Karačaja-Čerkesija

Karačajas-Čerkesijas Republika
Карачаево-Черкесская Республика Къарачай-Черкес Республика Къэрэшей-Адыгэ Республикэ Къарча-Черкес Республика Карашай-Шеркеш Республика
—  republika  —
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda karačaju un balkāru valoda kabardiešu valoda abazīnu valoda nogaju valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Dibināts	1922
Centrs	Čerkeska
Administratīvais iedalījums	12 2 republikas pilsētas Čerkeska Karačajevska 10 rajoni Abazīnu rajons Adige-Habļas rajons Zeļenčukskas rajons Karačajevskas rajons Mazais Karačaju rajons Nogaju rajons Piekubaņas rajons Urupas rajons Ustjdžegutas rajons Habezas rajons
Platība
- Kopā	14 277 km²
Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	468 336
- Blīvums	32,8/km²
- Etniskais sastāvs	karačaji (41,0 %) krievi (31,6 %) čerkesi (11,9 %) abazīni (7,8 %) nogaji (3,3 %)
ISO 3166-2	RU-KC
Mājaslapa: www.kchr.info
Karačajas-Čerkesijas Republika Vikikrātuvē

Karačajas-Čerkesijas Republika (krievu: Карачаево-Черкесская Республика, karačaju un balkāru: Къарачай-Черкес Республика, kabardiešu: Къэрэшей-Адыгэ Республикэ, abazīnu: Къарча-Черкес Республика, nogaju: Карашай-Шеркеш Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu ziemeļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļaustrumos, Kabardu-Balkāriju dienvidaustrumos, kā arī Gruziju dienvidrietumos.

Karačaju un čerkesu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam Gruzija (1295-1505), Persija (1502-1516) un Osmaņu impērija (1516-1557).

Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Čerkesijas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu ASPR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus). 1922. gada 12. janvārī no Kalniešu ASPR izdalīja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu Krievijas PFSR sastāvā. 1926. gada 26. aprīlī to sadalīja Karačajiešu autonomajā apgabalā un Čerkesu nacionālajā apvidū, ko 1928. gada 30. aprīlī pārdēvēja par Čerkesu autonomo apgabalu.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā, kad visus karačajiešus apvainoja sadarbībā ar Vāciju un deportēja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, Karačajiešu autonomais apgabals tika likvidēts, pēc destaļinizācijas 1957. gadā atkal atjaunoja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu. 1991. gada 3. jūlijā nodibināja Karačajiešu-Čerkesu APSR, ko 1992. gada 9. decembrī pārdēvēja par Karačajas-Čerkesijas Republiku.

Čerkeska

Karačajevska

Teberda

Ustjdžeguta

Karačajas-Čerkesijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karačaja-Čerkesija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Federācijas Ziemeļkaukāza federālais apgabals Dagestāna Ingušija Kabarda-Balkārija Karačaja-Čerkesija Ziemeļosetija-Alānija Stavropoles novads Čečenija

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)