Radzivila hronikaRadzivila hronika (baltkrievu: Радзівілаўскі летапіс) jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13. gadsimta sākumā baznīcslāvu valodā uzrakstīts vairāku senāku Kijevas Krievzemes hroniku apkopojums ar 617 miniatūrām. Tas ir vecākais senkrievu hroniku apkopojums, kurā ietilpst Pagājušo gadu vēsture un sekojošie notikumi līdz 1206. gadam. 15. gadsimtā pārrakstītais rokraksts pirmo reizi iespiests 1767. gadā. Tapšana un atrašanaHronika uzrakstīta 13. gadsimtā, to 15. gadsimtā pārrakstījis kāds Lietuvas dižkunigaitijas mūks, domājams, Navahrudakas vai Smoļenskas apkārtnē. Staņislavs Zenovevičs hronikas norakstu uzdāvināja Viļņas vaivadam Janušam Radzivilam (1612—1655), pēc kura nāves to ieguva viņa brālēns Boguslavs Radzivils (1620—1669). 1671. gadā rokrakstu uzdāvināja Kēnigsbergas bibliotēkai. Septiņgadu kara laikā Krievijas impērijas karaspēks uz laiku ieņēma Kēnigsbergu un nolaupīja rokrakstu, kurš kopš 1758. gada glabājas Pēterburgas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā. SatursRadzivila hronika patiesībā ir trīs senāku hroniku norakstu apkopojums:
Maskavas Garīgajā akadēmijā glabājās rokraksts, kurā Radzivila hronikas tekstam bija pievienots apraksts par tālākajiem notikumiem līdz 1419. gadam. Modernie izdevumi
Atsauces
Ārējās saites
|