| UniBRITE |
| KA veids | Studentu pavadonis |
| Operators | Vīnes Universitāte,  Austrija |
| Izgatavotāji | Vīnes Universitāte, Austrija
Toronto Universitāte,  Kanāda |
| Bāzes platforma | Generic Nanosatellite Bus |
| Starts | 25.02.2013. 12:31 UTC |
| Starta vieta | Satiša Dhavana kosmosa centrs 1  Indija |
| Nesējraķete | PSLV-CA Indija |
| Palaists kopā ar | SARAL, Sapphire, NEOSSat, TUGSAT-1, AAUSAT3, STRaND-1 |
| NSSDC ID | 2013-009G |
| SCN | 39092 |
| Masa | 14 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi[1] |
|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | 98,63° |
| Periods | 100,39 min |
| Apogejs | 783 km |
| Perigejs | 771 km |
| Programma BRITE |
|
|
UniBRITE jeb CanX-3A, arī NLS-8.1, ir Austrijas studentu pavadonis optiskajai astronomijai. Tas kopā ar TUGSAT-1 ir viens no diviem Austrijas pirmajiem pavadoņiem.
Palaists 2013. gada februārī. Pavadoņa aparatūru izgatavoja un apkalpo studenti no Gracas tehniskās universitātes.
UniBRITE ir daļa no starptautiskās BRIght-star Target Explorer (BRITE) programmas. Kosmiskā aparāta platforma izgatavota Toronto Universitātē uz Generic Nanosatellite Bus bāzes. Tas ir kuba formā ar izmēriem 200 × 200 × 200 mm ar masu 14 kg.
TUGSAT-1 apgādāts ar augstas izšķirtspējas lādiņsaites matricu, ar kuru paredzēts veikt fotometriskus novērojumus zvaigznēm ar redzamo spožumu virs 4,0. UniBRITE novēro zvaigznes sarkanajā gaismas spektrā, atšķirībā no TUGSAT-1, kurš veic novērojumus zilajā spektrā.
UniBRITE palaišana notika Toronto Universitātes aerokosmisko pētījumu institūta Kosmisko lidojumu laboratorijas nanopavadoņu palaišanas projekta Nanosatellite Launch Service (NLS) ietvaros. Šis bija NLS astotais starts, un pavadonim dots apzīmējums NLS-8.1.[2]
UniBRITE tika palaists 2013. gada 25. februārī 12:31 UTC ar nesējraķeti PSLV-CA no Satiša Dhavana kosmosa centra. Tas bija sekundārā kravas Indijas/Francijas Zemes tālizpētes pavadonim SARAL. Kopā ar to palaisti pavadoņi Sapphire, NEOSSat, TUGSAT-1, AAUSAT3, STRaND-1.
Atsauces
Ārējās saites
|
|---|
| | | Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās). |
|
