|
Sudoku Sudoku (no japāņu: 数独 sūdoku) ir mīkla, kurā jāizvieto ciparus (vai citus simbolus) tā, lai katrā mīklas rindā, kolonnā un blokā tie neatkārtotos. Klasiskā sudoku izmērs ir 9x9 rūtiņas, kas sadalītas blokos pa deviņiem kvadrātiskiem lauciņiem. Taču bieži vien sastopami sudoku varianti ar atšķirīgu rūtiņu skaitu, mīklas laukumu vai bloku formu, vai papildus noteikumiem. IzcelsmeLai gan līdzīgas mīklas bija sastopamas jau 19. gadsimtā Francijā, tiek uzskatīts, ka mūsdienās pazīstamo sudoku variantu izgudroja kāds amerikānis, kurš to publicēja 1979. gadā. 1984. gadā mīkla tika publicēta Japānā, kur tā iemantoja lielu popularitāti, tikai 21. gadsimta sākumā mīkla no Japānas izplatījās citās pasaules valstīs. Sudoku spēlē katrs trešais Japānas iedzīvotājs.[nepieciešama atsauce] TerminoloģijaSudoku jēdzieniem nav oficiālas terminoloģijas, taču kopienā ir nostiprinājušies savi termini.[1]
Risināšana Par derīgu sudoku parasti uzskata tādu mīklu, kurai eksistē tieši viens atrisinājums. Klasiskajā sudoku nepieciešami vismaz 17 dotie, lai atrisinājums būtu unikāls.[2] Atrisinājuma meklēšana notiek pakāpeniski. Atrisinot vienu šūnu (vai vismaz tai sašaurinot kandidātu loku), bieži atklājas jauni ierobežojumi citām šūnām. Risināšanas gaitā risinātājs parasti tabulā veic piezīmes, atzīmējot informāciju, kas par mīklu jau atrasta. Piemēram, atzīmē šūnās kandidātus. PamatsoļiŠūnu, kurā ir tikai viens kandidāts (visi pārējie simboli tajā nav iespējami, jo izslēgti kā kādas grupas biedri vai citu loģisku spriedumu rezultātā), sauc par kailo vientuļnieku (naked single) jeb uzspiesto šūnu (forced cell).[3] Ja grupā kāds cipars ierakstāms tikai vienā no šūnām, to sauc apslēpto vientuļnieku (hidden single) jeb uzspiesto ciparu (foced digit). Šāda situācija izveidojas, kad no visām pārējām šūnām šis cipars izslēgts no kandidātu saraksta kā šo šūnu grupas biedrs vai citu metožu pielietojuma rezultātā. Ja kādā grupā (rindā, kolonnā vai blokā) ir atlikusi tikai viena brīva vieta, šādu situāciju sauc par pilnu māju (full house).[4] Šajā šūnā atliek ierakstīt vienīgo grupā vēl neesošo ciparu. Pilnas mājas gadījumā vienlaicīgi iestājas gan kailā, gan slēptā vientuļnieka gadījums, jo grupā palicis tikai viens simbols un tikai viena šūna. Šos soļus izmanto ikviens risinātājs, taču tos parasti neizceļ sudoku analīzē, jo tie nepieciešami katrā sudoku. Lielāku vērību parasti pievērš sarežģītāku metožu lietojumam — tam, ar kādām izdodas kandidātu lokus sašaurināt tiktāl, ka atklājas vientuļnieki. Kailie pāriPar kailajiem pāriem sauc divas šūnas, kuras pieder vienai grupai un abās ir tikai divi kandidāti, turklāt vieni un tie paši. Tādā gadījumā citās šīs grupas šūnās šo ciparu nebūs — tos var izslēgt no kandidātu sarakstiem. Piemēram, tās var būt divas šūnas vienā blokā, kur iespējami vienīgi cipari 1 un 2. Tad šajās divās šūnās šie abi cipari arī būs vienā vai otrā secībā (jo nevar būt abās viens un arī citi tur nebūs, jo citu kandidātu nav). Pārējās šī bloka šūnās tad gan 1, gan 2 ir izslēdzami no kandidātu saraksta. Analogi var runāt arī par kailajiem trīnīšiem un četrīšiem, kur attiecīgi trijās vai četrās šūnās kandidātu vidū ir tikai trīs (vai attiecīgi četri) dažādi cipari. Fiksētie kandidāti un Snaidera pierakstsReizēm izdodas atrast, ka noteikts simbols ir kandidāts tikai tādās vienas grupas šūnās, kas vienlaicīgi ietilpst arī citā grupā. Tād šis simbols svītrojams no kandidātu saraksta citās otras grupas šūnās. Šos simbolus sauc par fiksētajiem kandidātiem (locked candidates), bet metodi — par krustpunktu izslēgšanu (intersection removal), bloka-līnijas (vai līnijas-bloka) mijiedarbību vai norādošiem (pointing) pāriem (vai trīnīšiem).