Zemes mākslīgais pavadonis

Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu. Pie ZMP pieskaita arī kosmiskos atkritumus (nederīgus mākslīgas izcelsmes objektus Zemes orbītā), piemēram, savu laiku nokalpojušos pavadoņus, nesējraķešu daļas, pavadoņu atlūzas u.c.

Iedalījums

Atkarībā no veicamā uzdevuma izšķir:

Atkarībā no pavadoņa īpašnieka iedala:

jaukta pielietojuma pavadonis (izmanto gan militāriem, gan valsts vai komerciāliem mērķiem),
komerciālais pavadonis,
militārais pavadonis,
nekomerciālais pavadonis (dažādas organizācijas vai mācību iestādes),
valsts organizācijas pavadonis

Pavadoņi visbiežāk darbojas šādās orbītās:

solārsinhronā orbīta — pavadonis visu laiku atrodas Saules apspīdētajā pusē,
ģeostacionārā orbīta — pavadonis visu laiku atrodas vienā punktā, attiecībā pret novērotāju no Zemes,
polārā orbīta — pavadonis pārlido arī polāros apgabalus, kas no ģeostacionārās orbītas nav sasniedzami,
zemā orbīta,
eliptiskā orbīta

Darbības koncepcija

Kustībai ap Zemi kosmiskajam aparātam jāsasniedz tāds ātrums, kas ir vienlīdzīgs vai nedaudz lielāks par pirmo kosmisko ātrumu. Zemes mākslīgo pavadoņu lidojumi notiek no 150 — 160 kilometru līdz dažu simttūkstošu kilometru augstumam no planētas virsmas. Mākslīgo pavadoņu lidojuma apakšējo robežu nosaka tas, ka nepieciešams novērst bremzēšanas procesu atmosfērā. Mākslīgā pavadoņa apriņķošanas ātrums atkarībā no orbītas augstuma ilgst no pusotras stundas līdz vairākām diennaktīm. Īpaša nozīme ir mākslīgajiem pavadoņiem, kuri atrodas ģeostacionārajā orbītā. Šādu pavadoņu ātrums precīzi atbilst Zemes griešanās leņķiskajam ātrumam un uz Zemes esošam novērotājam varētu šķist, ka šāds kosmiskais aparāts atrodas uz vietas.

