Vanagi
Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas. Tā ir lielākā vanagveidīgo putnu ģints.[1] Latvijā sastopamas 2 vanagu ģints sugas: vistu vanags (Accipiter gentilis) un zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).[2] Izskats un īpašībasVanagu ģints putni ir slaidi, ar platiem, noapaļotiem spārniem un garām astēm, kas palīdz tiem manevrēt gaisā. Lidojot vairākkārtēja spārnu sasišanas sērija mijas ar planēšanu. Vanagu ģints putniem ir garas kājas, pirksti un gari, asi nagi, ar kuriem tie nogalina savus upurus, un tiem ir līki, asi knābji, ar kuriem saplosīt medījumu. Parasti šīs ģints sugas mājo mežainos vai krūmainos apvidos un pamatā medī citus putnus.[1] Vanagu ģints sugas ir vidēji lieli vai nelieli plēsīgie putni. Lielākajai daļai sugu mātītes ir izteikti lielākas nekā tēviņi. Ģints lielākais putns ir vistu vanags (Accipiter gentilis).[3] Mātītes ķermeņa garums ir 58—64 cm, spārnu plētums 108—127 cm, svars 2,2 kg.[4] Mazākais ģintī ir mazais zvirbuļvanags (Accipiter minullus). Mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 23 cm, spārnu plētums 39 cm, un svars 68 g.[5] SistemātikaVanagu ģints (Accipiter)
Atsauces
Ārējās saites
Information related to Vanagi |