[5][6] Piemēram, ja blokā izdevies atrast, ka 1 ir kandidāts tikai divās, turklāt visas šīs šūnas atrodas vienā rindā, tad skaidrs, ka vienā no tām 1 tiešām būs un nekur citur šai rindā tas nebūs, tātad rindas šūnās, kas ietilpst citos blokos, no kandidātu saraksta to var svītrot. Fiksēto kandidātu ierakstīšana ir noderīga sudoku risināšanā arī tad, ja uzreiz nenoved pie izslēgšanas. Reizēm, īpaši risināšanas sākumā, šūnās atzīmē nevis visus kandidātus, bet tikai tādus fiksētos kandidātus, kam skaidrs, ka simbols būs vienā no tieši divām šūnām konkrētā bloka ietvaros. Šo metodi sauc par Snaidera pierakstu.[7] Slēptie pāriJa ir divi simboli, kas grupas ietvaros ir kandidāti tikai divās šūnās, turklāt tajās pašās , tad citus kandidātus no šīm šūnām var svītrot. Šos skaitļus sauc par slēptajiem pāriem. Piemēram, ja gan 1, gan 2 rindas ietvaros ir kandidāti tikai pirmajā un otrajā šūnā, tad skaidrs, ka vienam no cipariem būs jābūt vienā un otram — otrā šūnā. Tad visus pārējos kandidātus no šīm abām šūnām var svītrot. Analogi iespējami arī slēptie trīnīši utt.  Sarežģītākas metodesAvīzēs publicētos sudoku visbiežāk var atrisināt ar augstāk uzskaitītajām metodēm.[8] Taču ir arī vesels lērums citu metožu, kuras ir vai nu krietni sarežģītākas, vai pielietojamas tikai specifiskos gadījumos.[9][10] Populārākās no sarežģītākām metodēm ir zivju (fish) metodes, kurās salīdzina grupu kopas no vairākiem veidiem, piemēram X metode (X-wing), zobenzivs (swordfish), X ar spurām (finned X-wing). Vienkāršākā no šīs saimes ir X metode, kurā divu kolonnu kandidātus salīdzina ar divu šūnu kandidātiem. Starp citām loģikas metodēm populārākās ir ķēdes (piemēram, vientuļnieku ķēdes, Y metode), iekrāsošanas. Strīdīgas metodesPar dažām metodēm sudoku kopiena nav vienisprātis, vai tās ir pielietojamas risināšanā — unikalitātes un minēšanas metodes.[11] UnikalitāteDažreiz kandidātu izvietojums ir tāds, ka var spriest — vairāku nezināmo šūnu vidū jābūt kādam dotajam vai noteiktam kandidātam, citādi atrisinājums nebūs unikāls. Piemēram, ja pirmo divu rindu pirmajās un pēdējās šūnās būtu 1 un 2, tad kādam no šiem cipariem būtu jābūt dotiem, citādi tos varētu izvietot jebkādā secībā, neatkarīgi no citu šūna saruna. Ja doto šajās šunās nav, tad vismaz vienā no šūnām jābūt kādam citam ciparam, citādi atrisinājums nebūtu unikāls. Ne visi uzskata, ka šo metodi ir pieļaujams izmantot, jo loģika balstās ne tikai sudoku noteikumos, bet arī mīklas sastādītāja apgalvojumā, ka atrisinājums ir unikāls. Visām zināmajām unikalitātes metodēm ir atrasti arī alternatīvas metodes, kas sniedz šo pašu informāciju, neizmantojot unikalitātes kritēriju.[11] MinēšanaSudoku iespējams risināt arī izdarot minējumus. Piemēram, ierakstot kādu minējumu, var risināt mīklu tālāk un vai nu to atrisināt vieglāk nekā tas ir bijis paredzēts, vai nonākt pie pretrunas, kas, savukārt, nozīmē, ka šajā šūnā ieliktais cipars tur nederēja un no kandidātu saraksta ir svītrojams. Iespējamas arī smalkākas metodes, kas koncentrējas uz noteiktas šūnas vai cipara izmēģinājumiem, piemēram, var pārskatīt visus iespējamos kāda cipara izvietojumus tabulā (pārklājošā raksta metode — pattern overlay method). Minēšanas metodes parasti ir lēnākas par loģiskajām, izņemot pašas risinājuma beigas, kad variantu atlicis maz. Taču tās bieži izmanto pārbaudot sastādīto mīklu ar programmas palīdzību — dators var pārbaudīt visus iespējamos tabulas aizpildījumus (veikt pilno pārlasi), lai noskaidrotu, vai mīklas atrisinājums ir unikāls. Tomēr par labu, risināšanai derīgu mīklu, uzskata tādu sudoku, ko var atrisināt tikai ar loģiku, neizmantojot minēšanu un reizēm risināšanu bez minēšanas uzskata par pareizāku. Jebkuru sudoku var atrisināt ar minēšanas palīdzību.[12] Sudoku LatvijāLatvijā iznāk vairāki Sudoku mīklu žurnāli[13] un Latvijas Sudoku federācija kopš 2018. gada rīko Latvijas Sudoku čempionātu.[14] Atsauces
Ārējās saitesSkatīt arī
|