Valstu pirmie pavadoņi

**Valstu pirmie pavadoņi, kas palaisti savā valstī vai ar citu palīdzību vai arī iegūti no citas valsts**^[1]
Valsts	Pirmā starta gads	Pirmais pavadonis	Derīgo kravu skaits orbītā 2010.—2011. gadā^[2]
PSRS ( Krievija)	1957. (1992.)	Sputnik-1 (Kosmos-2175)	1437
ASV	1958.	Explorer 1	1099
Apvienotā Karaliste	1962.	Ariel 1	0029
Kanāda	1962.	Alouette 1	0032
Itālija	1964.	San Marco 1	0017
Francija	1965.	Astérix	0049
Austrālija	1967.	WRESAT	0011
Vācija	1969.	Azur	0042
Japāna	1970.	Ōsumi	0127
Ķīna	1970.	Dong Fang Hong 1	0120
Nīderlande	1974.	ANS	0005
Spānija	1974.	Intasat	0009
Indija	1975.	Aryabhata	0045
Indonēzija	1976.	Palapa A1	0010
Čehoslovākija	1978.	Magion 1	0005
Bulgārija	1981.	InterKosmos-22	0001
Brazīlija	1985.	Brasilsat A1	0011
Meksika	1985.	Morelos 1	0007
Zviedrija	1986.	Viking	0011
Izraēla	1988.	Ofeq 1	00010
Luksemburga	1988.	Astra 1A	0015
Argentīna	1990.	Lusat	0010
Pakistāna	1990.	Badr-1	0005
Korejas Republika	1992.	Kitsat A	0012
Portugāle	1993.	PoSAT-1	0001
Taizeme	1993.	Thaicom 1	0006
Turcija	1994.	Turksat 1B	0005
Ukraina	1995.	Sič-1	0006
Čīle	1995.	FASat-Alfa	0001
Malaizija	1996.	MEASAT-1	0004
Norvēģija	1997.	Thor 2	0003
Filipīnas	1997.	Mabuhay 1	0002
Ēģipte	1998.	Nilesat 101	0003
Singapūra	1998.	ST-1	0003
Taivāna	1999.	ROCSAT-1	0009
Dānija	1999.	Ørsted	0004
Dienvidāfrika	1999.	SUNSAT	0002
Saūda Arābija	2000.	Saudisat 1A	0012
Apvienotie Arābu Emirāti	2000.	Thuraya 1	0003
Maroka	2001.	Maroc-Tubsat	0001
Alžīrija	2002.	Alsat 1	0001
Grieķija	2003.	Hellas Sat 2	0002
Kipra	2003.	Hellas Sat 2	0002
Nigērija	2003.	Nigeriasat 1	0004
Irāna	2005.	Sina-1	0004
Kazahstāna	2006.	KazSat-1	0002
Kolumbija	2007.	Libertad 1	0001
Mauritānija	2007.	Rascom-QAF 1	0002
Vjetnama	2008.	VINASAT-1	0001
Venecuēla	2008.	Venesat-1	0001
Šveice	2009.	SwissCube	0001
Menas Sala	2011.	ViaSat-1
Ungārija	2012.	MaSat-1
Polija	2012.	PW-Sat
Rumānija	2012.	Goliat
Baltkrievija	2012.	BKA
Korejas TDR	2012.	Kwangmyŏngsŏng 3-2
Azerbaidžāna	2013.	Azerspace-1
Austrija	2013.	TUGSAT-1, UniBRITE
Bermuda	2013.	BermudaSat 1 (bijušais EchoStar VI)
Ekvadora	2013.	NEE-01 Pegaso
Igaunija	2013.	ESTCube-1
Džērsija	2013	O3b PFM, FM02, FM04, FM05
Katara	2013	Es'hail 1
Peru	2013	PUCP-Sat-1
Bolīvija	2013.	TKSAT-1
Lietuva	2014.	LituanicaSAT-1, LitSat-1
Beļģija	2014.	QB50p1, QB50p2
Urugvaja	2014.	Antelsat
Irāka	2014.	Tigrisat
Turkmenistāna	2015.	TürkmenÄlem 52E/MonacoSAT
Monako	2015.	TürkmenÄlem 52E/MonacoSAT
Laosa	2015.	LaoSat-1
Somija	2017.	Aalto-2
Latvija	2017.	Venta-1
Slovākija	2017.	skCUBE
Gana	2017.	GhanaSat-1
Mongolija	2017.	Mazaalai
Bangladeša	2017.	BRAC ONNESHA
Angola	2017.	AngoSat-1
Jaunzēlande	2018.	Humanity Star
Kostarika	2018.	Batsú-CS1
Kenija	2018.	1KUNS-PF
Butāna	2018.	Bhutan-1
Jordānija	2018.	JY1-SAT
Nepāla	2019.	NepaliSat-1
Šrilanka	2019.	Raavana 1
Ruanda	2019.	RWASat-1
Sudāna	2019.	SRSS-1
Etiopija	2019.	ETRSS-1
Gvatemala	2020.	Quetzal-1
Slovēnija	2020.	TRISAT, NEMO-HD
Paragvaja	2021.	GuaraniSat-1
Mjanma	2021.	Lawkanat-1
Tunisija	2021.	Challenge One
Kuveita	2021.	QMR-KWT
Bahreina	2021.	Light-1
Armēnija	2022.	ArmSat-1
Moldova	2022.	TUMnanosat
Uganda	2022.	PearlAfricaSat-1
Zimbabve	2022.	ZIMSAT-1
Albānija	2023.	Albania-1, Albania-2
Vatikāns	2023.	SpeiSat
Omāna	2023.	AMAN-1
Džibutija	2023.	Djibouti-1A
Īrija	2023.	EIRSAT-1
Senegāla	2024.	GAINDESAT-1A

Skatīt arī

Atsauces

↑ «First time in History» (angliski). The Satellite Encyclopedia. Skatīts: 2008-03-06.
↑ «SATCAT Boxscore». celestrak.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-02. Skatīts: 2008-03-05.

Ārējās saites

J-Track 3D Arhivēts 2005. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē. - trīsdimensionāla programma, kas parāda visus ap zemi riņķojošos aktīvos mākslīgos pavadoņus (angliski)

[First_time_in_History-1] «First time in History» (angliski). The Satellite Encyclopedia. Skatīts: 2008-03-06.

[2] «SATCAT Boxscore». celestrak.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-02. Skatīts: 2008-03-05.

[1]

[2]