Jans I Olbrahts
Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (poļu: Jan I Olbracht, lietuviešu: Jonas Albrechtas; dzimis 1459. gada 27. decembrī, miris 1501. gada 17. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492. līdz 1501. gadam. DzīvesgājumsJans I bija Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Elizabetes dēls. Ieguva labu izglītību mātes un slavenā vēsturnieka Jana Dlugoša vadībā. Jans I esot bijis varonīgs karavīrs, bet slikts politiķis. Jana I laikā, lai nodrošinātu karaspēka finansēšanu, viņš paplašināja šļahtas tiesības un lika pamatus dzimtbūšanai Polijā. Sevi viņš redzēja kā vadoni Eiropas kristīgo tautu cīņā pret Osmaņu impēriju, kura tolaik apdraudēja visus Balkānus. Laikā, kad viņa brālis Vladislavs II valdīja Bohēmijā un Ungārijā, tika nolemts kopā ar Moldāvijas gospodaru Stefanu Lielo veikt uzbrukumu Osmaņu impērijai. Ļoti grūti savākdams 80 000 vīru lielu karaspēku, Jans I devās uz Moldāviju, bet intrigu rezultātā Moldāvijas karaspēks vairs neuzskatīja poļus par sabiedrotajiem un uzbruka. Ar neveiksmi beidzoties Sučevas aplenkumam, poļu karaspēks bija spiests atkāpties. Neskatoties uz militārajām neveiksmēm, Jans I līdz pat savai nāvei 1501. gadā saglabāja popularitāti Polijā. Ārējās saites
|