Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa Zygmunt III Waza Sigismund Жыгімонт Ваза
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā 1587. gada 18. septembris — 1632. gada 19. aprīlis (kronēts 1587. gada 27. decembrī)
Priekštecis	Stefans Batorijs
Pēctecis	Vladislavs IV Vāsa
Zviedrijas karalis
Amatā 1592. gada 17. novembris — 1599. gada 24. jūlijs (kronēts 1594. gada 19. februārī)
Priekštecis	Juhans III
Pēctecis	Kārlis IX
Dzimšanas dati	1566. gada 20. jūnijā Gripsholmas pils,  Zviedrija
Miršanas dati	1632. gada 30. aprīlī Varšava, Žečpospolita ( Polija)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova,  Polija
Dinastija	Vāsu dinastija
Tēvs	Juhans III
Māte	Katrīna Jagelone
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Austrijas Anna 2. Austrijas Konstanca
Bērni	12 bērni, to skaitā Vladislavs IV Vāsa (no Annas), kā arī Jans II Kazimirs Vāsa un Jans Olbrahts (no Konstancas)
Reliģija	katolisms
Paraksts

Sigismunds III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza, lietuviešu: Zigmantas Vaza, baltkrievu: Жыгімонт Ваза, zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu zviedru: Sigismund; dzimis 1566. gada 20. jūnijā, miris 1632. gada 30. aprīlī) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa. Pretendēja arī uz Krievijas cara troni.

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Rutēnijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas lielhercogs, un arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām."

(Sigismundus Tertius Dei gratia rex Poloniæ, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Livoniæque, necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque hæreditarius rex.)

Sigismunds III Vāsa piedzima un uzauga luterāniskajā Zviedrijā, tomēr tika audzināts katolismā. 1587. gadā tika ievēlēts par Polijas karali, kaut arī uz troni pretendēja arī Austrijas erchercogs Maksimilians III, kuru Sigismunds III sakāva Silēzijā. 1596. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1605. gadā Sigismunds III centās ierobežot sejma varu, tāpēc 1606. gadā notika Zebžidovska sacelšanās (rokošs), kas tika apspiesta. 1605. gadā iesaistījās Polijas-Maskavijas karā (dimitriādē).

Centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās. Tomēr 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča Kārļa IX vadībā gāza Sigismundu no Zviedrijas troņa. Sigismunds III lielu daļu no mūža veltīja Zviedrijas troņa atgūšanai, izraisot gandrīz nepārtrauktus karus ar Zviedriju. Otrs šo karu iemesls bija cīņa par Livonijas kontroli. Liela daļa no tiem notika arī mūsdienu Latvijas teritorijā (skat. Kokneses kauja, Salaspils kauja). Sigismunds III Vāsa piedalījās arī Moldāvijas magnātu karos pret Osmaņu impēriju. Tajā pašā laikā Krievijā beidzās Krievijas juku laiki un tronī nostiprinājās Romanovu dinastija, bet par Prūsijas hercogiem kļuva Hoencollerni.

Tiek uzskatīts, ka Sigismunda III Vāsas valdīšana ir Zelta laikmeta beigas Polijas-Lietuvas kopvalstī, lielā mērā Sigismunda gandrīz nepārtraukto karu ziemeļos, austrumos un dienvidos dēļ, kas novājināja valsti.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigismunds III Vāsa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigismunds III Vāsa

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks
Priekštecis: Anna Jagellona Stefans Batorijs	Polijas karalis 1587—1632	Pēctecis: Vladislavs IV
Priekštecis: Anna Jagellona Stefans Batorijs	Lietuvas dižkunigaitis 1587—1632	Pēctecis: Vladislavs IV
Priekštecis: Juhans III	Zviedrijas karalis 1592—1599	Pēctecis: Kārlis IX kā reģents

s d l Zviedrijas karaļi (uzskaitījums) Munses dinastija (970 — 1060) Ēriks Uzvarētājs Ūlofs Klēpja karalis Ānunds Jākobs Ēmunds Vecais Stēnkila dinastija un laikabiedri (1060—1130) Stēnkils Ēriks VII Ēriks VIII Hālstēns Ānunds no Gardarīkas Hākons Sarkanais Inge Vecākais Blotsvens Inge Vecākais Filips Hālstēns Inge Jaunākais Ragnvalds Muļķis Magnuss Stiprais Stēnkilu un Ērika dinastija Magnuss Henriksons Sverkera dinastija (1130—1250) Sverkers I Ēriks Svētais Magnuss Stiprais Kārlis VII Knuts I Sverkers II Ēriks X Jūhans I Sverkersons Ēriks XI Knuts II 1 Ēriks XI Folkungu dinastija (Bjelbu dinastija) (1250 — 1363) Valdemārs Birgesons Magnuss III Birgers Matss Ketilmindsons 2 Magnuss IV3 Ēriks XII Magnus Ericssons / Hokons VI3 Mēklenburgas dinastija (1363 — 1389) Albrehts Mēklenburgs Kalmāras ūnija (1389 — 1521) (karaļi un reģenti) Margrēte I4 / Pomerānijas Ēriks4 Engelbrekts Engelbrektsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Bavārijas Kristofers4 Bengts Jensons Oksenšjerna/Nīlss Jensons Oksenšjerna Kārlis VIII Jēnss Bengtsons Oksenšjerna/Ēriks Akselsons Tots Kristiāns I Kārlis VIII Ketils Karlsons Vāsa Jēnss Bengtsons Oksenšjerna Ēriks Akselsons Tots Kārlis VIII Stēns Stūre Vecākais Juhans II4 Stēns Stūre Vecākais Svante Nilsons Stūre Ēriks Trolle Stēns Stūre Jaunākais Kristiāns II4 Vāsu dinastija (1521 — 1654) Gustavs I Ēriks XIV Juhans III Sigismunds III Vāsa5 Kārlis IX Gustavs II Ādolfs Kristīne I Pfalcas-Cveibrikenas dinastija (1654 — 1720) Kārlis X Gustavs Kārlis XI Kārlis XII Ulrika Eleonora Hesenes dinastija (1720 — 1751) Frederiks I Holšteinas-Gotorpas dinastija (1751 — 1818) Ādolfs Frederiks Gustavs III Gustavs IV Ādolfs Kārlis XIII3 Bernadotu dinastija (1818 — pašlaik) Kārlis XIV Juhans3 Oskars I3 Kārlis XV3 Oskars II3 Gustavs V Gustavs VI Ādolfs Kārlis XVI Gustavs 1 Nenoteikti raduraksti 2 Reģents 3 Arī Norvēģijas valdnieks 4 Arī Norvēģijas and Dānijas valdnieks 5 Arī Polijas karalis