Zemes stunda ir Pasaules dabas fonda rīkots starptautisks pasākums, kura dalībnieki tiek aicināti marta pēdējās sestdienas vakarā no 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika uz stundu izslēgt gaismu un maznozīmīgās elektriskās iekārtas. Simboliskās akcijas mērķis ir aktualizēt klimata pārmaiņas un popularizēt elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.

Pirmo reizi Zemes stunda notika Sidnejā 2007. gada 31. martā, kad to aizsāka Pasaules Dabas fonda (WWF) Austrālijas nodaļa, apkārtējās vides aktīvistu grupa un laikraksts Sydney Morning Herald. Pēc aprēķiniem, 2007. gada Zemes stunda samazināja Sidnejas elektroenerģijas patēriņu 2,1 — 10,2% robežās šīs stundas laikā, piedaloties 2,2 miljoniem cilvēku.

2008. gadā akcija norisinājās visā pasaulē 29.martā, un tajā oficiāli savu dalību bija apstiprinājušas 370 pilsētas, vairāk nekā 11 900 uzņēmumu un gandrīz 300 000 individuālu personu. ^[1] Tiek uzskatīts, ka 2008. gadā akcijā piedalījās 50 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Latvijā akcijas laikā tika konstatēts augstākais elektroenerģijas patēriņš dienas laikā^[2]. Šāda "pīķa stunda" elektroenerģijas patēriņā parasti novērojama darbadienu rītos un brīvdienu vakaros. Salīdzinot vairākus sestdienas vakarus, ietaupījums Zemes stundas 2008 laikā Latvijā varētu būt sasniedzis pat 4%^[3]

2009. gadā Zemes stundā piedalījās vairāk nekā 3900 pilsētas 88 pasaules valstīs. Šo pilsētu vidū kopā ar Losandželosu, Londonu, Maskavu, Sidneju, Romu, Kopenhāgenu un citām pilsētām bija arī vairākas Latvijas pilsētas — t.sk. Rīga, Preiļi, Jelgava, Dobele, Saldus, Aizkraukle, Ventspils, Limbaži, Valka, Cēsis un Bauska. Pasaules Dabas Fonds akcijas laikā aicināja pilsētas izslēgt ievērojamu celtņu ārējo apgaismojumu, tādējādi pievēršot iedzīvotāju uzmanību klimata izmaiņām. Tā piemēram, Rīgā tika izslēgts Brīvības pieminekļa, Melngalvju nama, Latvijas Nacionālās operas, Zaķusalas televīzijas torņa, Dzelzceļa tilta, Rīgas Domes, Rīgas pils un citu ēku ārējais apgaismojums. Akciju Latvijā atbalstīja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tiek uzskatīts, ka 2009. gada Zemes stunda bija līdz šim lielākā vides aizsardzības akcija pasaulē.^{[nepieciešama atsauce]}

2011. gadā Zemes stundas rīkotāji aicināja dalībniekus apzināties, ka "Zemes stunda ir vairāk kā tikai stunda — tā ir mūsu ikviena ikdienas rīcība vides ilgtspējas veicināšanai". Zemes stunda notika 134 valstīs un teritorijās, tā laužot iepriekšējo gadu dalības rekordu, un Latvijā to atbalstīja 38 pašvaldības, kā arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis^[4].

2012. gadā rīkotāji Zemes stundu aprakstīja kā "lielāko globālo akciju vēsturē"^[5]. Tā notika 147 pasaules valstīs vairāk nekā 5400 pilsētās, bet Latvijā akciju atbalstīja 38 pašvaldības, kā arī valsts augstākās amatpersonas.

Arī 2013. gadā Latvijā zemes stundā piedalījās 38 pašvaldības^[6].

2015. gada 28. martā Zemes stunda notika 178 valstīs, bet Latvijā akcijā piedalījās 58 pašvaldības^[7].

2016. gada 19. martā notika akcija "Zemes stunda".

2017. gada Zemes stunda notika sestdienā, 25. martā.

2018. gadā Zemes stunda notika 24. martā (sestdienā). Šajā gadā Zemes stunda bija veltīta tam, lai pievērstu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai un faktoriem, kuru dēļ notiek bioloģiskās daudzveidības zudums.^[8]

2019. gadā Zemes stunda notika 30. martā.^[9] Šī gada Zemes stundas sauklis bija "Reduce, Reuse, Change the Way We Live" (burtiski: "Samazinām, izmantojam atkārtoti, izmainām mūsu dzīvesveidu"), kas bija daļa no kopējā aicinājuma:^[10]

"Samazinām plastmasas patēriņu, jo tas izraisa lielu piesārņojumu. Izmantojam materiālus, kurus var atkārtoti pārstrādāt, lai optimizētu resursu pielietojumu. Izmainām mūsu dzīvesveidu, izmantojot šos paradumus mūsu ikdienā, lai uzlabotu vispārējo dzīves līmeni". ^[10]

2020. gadā Zemes stunda notika 28. martā. COVID-19 pandēmijas dēļ tika atcelti oficiāli Zemes stundas klātienes pasākumi, taču tika rīkoti tiešsaistes pasākumi un straumēti koncerti. Zemes stundā piedalījās kopā 190 pasaules valstis un neatkarīgās teritorijas.^[11]

2021. gadā Zemes stunda notika 27. martā. Rīgā simboliski tika izslēgts Brīvības pieminekļa un Vanšu tilta dekoratīvais apgaismojums, kā arī Rātsnama, Melngalvju nama un kinoteātra Splendid Palace fasādes apgaismojums.^[12] Turpinoties COVID-19 pandēmijai un ar tiem saistītiem ierobežojumiem, visā pasaulē tika rīkoti radoši tiešsaistes pasākumi un digitālās kampaņas, piemēram, tiešraides koncerti, sociālo mediju izaicinājumi, utt. Kopā piedalījās 192 valstis un neatkarīgās teritorijas.^[13]

2022. gadā Zemes stunda notika 26. martā. Tās sauklis bija "Veidosim mūsu nākotni!".^[14] Kopā piedalījās 192 valstis un neatkarīgās teritorijas.^[15]

2023. gadā Zemes stunda notika 25. martā. Rīgā simboliski tika izslēgts apgaismojums vairākām ēkām un pieminekļiem, tostarp Rīgas pilij, Brīvības piemineklim, Melngalvju namam, Latvijas Nacionālajam teātrim, Latvijas Nacionālajai operai, Rīgas Dzemdību namam, Rīgas Rātsnamam, un citiem.^[16]

• Zemes diena

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemes stunda

• Earth Hour — Oficiālā vietne
• Pasaules Dabas Fonds
• Galerija ar 2009. gada pasākuma attēliem (angliski)