā	4 019 800
- Blīvums	22,2/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 82,2%; melnie — 8,55%
- Reliģijas	protestanti — 77%; katoļi — 4,89%; nereliģiozi — 39%
Laika josla	UTC (UTC-6)
- Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC-5)
	Mājaslapa: www.ok.gov
	Oklahoma Vikikrātuvē

Oklahoma (angļu: Oklahoma, izrunā: /ˌoʊkləˈhoʊmə/) ir viens no ASV centrālajiem dienvidu štatiem. Tas pēc platības ir 20. lielākais štats ASV, bet pēc iedzīvotāju skaita — 28. lielākais štats. Oklahomā dzīvo mazliet vairāk par 4,2 miljoniem iedzīvotāju.^[1] Štata nosaukums ir veidojies no čoktavu cilts vārdiem okla un humma, kas nozīmē "sarkanais cilvēks".^[2] Oklahomas administratīvais centrs ir Oklahomasitija.

Oklahoma robežojas ar Ārkanzasas, Kanzasas, Kolorādo, Misūri, Ņūmeksikas un Teksasas štatiem. Štatam raksturīga vislielākā reljefa daudzveidība ASV un viena no augstākajām ekoloģiskajām daudzveidībām.^{[nepieciešama atsauce]}

Vēsture

Indiāņu teritorija mūsdienu Oklahomas štatā (ap 1890).

1803. gadā Francijas Pirmā republika pārdeva ASV Franču Luiziānas koloniju, uz kuru no ASV dienvidaustrumu piekrastes štatiem no 1817. līdz 1830. gadam deportēja "Piecas civilizētās ciltis", šo nosaukumu attiecinot uz piecām indiāņu tautām (čirokiem, čikasiem, čoktaviem, krīkiem jeb muskogiem, un seminoliem), jo tās bija pārņēmušas daudzas Eiropas kolonistu paražas. 1834. gadā to pasludināja par "Indiāņu teritoriju".

1889. gadā ASV valdība panāca vienošanos ar muskogiem un seminoliem par 2 miljonu akru (≈ 8094 km²) zemes piešķiršanu eiropiešu pārceļotājiem, kuru nosauca par "Oklahomas teritoriju". 1901. gadā Teksasā un Oklahomā sākās naftas ieguves attīstība. 1907. gada 16. novembrī Oklahoma kļuva par 46. ASV pavalsti.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits^[3]
1	Oklahomasitija	681 054
2	Talsa	413 066
3	Normana	128 026
4	Broukenarova	113 540
5	Edmonda	94 428
6	Lotona	90 381
7	Mūra	62 793
8	Midvestsitija	58 409
9	Īnida	51 308
10	Stillvotera	48 394